Pirms diviem gadiem, sākot īstenot ieceri par Vecpiebalgas vidusskolas jauniešu un pedagogu iesaistīšanu starptautiskā sadarbībā, angļu valodas skolotāja Velga Jēriņa iztēlojās, kāda varētu būt četru valstu jauniešu satikšanās. Tās iespaidīgākais notikums Vecpiebalgā – draudzības koncerts kultūru iepazīšanai. Šopavasar iecere arī īstenojās. Vecpiebalgā uz nedēļu ilgām ciemu dienām ieradās divos gados iepazītie vidusskolēni un skolotāji – grieķi no lauku vidusskolas Kiprā, bulgāri no mākslas skolas piejūras pilsētā Bulgārijā, poļi no profesionālās vidusskolas lielā rūpnieciskā Polijas pilsētā.
Gan Eiropas Savienības finansētajā projektā sarīkotais noslēguma koncerts, gan tikšanās katrā no valstīm, pieaugušo un skolēnu sarakstīšanās, iespaidu krāšana pilnīgi attaisnojušas skolotājas piedāvāto divu gadu sadarbības moto : “Mana valsts – tavā un manā skatījumā”.
“Biju iecerējusi, ka noskaidrosim, vai tas, ko katrs savā valstī uzskatām par vērtīgāko un skaistāko, tāds šķiet arī ārzemniekiem,” stāsta Velga Jēriņa, piebilstot, ka 18 Vecpiebalgas vidusskolas audzēkņiem un septiņiem skolotājiem projekts devis iespēju bez maksas aizbraukt uz kādu no Eiropas valstīm. Šopavasar 15 vecpiebaldzēnu ģimenes izmantojušas iespēju apliecināt savu viesmīlību, atbalstīt bērnu centienus atrast pasaulē draugus, jauniešus uzņēmuši savās mājās.
To vidū bija arī Kārļa Apalupa un Toma Strelkova ģimenes. Puiši stāsta, ka pie atklājumiem var pieskaitīt to, kādu iespaidu uz Eiropas jauniešiem Vecpiebalgā atstājušas dabas ainavas, svaigais gaiss un zvaigžņotās debesis. Izrādījies, ka ne visiem ir laime ikdienā baudīt to, kas piebaldzēniem ir pats par sevi saprotams.
“Puisis no Polijas, kurš dzīvoja pie manis, aizraujas ar astronomiju, tāpēc viņu visvairāk pārsteidza mūsu skaidrās debesis, kurās redzams mēness un zvaigznes. Viņs man stāstīja, kā tās sauc, kā arī par problēmām redzēt debesis savā pilsētā, kur rūpnieciskā piesārņojuma dēļ zvaigznes teleskopā esot saskatāmas labi ja reizi mēnesī,” brīnījās Toms Strelkovs, piebilstot, ka viesus sajūsminājuši arī latviešu gardumi un tautasdejas, kas gan nav pārsteidzis.
“Ar kādu baudu ārzemju viesi ēda Brīvdabas muzejā ceptu maizi un kultu sviestu!” atceras skolotāja Daiga Šatrovska, kura ciemiņiem organizēja latviešu tautas tradīciju dienu. “Neierasta viesiem bija arī dabīgo materiālu izmantošana Lieldienās. Melleņu ievārījums izrādījās tik garšīgs, ka tas nepalika pāri olu krāsošanai. Spēles un dziesmas, rokdarbi un “ūdens no koka”, kā atbraucēji nosauca bērzu sulu iegūšanu, tas viss ārzemniekus pārsteidza.”
Skolotājas Aija un Velga secina, ka viesu uzņemšanas dienas bijušas latviešu pašapziņas svētki, jo no pieaugušajiem un jauniešiem dzirdēti labi vārdi par radošumu, dabiskumu, prasmi organizēt lielus pasākumus.
“Mums visiem kopā izdevās lieliskas viesu uzņemšanas dienas,” vērtē Velga Jēriņa. “Ko vērts vien bija radošā ideja, kā ciemiņiem pavasarī, kad ūdensrozes vēl nezied, apliecināt šo ziedu skaistumu un simbolisko nozīmi Vecpiebalgā! Katrs aizveda uz mājām kādu ūdensrozi, tapušu radošajās darbnīcās. Viesi mājup gribēja aizvest arī mūsu bērzu zarus, jo par bērziem bija tādā pašā sajūsmā, kā mēs Kiprā par palmām un jūru.” Ciemiņu uzņemšanā liela loma bijusi arī prasmei pielietot svešvalodu stundās apgūto. Lai gan par darba valodu starp četrām tautām izraudzīta angļu, dažādām paaudzēm satiekoties, runāts arī vāciski un krieviski. Taču visiespaidīgākā izrādījusies emociju valoda. Pēc azartiskā, kopīgi veidotā tautas deju un dziesmu koncerta, kā arī apzinoties drīzo šķiršanos, kā meitenes, tā puiši ļāvuši vaļu asarām. Pieaugušie gan aizdomājušies, ka līdz ar projekta beigām nav draudzības beigas, jo labi ieplānojot ceļojumu, ģimenes var doties uz ārzemēm ciemos. Tagad ar nepacietību tiek gaidītas vēstules un fotoreportāžas, kurās latvieši Latviju varēs ieraudzīt draugu acīm. “Kādā no tām noteikti būs uz ceļiem fotografētās vardītes, jo redzēju, cik pārsteigtas manas kolēģes bija par to dabisko klātbūtni mūsu pavasarīgajā ikdienā,” pasmaida Velga Jēriņa laimīga, ka viņas ideja vidusskolai veidot nebijušu starptautisku projektu izrādījusies
veiksmīga. Atmaksājusies uz simts lappusēm rakstītā pieteikuma iesniegšana ES finansētai programmai Comenius, sarežģītā darbības saskaņošana starp četru valstu skolām. Mairita Kaņepe
Komentāri