Ienākot pa Cēsu 1. pamatskolas namdurvīm, ikviens redz skolas kārtības noteikumu “ceļazīmi” – runāšana pa telefonu bez īpašas atļaujas skolā nav paredzēta.
To 1. – 9. klašu skolēni mācību dienas laikā drīkst darīt, ja saņemta skolotāja atļauja. Skolēni telefonu patur somā. Kad tādu noteikumu radīja, klasēs vēl bija kastītes, kur nolikt tālruņus, lai tie bērnus “nekārdinātu” stundu laikā. Daļa vecāku sāka bažīties, kas var notikt ar telefonu, ja tas nebūs pie īpašnieka, tā tomēr ir visai dārga manta.
“Tāpēc telefonus katrs var paturēt, bet ir noteikums, ka skolēni tālruņus skolā neieslēdz un nelieto bez īpašas atļaujas, “stāsta Cēsu 1. pamatskolas vecāku domes vadītāja Aiga Jakovoča. “Tikko notikušajā vecāku domes sēdē bija jauns priekšlikums – skolotājiem iekļaut telefonu lietošanu mācību procesā, audzēkņiem uzdodot tos izmantot informācijas iegūšanai. Taču tad ir jautājums, vai visiem audzēkņiem klasē ir tālruņi ar skārienjutīgu ekrānu un interneta pieslēgumu.” Vecāku dome nav vēlējusies nostādīt nepatīkamā situācijā tos bērnus, kuriem nav modernāko iespēju telefoni.
Kad stundas beigušās, bērni gaida ierodamies vecākus un atkal var lietot telefonu pēc tā nozīmes – zvanīt. Vecāki ievērojuši, ka pieaugušo izvirzītos noteikumus par viedierīču lietošanu jaunāko klašu bērni izprot un paši arī kontrolē, tas nav jādara pieaugušajiem. Ja skolas dienā tomēr telefons tiek lietots, tad katrs pusaudzis zina, ka līdz mācību dienas beigām tas būs jānoliek pie skolotājas. “Ja neievēro noteikumus, tālrunis uz laiku jāatstāj pieaugušajam,” stāsta vecāku padomes vadītāja.
