Māra Krūze ir fizioterapeite, kura nepilnu gadu strādā veselības un sporta centrā „Aura”. Viņa stāsta, ka, vidusskolu beidzot, nācies izvēlēties starp ekonomiku un medicīnu.
„Esmu beigusi Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas fakultāti. Bet, ja jautā, kādēļ kļuvu par fizioterapeiti, jāsaka tā – jau vidusskolu beidzot, zināju, ka birojā nestrādāšu. Man interesēja ekonomika un medicīna. Šobrīd droši varu teikt, ka savu izvēli nenožēloju. Man patīk mans darbs.
Taču, runājot par izvēli, toreiz domāju, vai kļūt par ārsti vai fizioterapeiti. Pavisam elementāri salīdzināju studiju ilgumu. Nebiju gatava sešus gadus studēt, lai kļūtu par ārsti. Neesmu karjeras, bet ģimenes cilvēks,” stāsta Māra un turpina: „Mana profesija ir ļoti pateicīga. Visu laiku esmu kustībā. Izvēlos, lieku pacientam individuāli darboties vai strādājam kopā. Līdz ar to izkustos pati. Pie tam mans darbs ir radošs un man tas patīk.”
Jautāta, kas Māra ir tad, kad nav fizioterapeite, viņa atbild – mamma.
„Uz pusslodzi esmu fizioterapeite un otru pusi – mamma. Taču nākotnē esmu ieplānojusi apgūt vēl fitnesa trenera specialitāti. Individuālais darbs ar pacientu ir labs, bet normas robežās. Mana sirdslieta ir vingrošana, grupu vadīšana un savā ziņā nedaudz arī pedagoģija. Arī psiholoģiju vēlētos pastudēt. Ir teiciens – veselā miesā vesels gars. Taču, strādājot šinī profesijā, man gribas šo teicienu apgriezt otrādi – vesels gars veselā miesā. Jo procentuāli daudz cilvēku nāk vispirms ar psiholoģiskas dabas problēmām. Liekas, ka cilvēkam sāp mugura, roka vai kāja, bet patiesībā viņam vairāk nepieciešama uzmanība. Viņš nāk pie ārsta un zina, ka viņu uzklausīs. Domāju, ka mūsdienu sasteigtais ritms ir nedaudz sabojājis attiecības ar tuviem cilvēkiem, viens no veidiem, kā mēs pievēršam sev uzmanību, ir slimība. Un tad jāsāk domāt, ko vispirms vajag ārstēt – sekas, kas ir sāpes mugurā, vai cēloni, kas ir nesaskaņas ģimenē,” pārdomās dalās Māra un atzīst, ka valstī medicīna nav sliktā līmenī.
„Par labo jau runā reti. Un te mēs atgriežamies pie tā, par ko jau spriedām. Runājot par slikto, panākam, ka mūs sadzird un, iespējams, pažēlo. Man šķiet, ka ar medicīnu Latvijā viss ir kārtībā. Domāju, ka ejam uz to labāko. Varbūt medicīnas sistēma mums nav visā pilnībā sakārtota, bet būs labi… Arī ārzemnieki arvien vairāk brauc uz Latvijas rehabilitācijas centriem, tas nozīmē, ka ir labi,” spriež fizioterapeite un atzīst, ka mums pašiem vairāk laika vajadzētu veltīt ķermeņa sakopšanai – atpūtai, masāžām, vingrošanai.
„Sevi sakārtot. Līdzīgi, kā gadā reizi veicam automašīnas tehnisko apkopi, tā arī cilvēkiem gadā reizi vajadzētu sevi sakopt. Strādājot te, redzu, cik daudz jauniešu un skolas vecuma bērnu nāk pie mums ar stājas problēmām, muguras sāpēm. Un, kad 13 gadus veca meitene stāsta, ka viņai sāp mugura, un izmeklējot šķiet, ka manā priekšā stāv 60 gadus veca tantīte, liekas jocīgi. Nezinu, vai vainojami datori, vai smagās mugursomas, bet kaut kas nav kārtībā. Pie tam, runājot par profesionālo kretīnismu, kādreiz šķiet, ka līdzbiedru uz ielas vairs nenovērtēju kā cilvēku, bet kā potenciālo pacientu,” jokojot saka Māra un atminas, ka, uzsākot studijas, pasniedzēji teikuši, ka tā būs.
„Toreiz brīnījāmies, kā tas iespējams. Taču nepagāja divi gadi, kad, ejot pa ielu, sāku pati
cilvēkos
saskatīt nepareizu stāju vai vēl ko citu,” saka Māra un atklāj, ka arī ģimenē nākas nedaudz būt fizioterapeitei.
„Saka – draugus un radus ārstēt nevar. Labākus rezultātus sasniegt var tad, ja ārstējas pie sveša speciālista. Taču uztaisīt vīram masāžu vai pavingrot kopā ar meitu nav nekādu problēmu,” saka Māra. – Ar ko sākas rīts – ar tasi tējas vai glāzi svaigi spiestas sulas? – Ja nebūtu slinkums, spiestu sulu. Taču mans rīts sākas ar glāzi ūdens. -Kas tevi šobrīd satrauc? – Kā lai apvieno fizioterapeites un mammas lomu. Lai nopelnītu naudu, daudz jāstrādā, bet man žēl šo laiku nozagt bērnam. -Tici Ziemassvētku brīnumam? – Jā, bet vieglāk ir ticēt, ja ārā ir sniegs. -Mīļākais TV raidījums? – Šobrīd aktuāls ir „Mājokļa jautājums”. -Kā sevi palutini? – Atļaujos pabūt viena pati, un tad daru neko.
Komentāri