DA Cēsu Valsts ģimnāzijas 8. b klase ir teātra mākslas cienītāji. Audzinātājas Lailas Ruķes rosināti, pusaudži Dailes teātrī redzējuši Pītera Šefera drāmu „Amadejs” un Kena Ludviga komēdiju „Primadonnas”. Nu kārta Rūdolfa Blaumaņa komēdijai „Trīnes grēki”. Jaunieši lugu nav lasījuši, viņi Blaumaņa rokrakstu tikai sākuši iepazīt, vispirms caur noveli „Nāves ēnā”.
Izrādē redzēto komentē 8. klases skolēni.
Linda Šūlmeistere: – Zinot, ka būs klasiķa darba iestudējums, iztēlojos uz skatuves visu kā pie latviešiem – tautu tērpi, tradīcijas. Tā kā izrādes režisors ir lietuvietis, gaidīju kā to traktēs, bet jau sākumā saprastu, ka nebūs nekā sena. Izrāde nebija domāta mūsu vecumam. Daudz labāk Dailes teātrī man patika mūzikls „Marlēna”.
Rūdolfs Otto Jaunzems: – Mani piesaistīja, kā uz skatuves bija attēlots Rīgas tirgus laukums. Likās, izrāde būs par tirgošanos un grēkiem, ko Trīne tur sastrādājusi. Iespaidīgi kā viņa nolika čības katram vīrietim, kuru bija iecerējusi. Radās sajūta, ka tā viņa grib izjaukt ikviena vīrieša kāzas.
Annija Blaževica: – Zinot, cik Blaumanis ir lielisks, cerēju, ka „Trīnes grēki” būs smieklīgi, bet jutu vilšanos, īsti pat nesapratu, par ko ir izrāde. Mani piesaistīja dekorācijas, aktierspēle. Lielāko iespaidu atstāja Trīne (aktrise Vita Vārpiņa), kura uzņēmīgi meklēja vīru. Divi aktieri, kas tēloja dvīņus (Gints Andžāns un Mārtiņš Počs), bija hokejistu tērpos, bet nesapratu kāpēc. Droši vien izrāde bija domāta studentiem, jo viņi vairāk zina par mūsdienu nodarbēm.
Līna Alka: – Novele „Nāves ēnā” man nepatika, tā bija tik drūma, tāpēc priecājos, ka ar klasi brauksim uz Blaumaņa komēdiju. Ieraugot uz skatuves lielo tirgus paviljonu, man kļuva baisi. Mūsdienīgos jokus par „urlām”, kas bija izrādē, var saprast tikai 20 – 30 gadīgie, kuriem pieejams internets. Es izrādes domu galīgi nesapratu. Starpbrīdī no mēģinājuma zāles redzējām iznākam seriāla „UgunsGrēks” aktieri , kas tēlo Donātu. Tas mums ar draudzeni patika daudz vairāk.
Oskars Vanags: – Gaidīju ko vecu, senatnīgu, tomēr pazīstama rakstnieka darbs, bet bija vien tirgus dzīve. Grūti saprast, kāpēc tā. Galvenais tomēr palika – Trīne gribēja apprecēties, bet beigās vienīgā palika viena. Man patīk Dailes teātris, tikai izrādes tajā ir dažādas – „Primadonnas” bija ļoti smieklīga, „Amadejs” izglītojoša.
Arta Alksnīte: – Cerēju ieraudzīt lauku sētu, pa kuru staigā tautu meitas, zemniece Trīne, kurai skauž citu meitu skaistums un lepnums. Vēlējos iejusties seno cilvēku dzīvē, domās un sapņos, bet tā nebija. Vislabāk precību kāru sievu spēlēja Mirdza Martinsone. Neesmu pārliecināta, bet man šķiet, ka ar dvīņiem bija attēlots tautas sapnis, jo abi, ar pārējiem nesaistoties, pa skatuvi lidoja brīvi, bezrūpīgi kā putni debesīs. Izrāde domāta pieaugušajiem, jo stāsta par viņiem – kā Juris ar Emīliju grib apprecēties, bet Jura māte iebilst, Trīne apmelo meiteni, par laimi, patiesība nāk gaismā un Trīne paliek viena.
Reinis Fūrmanis: – Blaumanis latviešiem ir tik nozīmīgs rakstnieks, tāpēc cerēju, ka man patiks. Aktierspēle tiešām patika, bet izrāde liekas bija domāta īstiem mākslas baudītājiem, jo tikai viņi var saprast, kas tajā attēlots. Būtu labi, ja pēc izrādes varētu satikties ar aktieriem, parunāt. Dailes teātris pats par sevi ir labs, tikai nosēdēt tajā grūti, nav kur likt garās kājas.
Dāvis Seržants: – Uz skatuves ieraudzīju cilvēkus hokejistu kreklos un nodomāju, ka izrāde būs par hokeju. Tad pamanīju arī ieslēgtu televizoru un sapratu, ka viss būs ļoti mūsdienīgi. Šo izrādi var ieteikt tikai pieaugušajiem, maniem vienaudžiem to nesaprast. Es gribētu redzēt tādas komēdijas, kādas bija „Primadonnas”.
Kristīne Lipska: – Dailes teātris ir viens no labākajiem, un viena neizdevusies izrāde manas domas nemaina. Ko vērts bija „Amadejs”! Pēc tā man iepatikās Mocarta mūzika. „Trīnes grēkos” nebija izprotama jēga. Varbūt esmu tai par jaunu?
Māris Bērziņš: – Braucu ar domu redzēt modernu stāstu par to, ka vienmēr nevar dabūt visu, ko gribi. Kā Trīne. Modernie tērpi un izrādes atmosfēra bija laba. Aktieriem pilnīgi viss izdevās, it īpaši tiem, kas tēloja dvīņus – sēdēja tirgus būdā, reizēm iznāca ārā, lai tēlotu teātri. Tas deva komēdijas sajūtu.
Emīls Vībants: – Mēs braucām, lai redzētu slavenu, bet tagad pārveidotu lugu. Mani saistīja Rīgas tirgus ēkas atspulgs, aktieru mūsdienīgie apģērbi. Izrāde gan bija domāta skolotājiem visos vecumos, kuriem patīk Blaumaņa lugas. Man tā atstāja secinājumu, ka dzīvē jāsamierinās ar lietām, kas tev ir un ka nevar dabūt visu.
Lelde Rogoļeva: – Manuprāt, aktieri tēloja labi, bet viņiem nebija paveicies ar šo lugu. Aktieri centās, lai mums patiktu, lai mēs saprastu domu, bet diez ko neizdevās. Atceros, ka tur kaut kas gribēja precēties, bet kas un kāpēc, nesapratu.
Krista Gabrāne: – Neko nesapratu, bet laikam Trīne gribēja apprecēties. Izrāde domāta gudriem jauniešiem, kuriem tāda modernizācija liekas interesanta. Man patika kā uz skatuves darbojās dvīņi Gints Andžāns un Mārtiņš Počs, kā arī Intars Rešetins Jaņuka lomā. Viņi kārtīgi darīja savu darbu, it sevišķi Intars. Bet mans mīļākais aktieris Dailē ir Dainis Grūbe.
Komentāri