Cēsnieks Jānis Bogens ir Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma audzēknis. Viņš apgūst automehāniķa profesiju, ar ko arī savā brīvajā laikā aizraujas. Taču Jāņa remontētās automašīnas nav vis parastas, tās ir ugunsdzēsēju.
„Ar autolietām aizraujos jau kopš agras bērnības. Kā jau katram puikam, arī man patika visu skrūvēt un remontēt. Taču, kas attiecas uz ugunsdzēsēju lietām, jāsaka- mans tēvs ir ugunsdzēsējs. Tā nu pirms diviem gadiem man piedāvāja remontēt tieši ugunsdzēsēju automašīnas,” stāsta puisis un atklāj, ka jau astoņas rajona ugunsdzēsēju automašīnas gājušas caur viņa rokām.
„Šīs automašīnas savu laiku ir nokalpojušas, un tad nu mēs ar brāli cenšamies tās saremontēt. Darām visu, sākot no motora un sūkņu remonta līdz pat automašīnas vizuālai atjaunošanai. Sataisām tā, lai automašīnas bez problēmām izietu arī tehnisko apskati,” saka Jānis, piebilstot, ka ir bijušas automašīnas, kuras sataisītas pāris mēnešu laikā, bet gadījies strādāt arī ilgāk- pat pusgadu pie vienas.
„Skolas laikā strādājam tikai brīvdienās, tad darbs ievelkas ilgāk,” saka Jānis un vaicāts, vai kādreiz redzējis saremontētās automašīnas braucam pa ielām, atbild apstiprinoši.
„Divas reizes tā bijis. Tās uzreiz var pazīt. Spīd un laistās vien,” piebilst Jānis un turpina: „Daudz palīdz skolā iegūtās zināšanas. Daudz ko iemācos arī ikdienā, remontējot automašīnas. Tā ir prakse.”
Jānis šogad jau beigs mācības. Vaicāts, ko plāno darīt nākotnē, atbild, ka iegūtās zināšanas turpinās likt lietā.
„Domāju, strādāšu kādā autoservisā. Droši vien kaut ko arī vēl pamācīšos. Pieļauju iespēju, ka kādreiz kļūšu par ugunsdzēsēju. Man jau šajā lietā ir neliela pieredze, jo nereti dodos līdzi tēvam uz ugunsgrēka izsaukumiem. Palīdzu. Protams, ugunsdzēsēja darbs nav viegls. Nereti gadās arī dzirdēt dažādus pārmetumus no cilvēkiem, kas it kā ir pašsaprotami. Pie cilvēkiem jau ierodamies viņu mūža sāpīgākajā mirklī. Taču, lai arī ko runātu, ugunsdzēsēji strādā no visas sirds un cenšas palīdzēt, cik viņu spēkos. Reizēm gadās, ka māja aizdegas tā, ka nekāds ūdens daudzums vairs nespēj palīdzēt. Jā, arī tehnika kādreiz pieviļ. Nav jau arī noslēpums, ka lielākoties valstī ugunsdzēsēju rīcībā esošās automašīnas ir vecas. Tā, ko šobrīd remontējam, ir 1982. gada izlaiduma. Nu tad rēķiniet! Ugunsdzēsēju automašīnas ik pa pieciem gadiem būtu jāmaina, jo tām ir ļoti liela slodze. Taču reāli praksē pie mums tas nenotiek. Tagad saremontēsim šo, varbūt vēl divdesmit piecus gadus nokalpos,” domās dalās puisis un atklāj, ka ikdienā viņš pats labprāt ķimerējas arī pie savas automašīnas.
„Man patīk, ka automašīna ir kārtībā un labi ripo. Kā autovadītājs agresīvs neesmu, taču patīk ātri pabraukt. Pirmās problēmas arī jau bija. Par ātruma pārsniegšanu uz trim mēnešiem man noņēma autovadītāja apliecību. Bija viela pārdomām. Tagad vairs neskrienu. Domāju, ka nav gluži patiesība, ka mana vecuma jaunieši ir agresīvi un neapdomīgi autovadītāji. Visus jau nevar vērtēt pēc viena mēra. Domāju, ka tie, kuri paši strādājuši un pelnījuši naudu pirmajai automašīnai vai tiesībām, to novērtē. Drīzāk tie, kuriem vecāki visu uzdāvina, pēc tam nezina, ko un kā izrādīties,” spriež Jānis. – Mīļākā mūzikas grupa? – No latviešu grupām „Prāta vētra”. Prātā palicis arī šī gada koncerts Valmierā. – Sapņu auto? – Gribētu vienkāršu un jaudīgu mašīnu. – Kas ir tas, ko katru dienu noteikti izdari? -Katru dienu taisu automašīnas. Garāžā noteikti ieeju katru dienu. – Bez kā vīrietis nevar dzīvot? – Bez automašīnas. – Mīļākais dzīvnieks? – Mājās man ir kaķis un suns. Man patīk mājdzīvnieki un tas, kā viņi pa māju rosās. – Valsts, uz kuru gribētu aizceļot? – Noteikti uz Austrāliju. Varbūt kādreiz dzīvē sanāks.
Komentāri