Līna Krafte ir 22 gadus jauna cēsniece, kura otro gadu dzīvo, strādā un studē ekonomiku un biznesa vadību Orhūsas Universitātē Dānijā.
Jaunietei interesē ceļošana, jaunu cilvēku iepazīšana, pasākumu organizēšana un zirgu sports: “Astoņus gadus nodarbojos ar konkūru – jāšanas sportu, kur zirgi lec pāri šķēršļiem. Kaut gan dažus gadus biju to pametusi, vairāk pievērsos mācībām un ceļošanai, nu jau atkal zirgi ir svarīga manas ikdienas sastāvdaļa.”
Par aizraušanos ar zirgiem Līna stāsta: “Grūti pateikt iemeslu, kāpēc sāku trenēties jāšanas sportā. Varbūt tas, ka mīlu dzīvniekus, vai tas, ka esmu ļoti aktīva un patīk pamēģināt ko jaunu. Varbūt impulsu deva draudzenes, kuras bieži devās izjādēs. Atceros tikai, ka desmit gadu vecumā teicu mammai, ka vēlos doties izjādē.”
Līna arī spilgti atceras pirmo reizi, kad uzkāpusi zirgam mugurā: “Tas bija viesu namā “Laso”, tepat pie Cēsīm. Laikam ejot, treniņu vietas mainījās – trenējos gan Līvos, gan Priekuļos, gan Liepā. Visilgāko laiku biju Liepas jātnieku klubā “Bokalderi” pie treneres Evijas Braunas-Upītes. Šis stallis nodrošina lielisku iespēju izjādēm pa mežu un laukumu, lai trenētos konkūrā. Kaut gan treneres mainījās, līdz ar to arī zirgi, nekad nepadevos, jo adrenalīns, ko guvu, lecot pāri šķēršļiem, un tā mīlestība, ko sniedza zirgi, lepnums par paveikto vienmēr dzina mani uz priekšu.”
Sākotnēji ģimene bijusi pārsteigta par jaunietes aizraušanos, domāts, ka tā ir pārejoša. Laikam ritot, visi tomēr sapratuši, ka jāšana kļuvusi par nopietnu izvēli, un atbalstījuši meiteni gan treniņos, gan sacensībās. “Pateicoties trenerēm un ģimenei, kas vienmēr uzmundrināja, kā arī pašas neatlaidībai, kas motivēja nepadoties pie pirmajām grūtībām, apguvu zirgu sportu. Vienmēr atcerēšos pirmās sacensības zirgaudzētavā “Kocēni”. Tas bija vadības maršruts, kas nozīmē, ka tiesneši vērtē, kā māki vadīt un sastrādāties ar zirgu. Biju ļoti uztraukusies, bet, manuprāt, vecāki vēl vairāk pārdzīvoja un uztraucās par mani nekā es tajā brīdī. Veicās ļoti labi, ar zirgu kopā visu izdarījām precīzi,” stāsta Līna.
Tagad Līnas Latvijā apgūtās prasmes zirgu sportā noder darbā Dānijā. “Strādāju sacīkšu zirgu komandā pie bijušā žokeja un viena no labākajiem treneriem Skandināvijas valstīs Marka Stotta. Šī pieredze man ir kas jauns, jo te zirgi skrien hipodromā, nevis lec pāri šķēršļiem. Tas dod neizmērojamas zināšanas arī par šo sporta veidu, kas iepriekš bija svešs. Hipodromu zirgi raksturā, ķermeņa uzbūvē atšķiras no tiem, ar kuriem darbojos Latvijā, citāda ir arī to aprūpe. Ir ļoti sabalansēts uzturs, regulāri treniņi, tagad arī zinu, kā zirgiem veic dopinga kontroli un kā tiek piemeklēti zirga svaram atbilstoši žokeji. Zinu, cik ļoti šie zirgii atšķiras no zirgiem, ar kuriem trenējos Latvijā.”
Lai saņemtu stipendiju no Dānijas valdības, kamēr studē, līdztekus mācībām katru mēnesi jānostrādā noteikts stundu skaits. “Tomēr darbu atrast nav viegli, jo gandrīz visi ārzemju studenti meklē darbu, un, ja neproti dāņu valodu, nav iespējams strādāt apkalpojošā sfērā. Visbiežāk studenti strādā tīrīšanas kompānijās vai restorānu virtuvēs. Es nevēlējos tādu darbu darīt, izlēmu aprunāties hipodromā, kas ir ļoti tuvu manai dzīvesvietai, vai kādā no staļļiem nemeklē darbinieku. Man paveicās, jo pirmais cilvēks, ko sastapu, bija Marks, īpašnieks trim staļļiem, kuros mitinās vairāk nekā 40 zirgi. Tie nepieder Markam, bet ietekmīgiem uzņēmējiem. Mūsu uzdevums ir dzīvniekus apkopt, barot, trenēt un aprūpēt sacensību laikā. Esmu pateicīga par šo iespēju, kolektīvs ir ļoti draudzīgs, sazināmies angliski. Ir iespēja jāt, kā arī apmeklēt augsta līmeņa zirgu skriešanās sacensības. Labāku darbu nespētu vēlēties, jo daru to, kas aizrauj un patīk, tajā pašā laikā gūstu neizmērojamu pieredzi un iespēju nedaudz atpūsties no studijām,” pacilājoši stāsta Līna.
Komentāri