Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Veiksmīga debija darbā ar jauniešiem

Anda Dzenža
14:37
15.03.2017
66
Img 7005 2

Lai arī uz Raunas novada Rozes ciemu ved stipri izdangāts ceļš, Aiga Matjušenoka (22 gadi) divreiz nedēļā to mēro ar smaidu. Bērnu un jauniešu centrā “Kabata” viņu gaida vietējās apkaimes jaunatne. Teju pusotru gadu Rozes kluba telpās Aiga vada jauniešu centru. “Druvai” viņa atzīst, ka darbs ar jauniešiem nelielā lauku ciematiņā vairāk uzskatāms par hobiju, ne darbu. Lai varētu strādāt un turēt līdzi jauniešu tempam, arī pašai jābūt aktīvai, arvien smaidīgai. Aiga saka, ka darbs Rozē viņu ļoti aizrauj, taču vaļsirdīgi atzīst, ka tas prasa arī daudz enerģijas. Tiesa, tikpat daudz enerģijas viņa saņemot atpakaļ. Vairākkārt pieredzēts, ka, ierodoties “Kabatā”, bērni uzlabo garastāvokli, liek atkal smaidīt.

Regulāri centriņu apmeklē ap desmit jauniešu, mācību un studiju brīvlaikos labprāt tur ierodas arī tie, kuri devušies izglītoties ārpus novada. “Bērniem vairāk esmu kā uzticības persona. Visticamāk, veiksmīgās saprašanās nopelni meklējami tajā, ka pati vēl esmu jauniete. Mūs nešķir gadu robeža, jūtamies vienlīdzīgi. Sākot darbu, uzreiz teicu, ka nebūšu skolotāja, kas strikti norādīs, kas katru mirkli darāms, bet būšu viena no viņiem. Ļauju jauniešiem pašiem izrādīt iniciatīvu, ierosināt, ko gribētu darīt. Es, protams, varu nākt klajā ar savām idejām, bet ne vienmēr tas, ko izdomāju es, viņiem interesē un ir vajadzīgs. Reizēm gan jāliek lietā viltība, mēģinot panākt, ka ierosinājumi kādām nodarbēm, kas, manuprāt, nāktu viņiem par labu, izskanētu no viņiem pašiem,” stāsta Aiga un turpina: “Es nejūtos kā vadītāja, ar bērniem visu darām kopā, līdzdarbojos visā, ko uzsākam. Ja viņi grib zīmēt, es arī zīmēju, ja grib spēlēt Riču Raču, es spēlēju ar viņiem. Līdz ar to mazie rozēnieši nejūtas piespiesti kaut ko darīt un tādējādi jauniešu centrā jūtas ērti un patīkami, labprāt te nāk. Viņi paši izvēlas, kā pavadīt savu brīvo laiku. Protams, līdz zināmām robežām, visatļautība te nevalda. Ikviens zina un respektē pašu pieņemtos mērus.”

Aiga rozēniešus cenšas integrēt arī Raunā. Pašvaldība arvien nāk pretī un nodrošina transportu, lai no Rozes ciema bērniem būtu iespēja nokļūt uz pasākumiem novada centrā. “Bērni pieraduši dzīvot mazā ciematiņā, ir kā ģimene. Te viņi ir atvērti, prot cits ar citu sadarboties, draudzēties. Sastopoties ar citiem jauniešiem, viņi kļūst kautrīgāki. Man svarīgi viņus pamudināt doties ārpus ierastās vides un sadraudzēties ar citiem vienaudžiem. Tā viņi gūst apziņu, ka arī viņu viedoklis ir svarīgs. Esot kopā ar viņiem, radu drošības sajūtu, ka viņi nav vieni,” skaidro “Kabatas” vadītāja Aiga.

Jauniete pati ir raunēniete. Joprojām aktīvi darbojas jauniešu centrā Raunā un labprāt iesaistās dažādos projektos. Darbojusies arī Raunas jauniešu padomē. Tāpat Aiga piedalījusies dažādās apmācībās un semināros, kur apgūtas jaunatnes darbiniekiem nepieciešamas prasmes, tostarp Cēsīs apmeklējusi apmācības par āra dzīves aktivitātēm un piedzīvojumu izglītību kā metodi darbā ar jauniešiem. Patlaban Raunā viņa iesaistās arī jaunatnes politikas stratēģijas izstrādāšanā.

Aigas rosība tika pamanīta, un 2015. gada nogalē pašvaldība viņai piedāvāja pārņemt “Kabatas” vadīšanu, jo toreizējā vadītāja bija saņēmusi labāku darba piedāvājumu. “Apsvēru piedāvājumu un izlēmu pamēģināt. Kāpēc gan ne? Bērni un jaunieši man patīk, ar viņiem viegli sadarboties, ātri rodu kopīgu valodu. Protams, neizpalika šaubas un nedrošība, vai izdosies, jo vēl nav sajūtas, ka būtu uzkrāta pietiekama pieredze, turklāt neesmu rozēniete. Taču iedrošināja teiktais, ka “Kabatā” bērni ir saliedējušies kā ģimene. Arī mani viņi nudien ātri pieņēma, par to biju patīkami pārsteigta,” sākumu “Kabatā” atminas Aiga.

Jaunietes paveiktais novērtēts arī ārpus novada robežām. Pērnā gada izskaņā Aiga tika nominēta konkursā “Labākais darbā ar jaunatni” kā “Uzlecošais jaunatnes darbinieks (viens gads aktīvā darbā jaunatnes jomā)”.

Aigas uzņēmību un aktivitāti nevar noliegt. Līdztekus darbam Rozes ciemā pagājušajā rudenī jauniete Cēsīs uzsākusi studijas Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā. Viņa iecerējusi kļūt par pirmsskolas izglītības skolotāju. Savukārt kopš decembra Aiga ir arī kultūras pasākumu organizatore Raunā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
10

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
92

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
127

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
54

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
193

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
140

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi