Vairāki desmiti liepēniešu sākumklašu bērniem palīdzējuši veikt īpašu skolas uzdevumu – izzināt dažādu tautu etnisko kultūru. Pieaugušo atsaucība un bērnu darbs, klausoties stāstos, pierakstot atmiņas, pārcilājot pūra lādes un atrodot tajās mantotas lietas, mācoties pagatavot dažādu tautu nacionālos ēdienus – tas viss vainagojies ar to, ka jaunā paaudze ieguvusi vērtīgas zināšanas, bērni aizdomājušies par dzimtas izcelsmi.
Liepas pamatskolā sarīkotajā etnisko kultūru izzināšanas konferencē tika nolasīti 27 referāti par latviešu, latgaliešu, krievu, baltkrievu, poļu, vācu, lietuviešu un ukraiņu kultūru. Uzstāšanos skolasbiedru, skolotāju un vecāku priekšā bagātināja arī referentu sniegtie priekšnesumi. Skanēja tautas dziesmas latviešu, krievu un ukraiņu valodā, latgaliešu dialektā. Daļa stāstnieku un dziedātāju bija ģērbušies tautas tērpos, bija atnesuši dzimtas saglabātas lietas – izšūtus dvieļus, grebtas karotes, īpašus suvenīrus, nacionālo karogu. Lai parādītu, cik tālu sniedzas dzimtas saknes, vairāki bērni bija pētījuši un uzzīmējuši dzimtas koku.
Lai gan ārpusstundu uzdevumu bija saņēmusi sākumklašu bērni, ar lielu interesi tajā
iesaistījušies arī daļa piektklasnieku. Savu senču – vācu – kultūru bija pētījis arī 7. klases skolnieks Vladis Kostevičs, kurš neslēpa, ka vēl nepiepildīts sapnis ir doties uz Vāciju un satikt tur dzīvojošos radiniekus. Paula Tokare pastāstīja, ka vecvecākus ārpus Latvijas satiek regulāri, jo ar ģimeni dodas uz Ukrainu. Anna Seļivanova skolasbiedriem atklāja, ka viņas senču saknes meklējamas Rjazaņas apvidū Krievijā. Annija Krivjonoka un Kristaps Soboļevs latviskās vērtības saskatījuši caur nacionālo virtuvi un konferencē sīki izstāstīja
senās tradīcijas maizītes cepšanā un
zirņu piku pagatavošanā. Reinis Burkāns pierakstījis 75 un 93 gadus vecu latgaliešu nostāstus. Aļeksejevu ģimenes atvases Ajūna un Džesika apliecināja, ka vienlīdz cieši jūtas saistītas ar krievu un latviešu kultūru.
Konferences dalībniekus gaidīja pārsteigums – starpbrīdī aicinājums pie galda. Uz tā kā uz burvju mājiena bija visi tie nacionālie ēdieni, par kuriem referātos bija stāstīts un rādīts bildēs. Uz galda stāvēja arī krievu patvāris, tika pasniegta tēja. Sākās cienāšanās ar pankūkām, prjaņikiem un vareņikiem krievu gaumē, ar zirņu pikām un rudzu maizi latviešu gaumē. Par galda klājumu bija parūpējušies bērnu vecāki. Saimnieces godu uzņēmās Aleksandra mamma Jeļena Ratuševa. Nākamajā zinātniskās konferences starpbrīdī Jeļena aicināja bērnu piedalīties nacionālās rotaļās, tā dodot iespeju izkustēties.
Konferenci sagatavot un vadīt uzņēmās skolotājas Ruta Stadoļņika un Valentīna Voiciša. „Konference ir tikai viens posms lielā projektā „Liepas un Matīšu pamatskolas sadarbība etnisko kultūru izzināšana”, kuru īstenojam šajā mācību gadā,” pastāstīja projekta vadītāja V. Voiciša. „Tagad abās skolās būs notikušas konferences. Kā jau bērni, uzstājoties sacīja, viņi ir atklājuši daudz jauna. Skolas uzkrājušas vērtīgu izziņas materiālu par tautu kultūru un tradīcijām, taču zinātkāros abu skolu bērnus gaida vēl viens liels, kopīgs piedzīvojums – trīs dienu nometne. To pavasarī veidosim kā tautu tradīciju festivālu. Lielās ieceres varam īstenot, pateicoties tam, ka abu skolu kopīgo projektu atbalstīja Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta programmās, kā arī Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību.”
Mairita Kaņepe
Komentāri