Pēc nepilnām trīs nedēļām 1. septembrī Stalbes vidusskolai sāksies nebijis mācību gads. Mācību iestādei vidusskolas posmā nebūs nevienas klases. 12. klasi veiksmīgi pabeidza vien divas jaunietes, viņas arī veidoja vienīgo vidusskolas klasi. No vairāk nekā desmit 9. klases absolventiem tikai daži domājuši, ka varētu mācīties vietējā vidusskolā. Lielākai daļai bijušas citas intereses.
“Šobrīd nevaram sapulcināt tik daudz skolēnu, lai izveidotu vidusskolas klasi ar skaitu, kāds paredzēts Ministru kabineta noteikumos,” situāciju Pārgaujas pašvaldības uzturētajā skolā komentēja pašvaldības vadītājs Hardijs Vents. Skola turpinās darbu kā pamatskola, saglabājot vidusskolas nosaukumu. H.Vents “Druvai” apliecināja, ka viņa vadībā turpināsies darbs, lai, kā ticis solīts priekšvēlēšanu laikā, novadā vidusskolu saglabātu. Esot doma procesu virzīt tā, lai vidusskola iegūtu īpašu novirzienu, ieinteresējot potenciālos skolēnus. “Virziens ir jau izdomāts, bet negribu to teikt, lai kāds cits novads neaizskrien mums priekšā,” vakar sacīja H.Vents.
Stalbe nav vienīgā vidusskola laukos, kurā piepildīt vecākās klases ir problēma. Vēsturiskajā Cēsu rajonā laukos turpina darboties septiņas vidusskolas. Par pamatskolu pārveidota tikai viena – Dzērbenē. Tādu lēmumu pieņēma Vecpiebalgas novada dome. Tiesa, Vecpiebalgas vidusskolā audzēkņu skaita pieaugumu tas nav īpaši veicinājis. Prognoze ir tāda, ka septembrī katrā no trīs vidusskolas klasēm varētu būt 12 skolēni.
Priekuļos trīs vidusskolas klasēs mācību gada laikā varētu būt no 45 līdz 50 skolēniem, katrā klasē vidēji 15, lai gan mācību gada laikā audzēkņi mainās, klases saglabājas pietiekami lielas. Tāda ir iepriekšējo gadu pieredze ar uzņemšanu 10. klasē.
Jaunpiebalgas vidusskola ar mācībām vecākajās klasēs spēj ieinteresēt lielu daļu no skolas 9. klašu beidzējiem. Plānots, ka 11. klasē mācīsies 19 skolēni, 12. klasē – 15, bet 10. klasē pagaidām iestājušies desmit. Amatas novada pašvaldības uzturētā vidusskola Nītaures pagasta centrā turpinās darboties ar divām klasēm. 11. klasē mācīsies 14 jaunieši, uz 10. klasi pagaidām pieteikušies astoņi, bet 12. klases nebūs.
Līgatnes vidusskolā šovasar izlaiduma nebija, jo nebija pašas klases, bet šajā mācību gadā atkal atgūts pilns komplekts – vidusskola ar trim klasēm. 11.klasē pārcelti deviņi audzēkņi, 12. – desmit, bet 10. klasē pieteikušies mācīties seši, tā “Druvu” vakar informēja Līgatnes vidusskolas direktora pienākumu izpildītāja Mudīte Grava un piebilda: “Ceram, ka 10. klasē būs vēl kāds.” Daži Līgatnē vēl tagad domājot, kur turpināt izglītību – vietējā skolā vai doties ārpus novada. Ģimenē mēdzot būt apstākļi, kad vecākiem labi jāpadomā, kuru skolu bērnam var atļauties.
“Līgatnes novadā esam diezgan spiedīgā konkurencē ar Siguldas skolām, kurās aicina mūsējos mācīties. Pirms trīs gadiem bija liels iekritiens skolai, jo 12. klase neizveidojās. Potenciālie 10. klases skolēni neizvēlējās Līgatnes vidusskolu,” saka Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un teic, ka pašvaldība izdarījusi secinājumus, kā tai atjaunot ģimeņu interesi par vietējo vidusskolu: “Mērķtiecīgi strādājām, un rezultāti ir, bet nav vēl tie labāki, jo vislabāk, ja klasi veido 15 – 18 skolēni. Potenciālie skolēni novadā ir, bet jaunieši pārsvarā izvēlas vidējo izglītību iegūt Siguldā, daži arī skolās Cēsīs. Protams, daļa pēc 9. klases aiziet uz arodskolām.”
