Tik lielu zaķi, kāds pirms Lieldienām apciemoja Cēsu pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” audzēkņus, reti nākas redzēt. Tas pieklauvēja pie durvīm tieši tad, kad muzikālajā sarīkojumā bērni un audzinātājas sumināja pavasara atnākšanu un viens otru bija iepēruši ar pūpoliem, vēlot labu veselību. Bērniem aizrāvās elpa, jo baltais, pūkainais Lieldienu zaķis izrādījās garāks par durvju aili, tam
nācās pieliek ausis, lai ienāktu pie bērniem. Zaķim sekoja Vistiņa ar olu grozu, un abi Lieldienu viesi parūpējās, lai katram svētku dalībniekam tiek krāsaina oliņa. “Pīlādzītis” nav izņēmums. Šonedēļ Lieldienu zaķi bija gaidīti viesi ikvienā bērnudārzā. Pirmsskolas izglītības iestāde “Pīlādzītis” Cēsīs, Briežu ielā, ir izņēmums citā ziņā. Jau 20 gadu tieši šajā bērnudārzā cēsnieku, kā arī bijušā Cēsu rajona ģimenes te varējušas saņemt ļoti kvalificētu speciālistu pakalpojumus, lai bērniem labotu valodas vai redzes traucējumus.
Vadītāja Anžella Pāže stāsta, ka bērnudārzs Latvijas neatkarības laika sākumā izveidots kā centrs, kurā saplūst dažādi speciālisti, viņu kvalificēto darbu finansē valsts. Pedagogu, logopēdu, acu ārstu, masieru kopīgs darbs šajos gadu desmitos neskaitāmas reizes vainagojies ar ļoti atzīstamiem panākumiem. Ģimenes jutušās laimīgas, ka mazulis, sākot skolas gaitas, jau varējis sasniegt tādu valodas attīstības līmeni vai arī redzes traucējumi mazinājušies, lai bez problēmām varētu iekļauties mācībās. Bērnudārza labā slava gājusi no mutes mutē. Ģimenes viena otrai mācību iestādi ieteikušas, tā gandrīz vienmēr pieprasījums pārsniedzis vietu skaitu bērnudārzā. Taču valsts formulējusi, ka katru gadu audzēkņu uzņemšanā noteicošais vārds sakāms speciālistu komisijai.
Valsts atbalstītā programma, sākta īstenot 1992. gadā, paredz, ka speciālajos bērnudārzos grupas nevar būt lielas, speciālistiem, piemēram, logopēdam, ar katru bērnu jāpastrādā ik dienu. Šādam modelim bijuši panākumi. Taču sabiedrībā vairākos gadu desmitos pret izglītības iestādēm, ja tās klasificētas kā speciālās, izveidojušies aizspriedumi. Tāpēc Izglītības ministrija mainījusi koncepciju pret izglītības iestāžu, kuras sniedz arī rehabilitācijas pakalpojumus, nosaukumiem. Tajos vairs netiek ietverts vārds 'speciālais'. Tas sakrīt ar laiku, kurā sabiedrība izjūt, ka pat bērniem ar neatgriezeniskiem kustību, redzes, dzirdes vai citiem attīstības traucējumiem rodas iespējas apmeklēt vispārizglītojošās mācību iestādes.
Pirmsskolas izglītības iestādē “Pīlādzītis” no 107 audzēkņiem diviem bērniem, lai ikdienā varētu būt vienaudžu vidū, visu laiku līdzās nepieciešama īpaša atbalsta persona. Pārējie audzēkņi bērnudārzā spriņģo kā jau bērni. Ļoti iespējams, viņu bērnības atmiņas vēlāk tikpat kā nesaistīsies ar zināmām problēmām, kas pārvarētas, lai novērstu kādu veselības traucējumu. Mairita Kaņepe
Komentāri