Vasara ir periods, kad veltīt laiku sev un savām patiesajām interesēm. Nav nekas, kas traucētu, ja nu vienīgi kādi vecāku uzdoti pienākumi. Laiskums, harmonija, brīvība – tā varētu raksturot skolēnu vasaru.
Aizrautīgi par savu vasaru stāsta Anna Kupče. Veiksmīgi aizvadīts 12. mācību gads, un nu ir jādomā par nākotni.” Ceru uz labiem eksāmenu rezultātiem, lai tiktu Vidzemes augstskolas tūrisma vadības un organizācijas fakultātē. Citu variantu, kur stāties, man nav. Taču man patīk arī vēsture, jau otro gadu strādāju Cēsu pilī kā arheoloģe. Vide tur ir vienkārši lieliska, darba kolēģi draudzīgi un jautri. Lai arī strādāju visu vasaru un darbs ir fiziski smags, laiks tiek pavadīts pozitīvā gaisotnē, pateicoties cilvēkiem, kas ir apkārt. Arī sajūta, ka piedalos vēstures veidošanā, ir neatkārtojama, un to es izbaudu katru dienu. Neko nozīmīgu šogad neesmu atradusi, taču regulāri atrodu kaulus, dzelzs priekšmetus, naglas.”
Jūnijā notikušais izlaidums Annai nav bijis vienaldzīgs: “Tikai pēdējos mēnešos klase saprata, cik draudzīgs
kolektīvs
var būt, tādēļ atvadas bija jo īpaši skumjas. Pirms izlaiduma sapratām, ka drīz viss mainīsies
un
kopā vairs tā nesanāksim.”
Vēl vasara nav beigusies, un jaunā arheoloģe cer pagūt arī izballēties Baltic Beach party, kas norisināsies Liepājā.
Druva sastapa arī Ģirtu Stūri. “Dodos ar draugiem kopā pasēdēt, parunāties,” teica skolnieks. Šovasar viņš bijis arī laukos. ”Katru vasaru sanāk uz laukiem braukt, bet līdz šim tik maz neesmu peldējis, tikai divas reizes. Šī ir auksta un nepatīkama vasara. Laukos vajadzēja krāmēt malku, kas man gan īsti nepatika,” sūkstās Ģirts, kurš labprātāk sēž pie datora un sazinās ar skolas biedriem un paziņām vietnē draugiem.lv .Tā arī tiekot pavadīta lielākā daļa vasaras. Par skolu puisis vēl negribot domāt.
Regīna Nagaine no Rīgas katru gadu brauc uz laukiem Skujenē. “Laukos ir forši! Pilsētā nav ko darīt,” izsaucas Rīgas meitene un stāsta, ka Skujenē labprāt katru dienu peldas ezerā. Aukstais laiks viņai netraucējot baudīt vasaru. Jauniete ir sajūsmā par lauku dzīvi. “Viss ir kluss un mierīgs, dabā valda harmonija. Pilsētā nemitīgi ir kustība, trokšņi nerimstas pat naktī. Bet laukos ir miers. Palīdzu tētim darbos. Tagad ir siena laiks. Tas man patīk. Laukos ir interesanti, ir citādāk,” stāstīja Rīgas Imantas vidusskolas 8.klases skolniece.
Dziesmu svētku bērni ir visur. Arī Druva sastop no svētkiem atguvušos jaunieti. “Svētki bija labākie, kādi pieredzēti. Viss noritēja pozitīvā gaisotnē un jautrībā,” priekos dalās Rita Talla, kas šīs vasaras centrālajā notikumā piedalījās kā kora dalībniece.
”Visaizkustinošākais, kas vēl ilgi paliks atmiņā, bija brīdis, kad ar apbrīnojamu aizrautību uzstājās goda diriģenti. Tajā brīdī domāju vien par to, cik ļoti gribu viņiem izrādīt cieņu,” emocijās dalās koriste. Šādos pasākumos netrūkst piedzīvojumu. Rita stāsta, ka svētku vidū, kad bija vislielākās lietavas, radās vajadzība pēc jauniem vainadziņiem. Tad nu liela daļa koristu devušās uz Matīsa tirgu un pamatīgi to iztukšojušas.
Šī vasara Ritai patiešam raiba, jo emocijām piepildīts bijis arī viņas 12. klases izlaidums. Tagad jāpaspēj iegūt autovadīšanas tiesības, vēl viņas plānos ietilpst vasaras darbs Jāņa Rozes grāmatnīcā. “ Nav ko slaistīties, nav ko gulēt,” izsaucas meitene, kura vislielāko baudu gūst no darbošanās. Tikai neatliekot tik daudz laika grāmatām, taču iespējams, ka tas atradīsies, tad topošā studente ķersies klāt Ulda Rudaka Rokupācijai.
Cēsīs, Maija parkā, laiski pļāpājot, acīm mirdzot un milzu ābolus graužot, sastapām Artu un Alīnu. Viņas ir no Jaunpiebalgas, Cēsīs ieradušās Jaunpiebalgas mūzikas un mākslas skolas uzdevumā – uzgleznot vienu dabas un vienu arhitektūras objektu. Draudzenes izvēlējušās iemūžināt sv.Jāņa baznīcu un gulbjus – viena melnos, otra baltos.
Arta sacīja: “Gulbīši paši atpeldēja pie mums, tādēļ varējām tos labāk nopētīt. No sākuma tie atpeldēja, jo gaidīja, ka barosim. Pēcāk tā arī izdarījām, lai varētu vēlreiz skaistos dzīvniekus apskatīt.”
Artai patīk Cēsis, jo katru reizi pilsētā pamana ko jaunu.
Alīna stāsta, ka aizraujošāka vasara būtu šajā pilsētā, ne laukos.
Vēl atmiņā palicis skolas brauciens uz Lietuvu. Alīna un Arta apskatījušas dzintara muzeju, botānisko un ziemas dārzu, delfināriju. “Tas bija skaists ceļojums. It īpaši man patika delfinārijs. Delfīni spēlēja basketbolu, to vērot bija interesanti,” stāsta Arta. Alīnai patikušas arī kāpas: “Tajās bija kā tuksnesī, un arī smiltis bija tik ļoti sakarsušas, ka grūti pa tām staigāt.”
Tomam Grīmstem katra diena aizrit Cēsu skeitparkā. Trīs līdz četras stundas viņš pavada, apgūstot jaunus trikus un uzlabojot vecos. Šajā vasarā Toms ir iemācījies par 360 grādiem apgriezties lēcienā un pamanījies uz rampām lēkt augstāk. Taujāts, vai pastāv dzīve ārpus skeitparka, Toms atbild: ”Pastāv. Man ir jauka draudzene, kura aizpilda pārējo laiku. Kopā apmeklējam dažādus pasākumus. Jūnija beigās bijām uz Fonofest. Man nepatika mūzika, kādu tajā spēlēja, vairāk saista drum’n’ bass. Domāju, ka nākamgad vairs to festivālu neapmeklēšu”. Jaunietis stāsta, ka šī vasara esot vienmuļāka nekā pārējās: “Lietus traucē izbaudīt vasaru. Arī šajā parkā nav tik interesanti kā Valmierā, taču Cēsīs nodarbi atrast var, tikai jāmeklē.”
Komentāri