Daudz jauniešu izmanto iespēju doties apmaiņas braucienos uz svešām zemēm, lai pilnveidotu valodas prasmes un bagātinātu redzesloku. Valmieriete Alise Eicēna vasaras sākumā atgriezās no Taizemes, kur gadu dzīvoja taizemiešu ģimenē un mācījās vietējā skolā. Alise stāsta, ka pirms gada, mācoties 11. klasē vidusskolā Valmierā, nolēmusi, ka vēlas dzīvē kaut ko mainīt. Un tad viņa nejauši uzzinājusi par organizācijas AFS apmaiņas programmu. “AFS patiešām paver iespējas visas pasaules skolēniem un studentiem. Skolēni, kuri dodas mācīties uz citu valsti, iegūst starpkultūru sapratni, kā arī milzīgu dzīves pieredzi. Skolēns viesvalstī uzturas kā pilntiesīgs iedzīvotājs, nevis kā tūrists, viņš iekļaujas vietējā sabiedrībā, dzīvo viesģimenē un apmeklē vietējo skolu. Jaunietim ir iespēja iegūt plašas un dziļas zināšanas par valsti,” stāsta Alise, norādot, ka AFS organizācija darbojas vairāk nekā 70 pasaules valstīs. Tas dod iespēju ikvienam pēc sirds patikas izvēlēties, kurp braukt. “Tā nu sanāca, ka arī es nolēmu šādu izaicinājumu pieņemt, piedalījos nepieciešamajās intervijās un nolēmu doties uz Taizemi. Šī valsts man likās eksotiska, bet Eiropā jau daudzviet būts, tādēļ radās vēlēšanās aizbraukt un padzīvot kaut kur krietni tālu no Latvijas,” saka meitene un stāsta, ka par ģimeni, kurā dzīvos, viņa uzzinājusi jau divus mēnešus pirms brauciena. Meitenei bija iespēja iepazīties ar viesģimeni internetā, aprunāties un uzzināt nepieciešamo. “Pirms prombraukšanas uztraukusies nebiju nemaz, lai gan to nevarētu teikt par mammu. Taizemē nokļuvu ļoti jaukā ģimenē, un gads paskrēja nemanot. Protams, Taizeme ļoti atšķiras no Latvijas, zināms kultūršoks sākumā bija. Atminos, kad izgāju no lidostas, pārsteidza pirmais karstā gaisa vilnis, kas iesitās sejā. Taču dzīvot mūžīgā vasarā ir tik patīkami! Laikā, kad es ierados Taizemē, bija sākusies lietus sezona, katru vakaru ap sešiem sākās pērkona negaiss. Tas bija interesanti,” smaidot saka Alise. Viņa stāsta, ka viesģimenē bijis mazāks brālis un māsa. Turklāt angļu valodā runājusi tikai 15 gadus vecā meitene, viņa arī bijusi galvenais cilvēks, kurš palīdzējis komunicēt ar pārējo ģimeni. “Sākumā viņa visu, ko teicu vai vēlējos noskaidrot, pārtulkoja vecākiem. Tikai tā varēju sazināties, taču tas mani satuvināja ar meiteni, kura vēlāk man mācīja taju valodu, lai varu iejusties ģimenē. Jāteic, ka sarunu varu uzturēt bez bēdas, taču specifiskus terminus fizikā vai ķīmijā nesapratu,” teic Alise. Vaicāta par taizemiešu ikdienu, Alise saka: “Raksturīgi, ka Taizemē meitas tuvākas mātēm, bet dēli – tēviem. Mums tomēr tas nav tik izteikti, bet reizēm ir pat otrādi. Novēroju, ka jaunieši attiecības uztur internetā. Viņi gandrīz nemaz neiet laukā no mājas, pēc skolas daudz mācās un viens ar otru sarakstās facebook. com portālā. Varbūt neatliek laika vai vēlēšanās satikties ārpus mājas un kaut ko kopā pasākt? Interesanti arī, ka Taizemē cilvēks var dzīvot koka būdiņā, bet viņam būs jaunākā mašīna, ipod un citas modernas iekārtas. Jaunākās tehnoloģijas viņi vērtē ļoti augstu. Taizemē ir viegli iedzīvoties kā ārzemniekam, jo viņi ciena tūristus. Tomēr kļūt par savējo ir gandrīz neiespējami. Pat pēc gada, kad uz ielas taju valodā ar vietējiem sarunājos par ikdienišķām problēmām, paliku svešiniece.” Alise teic, ka gada laikā Taizemi un vietējos cilvēkus iemīlējusi stipri. Braucot prom, birušas asaras. “Pagājis pāris mēnešu, kopš esmu Latvijā, laikam jau atkal esmu iejuties savā ikdienā. Tomēr pietrūkst saules un siltuma, arī laipno un jauko taizemiešu,” nosaka Alise. Vaicāta, vai ieteiktu citiem jauniešiem doties līdzīgos apmaiņas braucienos, Alise nedomājot teic, ka jā. Viņa vērtē, ka tā ir milzīga pieredze, kas paver plašāku skatu uz pasauli. Liene Lote Grizāne
Komentāri