Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Zīmē koši un ar sirsnību

Anda Dzenža
12:05
18.01.2017
216
Ganina 2

Pirms gadiem trim, mazliet neveikli uzzīmējusi savu pirmo ilustrāciju, Zane Ganiņa (24 gadi) ar to aizrāvusies nu jau nopietni. Vēloties draugam sarūpēt neparastu dāvanu, atskārtusi, ka viņai piemīt aizraujošs talants – košos zīmējumos atainot cilvēkus. Draudzīgu šaržu zīmēšana nu kļuvusi par viņai tīkamu vaļasprieku.

Zane ir no Priekuļiem. Studijas un vēlāk arī darbs viņu aizvedis uz Rīgu. Iepriekš mācījusies Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, līdztekus absolvējusi arī Cēsu Mākslas skolu, kur Dizaina nodaļā apgūta ādas apstrāde. Vēlāk jauniete iestājusies Rīgas Tehniskajā universitātē un koledžas līmeņa studijās mācījusies par rasētāju, dizaineri. Tur arī apgūtas pirmās iemaņas grafiskajās programmās, ko Zane izmanto arī draudzīgo šaržu radīšanā. Taču zīmējumu tehniku un metodes viņa apguvusi pašmācībā.

“Man vienmēr paticis zīmēt, vairāk gan saistījusi datorgrafika. Vēlme pašai zīmēt draudzīgus šaržus modās pirms pāris gadiem, kad viendien, ciemojoties pie draugiem, pamanīju pie sienas ierāmētu karikatūru. Man tā ļoti iepatikās. Grasījos tādu sarūpēt arī draugam svētkos. Noskaidroju, kur tā pasūtīta, taču, palūkojoties uz cenām, sapratu, ka studentam tas nav pa kabatai, tādēļ nolēmu mēģināt zīmēt pati,” atminas Zane un piebilst, ka pirmais zīmējums prasījis nedēļu, turklāt, ar šodienas skatījumu vērtējot, tas sanācis gana interesants, taču ne tuvu tam, kā izskatās tagadējie darbi.

Zīmējumu pamanījuši citi un lūguši Zanei izgatavot tādu arī viņiem. Ar laiku prasmes pilnveidojušās, līdz lēmusi, ka talants nav jāslēpj. Uztaisījusi mājaslapu, ar zīmējumiem dalījusies sociālajos tīklos un, tiklīdz jutusi sabiedrības interesi par savu nodarbi, reģistrējusies kā pašnodarbinātā.

“Druvai” Zane vēl pastāsta, ka pēc studijām strādājusi kā grafiskā dizainere un maketētāja reklāmas ražošanas firmā, taču pēc divarpus gadiem jutusi, ka vēlas pārmaiņas. Novembrī viņa no darba aizgājusi un laiku veltījusi tikai zīmēšanai. Tomēr Zane apjautusi, ka nevēlas to pārvērst maizes darbā, bet gan saglabāt tikai kā vaļasprieku, kas dažādo ikdienu. “Lai māksla pašai sniegtu prieku, to nedrīkst pārvērst konveijera procesā,” atskārsmē dalās jauniete.

Zanes darba instruments ir dators. Reizēm strādā arī ar speciāli zīmēšanai paredzētu planšeti. “Zīmējumi top grafiskajās programmās – vienā tiek veidots skeletiņš, kontūrlīnijas, otrā – cilvēciņus izkrāsoju. Cilvēkus atainoju kā animācijas filmu tēlus. Lai taptu zīmējums, man vajadzīga fotogrāfija ar cilvēku, kurš jāattēlo šaržā. Zīmējums iznāk līdzīgāks, ja fotogrāfija ir kvalitatīvāka. Brīnišķīgi, ja tajā redz pat acu krāsu, vaibstus, ēnas. Tad arī zīmējumā attēlotie tēli sanāk līdzīgāki īstenībai,” paskaidro priekuliete un bilst, ka viņa nepārspīlē, zīmējot cilvēku sejas, kā tas ierasts tradicionālajās karikatūrās un draudzīgajos šaržos. “Sejas zīmēju pēc tiešas līdzības. Vaibstus nemainu, ja cilvēks attēlā smaida, tad smaidīs arī zīmējumā,” saka Zane un turpina: “Domāju, latvieši humoru labi uztver. Vairāk gan to saprot tieši jaunieši. Ja reiz cilvēks pasūta šādu zīmējumu, tad viņam noteikti ir laba humora izjūta. Kā to uztver dāvanas saņēmējs – to gan nezinu, tomēr atsauksmes, kas saņemtas, vienmēr ir pozitīvas. Ir jāprot pasmieties arī par sevi,” pārliecināta Zane.

Jaunietes ģimene zina, ko viņai nozīmē zīmēšana. Ja piezvana un sadzird atbildi: “Es zīmēju,” tad viss ir skaidrs – traucēt nedrīkst. Viens zīmējums prasa vairākas stundas vai līdz pat dienai vai divām. Tas atkarīgs no iedvesmas, noskaņojuma un cilvēku skaita, kas jāuzzīmē. Kad zīmējums gatavs, tas pieejams fotogrāfijas formātā, ko parocīgi izdrukāt un ierāmēt. Zane norāda, ka viņai vieglāk zīmēt tad, ja pašai ļauj piedāvāt variantus, kā zīmēt, ko likt fonā. Grūtāk ar tiem, kuri vēlas, lai uzzīmē viņu. Nereti zīmējuma saskaņošana grūtāk sokas ar meitenēm, jo kāda grib mazliet mazāku degunu, cita izteiksmīgākas lūpas.

Zane spriež, ka māksla viņas sirdij tuva, jo arī ģimenē tālu nav jāmeklē mākslinieciski cilvēki. “Ome darina brīnišķīgus rokdarbus, viņas brālēns glezno, tāpat arī manas māsīcas Amerikā dažādām lietām sniedz otru elpu, pārveidojot, apgleznojot un radot kaut ko jaunu no jau izmantotiem materiāliem,” atklāj Zane.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
90

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
126

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
54

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
193

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
139

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
101

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
30
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
26
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
42
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
41
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi