Šonedēļ vairāk nekā citkārt skolu jaunatni uzrunā vēstures skolotāji. Lāčplēša dienas gaidās tiek pārcilāti latviešu un igauņu varonības stāsti – 1919. gadā Cēsu kaujās stājoties pret krietni lielāko un labāk bruņoto vācu karaspēku. Vēstures skolotāju metodiskās apvienības rosināti, pedagogi pagājušajā sestdienā devās ekskursijā pa kauju un piemiņas vietām Cēsu pievārtē un Liepā, lai kaismīgā vēsturnieka Daumanta Vasmaņa izsmeļošajos un – ar laika distanci – arī nedaudz ironiskajos komentāros smeltos iedvesmu vēstures stāstu stāstīšanai. Prasmei jauniešus ieinteresēt par jaundibinātajai Latvijas valstij liktenīgiem vēstures notikumiem.
”Ja nestāstīsim, tad jaunatne nezinās par Cēsu kaujām, jo skolēni maz lasa, ” secinājusi Priekuļu vidusskolas skolotāja Dzintra Kaparkalēja. ”Jauniešiem Cēsu kaujas – 87 gadu seni notikumi – var likties tikpat veci kā faraona karagājieni,” ironizēja D.Vasmanis, liekot nojaust, ka vēstures mācībā šodien svarīgs arī stāstnieka talants, ne tikai labas faktu zināšanas. ”Ekskursija deva jaunus iespaidus, svaigu skatījumu uz vēsturiskajiem notikumiem, idejas, kā veidot stāstu par tiem, lai skolēni ieklausītos un aizdomātos,” sprieda Cēsu pilsētas ģimnāzijas skolotāja Inese Sīmane.
Cēsu rajonā vairākas vietas šobrīd liecina par vēsturiskajiem notikumiem – Uzvaras pieminekļi Cēsu un Liepas centrā, Skolnieku rotai veltītais piemineklis Bērzaines ielā, piemiņas vietas Amatas novadā, Liepas, Veselavas un Raunas pagastā. Par Cēsu kaujās stratēģiskajiem notikumiem liecina piemineklis Liepas kalnā ar karavīru centrā un šūnakmenī iekaltiem vārdiem „ Latviet, tev tēvzemes brīvību varoņi sniedza kā balvu, kad šai vietai tuvojies, tu zemu liec savu galvu”, ”Igauņi – piemiņa jums, talkā nācāt mums”. Daira Cīrule – skolotāja Nītaurē un Zaubē, atceroties Latvijas tikko nodibinātās valsts varoņus, pieminekļa pakājē aizdedza sveces.
Rīt – Lāčplēša dienā sveču liesmiņas vēstīs, ka varoņi nav aizmirsti. Pieaugušo rosināti tās aizdegs arī skolēni. Par solidarizēšanos ar senčiem viņu drosmē un pārliecībā par Latvijas valsts rītdienu, liecinās ar vienotība lāpu gājienu dalībniekos. “Man gadījušās klases, kurās Skolnieku rotas varonība jauniešos raisījusi apbrīnu un interesi,” teic D.Vasmanis. ” Klausoties, klasē iestājas dziļš klusums. Jaunieši salīdzina sevi ar tā laika ģimnāzistiem.”
1919. gada jūnija Cēsu kaujas 6. – 10. jūnijs – kaujas par Cēsīm. 10. – 19. jūnijs – pamiers. 19. – 21. jūnijs – kaujas pie Raunas upes, Liepas kalnā un Straupē. 22. jūnijs – vācu karaspēks pamet Cēsis. 3. jūlijs – Strazdumuižas (pie Rīgas) pamiers kaujas izbeidz.
Komentāri