Līgatnes pašvaldība tiecas uz to, lai saglabātu vispārizglītojošo vidusskolu. Vadošais politiķis A. Šteins saka: “Ja skolēns pēc 9. klases vēlas mācīties ģimnāzijā vai padziļināti apgūt kādu virzienu, piemēram, mūziku, tad tas jāveicina, skolēnus virzot uz to. Ja 9. klases beidzējs grib mācīties vidusskolā, bet izvēlas citu, nevis Līgatnes vidusskolu, tad tās ir sekas kļūdām mūsu darbā.” Jautāts, vai izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim ir taisnība, ka vidusskolu vienkārši ir par daudz, to skaits jāsamazina apvienojot, Līgatnes pašvaldības vadītājs saka: “Droši vien ministram ir liela daļa taisnības. Tikko novadā aptaujājām skolēnu vecākus, un absolūtais vairākums sacīja, ka attālumam līdz skolai nav nozīmes. Aizbraukt 10 vai 20 kilometrus uz vidusskolu – tā nav problēma. Izglītības iegūšanā vissvarīgākā ir saņemtā kvalitāte. Tāpēc turēt katrā novadā vidusskolu – tam nevajadzētu būt pašmērķim. “Līgatnes vidusskolas darbību nākotnē Ainārs Šteins komentē tā: “Neatkarīgi no tā, vai pēc gadiem Līgatnē vidusskola būs, pašvaldība tagad rūpēsies, lai visos līmeņos – pirmsskolas, sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas posmā – strādātu visaugstākajā līmenī. Līgatnē vēsturiski ir bijusi reģionālā vidusskola un tāda varētu būt atkal, aptverot to pašu teritoriju no Līgatnes līdz Ieriķiem un Zaubei.” A. Šteins uzsver, ka netālu viena no otras ir divas vidusskolas ar līdzīgu izglītības piedāvājumu – Nītaurē un Līgatnē -, abas nemitīgi mokās, kā piesaistīt audzēkņus, lai būtu pilnvērtīgi lielas klases. Ainārs Šteins vērtē, ka kaimiņu pašvaldībām šajā deputātu sasaukumā jānonāk pie kopsaucēja, kur nākotnē jāpastāv reģionālas nozīmes vidusskolai. Pagaidām katra pašvaldība varot atļauties uzturēt pavisam nelielu vidusskolu, Līgatnē pedagogi saņemot samērā labu atalgojumu, strādājot nelielās klasēs, bet, vai pašvaldības to varēs atļauties arī turpmāk, rādīšot nākotne.
Jaunievēlētā Raunas novada dome šobrīd ir Raunas vidusskolas direktora meklējumos. Tikmēr direktora pienākumus izpilda deputāts Edgars Plētiens. Viņa vērtējums ir tāds: “Sabiedrība vairs nepieprasa vidusskolu Raunā, tāpēc tikai saprotami, ka šogad 10. klase neizveidosies. Vidusskolā turpināsies darbs ar pieciem skolēniem 11. klasē un sešiem 12. klasē.” Deputāts spriež, ka, visticamāk, ar to vidusskolas posms Raunā noslēgsies. Šovasar vidusskolu beiguši vien četri skolēni. Edgars Plētiens uzskata, ka cilvēkam, kuru pašvaldība iecels par direktoru, nāksies uzrunāt novada sabiedrību, jo tā ir izglītības pakalpojumu pasūtītāja pašvaldībai: “Pašvaldība nevar mākslīgi uzturēt vidusskolu, ja sabiedrība teiks, ka nav vajadzības, pietiek ar vidusskolām visapkārt Raunai – Smiltenē, Cēsīs un Valmierā. Tātad jārūpējas par stipru pamatskolu Raunā.”
Komentāri