Nevis pēc eksāmenu beigām, bet pirms pieteikšanās uz studijām augstskolās mūsdienu vidusskolēni uzzina, kā viņi nolikuši eksāmenus. Šogad vairākus simtus vidusskolu biedzējus šokēja fakts, ka atestāts vēl nepienākas. Latviju pāršalca ziņa par ārkārtīgi lielo skaitu – vairāk nekā 200 Latvijas vidusskolēnu matemātikas eksāmenā nav pārvarējuši pat piecu procentu barjeru un eksāmenā izkrituši. Iepriekšējos gados nekas tāds nebija piedzīvots.
Ko vainot – skolēnus, kas nemācās matemātiku, vai skolotājus? Sņemot šādu jautājumu, izglītības un zinātnes ministrs, matemātikas profesors Kārlis Šadurskis teica: “Vispirms gribu redzēt matemātikas uzdevumu formulējumus, jo, iespējams, problēma ir tieši tajā. Šogad, nedaudz mainoties uzdevumu formulējumam, matemātikas centralizētajā eksāmenā par vairākiem procentpunktiem kritušies vidusskolēnu uzrādītie rezultāti. Priecē, ka svešvalodas eksāmenā vidusskolēniem šogad veicies vēl labāk nekā citus gadus.”
Tas, ka neliela daļa vidusskolēnu Latvijā ar pirmo reizi neiegūs atestātu, jo izkrituši latviešu valodas eksāmenā un tas būs jāatkārto, ministram nelikās pārāk satraucoša tendence. Būdams matemātikas zinātnieks, viņš vērtēja, ka tikai ilgtermiņā varot pateikt, cik katrā skolā veiksmīgi māca attiecīgos priekšmetus, jo klašu sastāvs taču mainās.
Tikai jūlijā, trīs mēnešus pēc angļu valodas centralizētā eksāmena, mēnesi vai divus pēc citu eksāmenu kārtošanas, vidusskolēni varēja doties uz skolu pēc centralizēto eksāmenu sertifikātiem. Dienu iepriekš – 29.jūnijā -, meklējot ar savu personīgo kodu, katrs skolēns varēja ieraudzīt rezultātus internetā. Savu audzēkņu rezultātus tur meklēja arī pedagogi. Ne viens vien, aizturot elpu, pārlūkoja garās skaitļu virknes, vēloties uzzināt, vai audzēkņi angļu valodā, matemātikā, latviešu valodā ieguvuši nepieciešamo vērtējumu, lai saņemtu atestātu.
“Mūsu skolā visi absolventi ir nokārtojuši centralizētos eksāmenus!” prieku neslēpa Priekuļu vidusskolas direktores vietniece Baiba Karlsberga, liekot saprast, ka ne tikai absolventi un viņu ģimenes ilgo laiku, gaidot paziņojam rezultātus, pavadījuši stresā. Skolotājiem un skolas vadībai jādomā arī par skolas kā kvalitatīvas mācību iestādes prestižu, ko ietekmē arī vidusskolēnu sekmes. Konkurence starp vispārējām vidusskolām, profesionālajām vidusskolām un ģimnāzijām demogrāfiskās situācijas dēļ ārpus Rīgas ir ļoti liela.
“Pārsteidzoši labi nolikti eksāmeni,” sacīja Raunas vidusskolas 12. klases audzinātājs Andris Abrāmovs par pieciem skolēniem, kuri triju vidusskolas gadu laikā bija nonākuši līdz finišam – eksāmenu kārtošanai. “Centralizētie eksāmeni nokārtoti atbilstoši priekšmetu skolotāju prognozēm, arī matemātikā nevajadzīgu pārsteigumu nebija. Viens skolēns pat pārsniedza skolotāja prognozi un eksāmena vērtējumā ieguva labākus procentus,” sacīja A.Abrāmovs.
Raunas vidusskola konsekventi turas pie pieņemtā, ka izlaidums jāsvin tikai tad, kad zināmi izlaiduma eksāmenu rezultāti. Tad skolas direktors izlaidumā var pasniegt ne tikai dzejoļu grāmatiņas un skolas pateicības, bet arī atestātu par iegūto vidējo izglītību. “Mēs to esam darījuši, kopš Raunā pastāv atjaunotā vidusskola, un darīsim arī turpmāk. Mums arī nav bijis tāds gadījums, ka kāds no vidusskolēniem izkristu centralizētajā eksāmenā,” sacīja Andris Abramovs, brīnoties, kā tik daudzi jaunieši valstī šagad izkrituši centralizētajos eksāmenos.
Pēc informācijas par simtiem Latvijas vidusskolēnu neveiksmēm eksāmenos Cēsu novada dome tūlīt klajā nāca ar informāciju, ka Cēsīs centralizētos eksāmenus kārtojuši 249 skolēni no abām ģimnāzijām, Pilsētas vidusskolas, Profesionālās vidusskolas un Mūzikas vidusskolas un neviens nav izkritis trīs obligātajos eksāmenos – matemātikā, latviešu un angļu valodā. Skolēns bez obligātiem eksāmeniem varēja kārtot kādu no sešiem izvēles eksāmeniem, daļa, sevišķi ģimnāzisti, tos izvēlējušies.
Lauku vidusskolās vēsturiskajā Cēsu rajonā visi 12. klašu audzēkņi absolvējuši skolu. Vecpiebalgā ir 18 absolventi, Jaunpiebalgā arī 18, Priekuļos – 17, Līgatnē – septiņi, Nītaurē – trīs, Stalbē – divi jaunieši.
Atestātu par iegūtu visparējo vidējo izglītību no Priekuļu tehnikuma 3. kursa 152 audzēkņiem vēl nevarēja saņemt divi audzēkņi. Viņi nesaņēma pietiekamu vērtējumu matemātikas eksāmenā. Tā kā visi jaunieši turpinās mācīties tehnikuma 4. kursā, lai saņemtu diplomu arī par iegūto profesiju, tad izkritušajiem matemātikā būs gana iespēju iegūt zināšanas arī matemātikā un nākamvasar eksāmenu kārtot atkārtoti kopā ar 3. kursu audzēkņiem.
Priekuļu tehnikuma direktors Imants Kupčs “Druvai” atzina, ka nav apmierināts ar šī gada 3. kursu parādītajiem rezultātiem vispārizglītojošo priekšmetu centralizētajos eksāmenos. Tā kā Latvijā tagad pieņemts eksāmenu kārtošanas laikā nepieļaut attiecīgā priekšmeta skolotāja klātbūtni klasē, skolotājiem nav ne jausmas, kā skolēni atbildējuši. Eksāmenu rezultātu cēloņu izvērtēšana vēl tikai būs, tajā skaitā Priekuļu tehnikumā.
Komentāri