Augusta naktī debesīs virs Vecpiebalgas vidusskolas uzziedēja spoži salūta ziedi. Tas bija prieka un gaviļu brīdis ap 500 dažādu paaudžu pārstāvjiem, kuriem Vecpiebalga devusi vidējo izglītību. Prieks par to, ka vidusskola radījusi iespēju vienaudžiem satikties un vēl reizi novērtēt izglītības nozīmi visā tālākajā, kas sasniegts un iegūts. “Šogad skolas salidojumā uzsvērām, ka izglītība Vecpiebalgā pastāv 320 gadu. Tik daudz laika pagājis, kopš šajā pusē sākās izglītības procesi. Piebaldzēni bija pirmie, kas tapa par lasītpratējiem. Piebalga ir pazīstama ar to, ka vispirms te starp latviešiem beidzās analfabētisms. Skola gan mainījusi vietas un nosaukumus, tas būtību nemaina,” vispārzināmos vēstures faktus atgādina Lolita Žagare. Viņa Vecpiebalgas vidusskolu absolvēja 80. gadu vidū, atgriezās jau kā skolotāja un tagad četrus gadus vada vidusskolas darbu kā direktore.
Konkrētajai skolai Vecpiebalgā aiz muguras ir 152 gadi, bet tai kā vidusskolai mūžs sākās 1951.gadā, un šogad vasaras sākumā atestātus saņēma 61. izlaiduma dalībnieki.
1260 vidusskolēni absolvējuši skolu Vecpiebalgā, un trešā daļa – vairāk nekā 550 – pagājušajā sestdienā atsaucās mācību iestādes aicinājumam satikties salidojumā.
“Pirmā, otrā un trešā izlaiduma dalībnieki no 50. gadiem nebija pārstāvēti šajos izglītībai veltītajos svētkos, bet nākamās absolventu klases gan. Diezgan daudz sapulcējās tie, kuri vidusskolu beidza 80. gadu vidū un beigās,” salidojuma viesi no pašas skolas gadiem bija priecējuši vecpiebaldzieti Lolitu Žagari. Viņa kopā ar iepriekšējo ilggadējo skolas direktori Mariju Supi, kas vadīja skolu 31 gadu, 2016. gada salidojumā pārstāvēja skolas vadības procesus pēdējo 35 gadu gaitā. Gados vecākie skolas absolventi atcerējās skolas laiku 60. gados, kad mācību iestādi vadīja Verners Rudzītis.
Salidojuma vakara un nakts daļā vidusskolas viesi kļuva arvien jauneklīgāki. Mācību iestādē Vecpiebalgā ieradās jaunieši, kuri samērā nesen saņēmuši atestātu par vidējās izglītības iegūšanu.
Vidusskolas absolventiem laika gaitā atestātu rotājuši atšķirīgi nosaukumi: vispirms Vecpiebalgas 1905. gada vidusskola; no 1996. gada – Vecpiebalgas lauku reģionālā ģimnāzija; no 2004. gada – Vecpiebalgas vidusskola.
Šopavasar pamatizglītību mācību iestādē Vecpiebalgā ieguva 22 skolēni. Deviņi no viņiem mācīsies arī vidusskolā. Viņiem klasē klāt pienākuši vien pieci jaunieši, kuri beiguši pamatskolas Dzērbenē, Taurenē, Skujenē, Liezērē un Madonā.
Cik ilgi vēl Vecpiebalga jaunai paaudzei nodrošinās vidējās izglītības iegūšanu? Arī tāds jautājums mūsdienās apspriežams. Daļa no salidojuma dalībniekiem bija liecinieki tam, kā 20. gadsimta pēdējā desmitgadē sākās Vecpiebalgas ģimnāzijas laiki, skolas uzplaukums, kad vienlaicīgi te mācījās vairāk nekā 580 skolēnu. Šobrīd vidusskola 1. – 12. klasē apvieno vairs tikai 203 audzēkņus, bet novadā visas izglītības iestādes kopā vieno mazāk par 400 skolēniem.
Salidojuma nopietnākajās sarunās tika apspriesta arī politika. 90. gados valstī tā bija tāda, ka vidusskolas vecumu sasniegušie jaunieši koncentrējās lielajās skolās. Tagad katrs no novadiem gādā, cik var, lai pamatskolu beigušie neaizplūst uz vidusskolām ārpus sava novada. Tas tāpēc, ka skolēnam līdzi seko valsts nauda attiecīgās vidusskolas uzturēšanai.
2008. gadā Vecpiebalgā vēl bija trīs 12. klases. Šovasar tika saņemti 14 jauniešu iesniegumi ar vēlmi mācīties vidusskolā no 10. līdz 12. klasei. “Iesniegumu nav daudz, tāpēc 10. klasē varēsim īstenot tikai vienu izglītības programmu – vispārizglītojošo,” skaidroja direktore. “Tiem jauniešiem, kuri izteica vēlēšanos vidusskolā dziļāk apgūt arī eksaktos priekšmetus, nāksim pretī. Viņiem papildus būs fakultatīvās stundas. Tiesa gan, tik, cik atļaus skolas finanses,” skaidro Lolita Žagare un piebilst, ka ir cerība nākamajā mācību gadā 10. klasēs sagaidīt tik daudz audzēkņu, lai atkal izveidotos vairākas klases, arī ar iespēju padziļināti apgūt eksaktos priekšmetus. “Šopavasar 9. klases beidzēju vidū vairāk bija humanitāri un mākslinieciski noskaņotu jauniešu, bet no tiem, kas tagad mācīsies 9. klasē, daudziem interesē tieši eksaktie priekšmeti,” teica L.Žagare.
Salidojuma dalībnieki atcerējās, ka 90. gados vidusskolas beidzēju vidū bija liela vēlme izglītību turpināt. Tagadējie vidusskolu beidzēji spriež, ka vispirms jāstrādā, jāiekrāj nauda, tad varēs domāt par tālāku mācīšanos, studēšanu. Studēt Latvijā aicina ikvienu jau tagad, ja vien vari samaksāt par augstskolu. “Mūsdienās vidusskolēniem doto zināšanu līmeni vispirms jāvērtē pēc tā, cik daudzi no beidzējiem tūlīt tiek augstskolu budžeta grupās,” spriež skolas vadība un jūtas gandarīta, ka šajā septembrī Rīgas Tehniskās universitātes studentu vidū budžeta grupā ir pāris Vecpiebalgas absolventu.
Komentāri