Ar koncertu, paneļdiskusiju un balli oktobrī Cēsu Valsts ģimnāzija atzīmēja 93. dzimšanas dienu un ģimnāzijas ēkas L. Paegles ielā 1 uzcelšanas 80. gadadienu. Svinībās piedalījās ne vien skolēni, arī ģimnāzijas absolventi un bijušie skolotāji.
Tradīcija katru gadu atzīmēt mācību iestādes dibināšanu atjaunota 2012. gadā. Par skolas dzimšanas dienu 1925. gada 23. oktobris tiek uzskatīts, jo tad Bērzainē atvēra Cēsu Valsts vidusskolu. Tajā apvienoja Bērzaines Valsts vidusskolu, kurā mācījās zēni, ar Cēsu pilsētas sieviešu neoģimnāziju. Pašreizējā skolas ēkas būvniecība sākās 1937. gada februārī, bet ēkas atklāšana notika 1938. gada 23. oktobrī.
Mācību iestādes un tās mājvietas pagātne un notikumi bija galvenais motīvs svētkos. Skolēniem bija iespēja iepazīt Cēsu Valsts ģimnāzijas vēstures un ēkas celtniecības lapaspuses, kas līdz mūsdienām ir saglabājušās dažādās dokumentācijās. Par toreizējo skolēnu sajūtām, ienākot skolas jaunajā ēkā, stāstīja fragmenti no Imanta Lāča dienasgrāmatas. Stāstījumu emocionāli bagātināja ģimnāzijas jauniešu koris “Tomēr”.
Lai uzzinātu bijušo audzēkņu pieredzi, bija sarīkota absolventu paneļdiskusija. Diskusiju moderēja ģimnāzijas absolvente, Latvijas debašu asociācijas “QUO Tu domā?” projektu vadītāja un PROVIDUS pētniece Sintija Tarasova. Diskusijā piedalījās Latvijas Kultūras akadēmijas Radošās darbības centra projektu koordinatore Lelde Vozņesenska, Zinātkāres centra “Zinoo” izpilddirektos Emīls Lukjanskis, Cēsu novada pašvaldības priekšsēdēja vietniece, Vides risinājumu institūta izpilddirektore Inese Suija-Markova, bijušais kultūras ministrs un vēstnieks Ziemeļīrijā un Lielbritānijā, RISEBAarhitekts Jānis Dripe un ģimnāzijas debašu kluba dalībnieks Agris Ratniks.
Sintijas Tarasovas rosināti, dalībnieki dzīvi iesaistījās sarunās. Interesanti bija ne vien skatītājiem, bet arī pašiem dalībniekiem, uzzinot katra viedokli. Emīls Lukjanskis minēja, ka “zināšanas ir, iespējams, pašas svarīgākās, bet vidusskola ir īstais laiks, kad saprast, kā šīs zināšanas izmantot. Nekad nebūs arī drošākas vides, kurā riskēt un izmēģināt savus spēkus visdažādākajās nozarēs”.
Lelde Vozņesenska, atbildot uz jautājumu, kā skola ir ietekmējusi karjeras izvēli, atzina: “Skolai bijusi ļoti liela nozīme, jo tieši 11. klasē literatūras stundās pie “Iespējamās misijas” skolotājas Lindas Dambes uzzināju par Latvijas Kultūras akadēmiju, un nekad nav bijis šaubu par šo izvēli”.
Inese Suija-Markova atzina, ka skolas laikā izteikti pievērsusies valodām, mazāk eksaktajiem priekšmetiem, taču paradoksālā kārtā tāpat bijis šīs prasmes jāapgūst, jo Vides risinājumu institūta izpilddirektores amats balstās tieši uz eksaktajām zināšanām.
Jānis Dripe diskusijas gaitā uzsvēra fizikas skolotāja Gundara Gailīša un matemātikas skolotāja Jāņa Endeles sniegtās teorētiskās zināšanas. Līdztekus viņš minēja arī profesionālos sporta skolotājus: “Arvīds Treimanis ar savu sportisko pieeju pamanījās no mūsu klases izveidot tādu komandu, kurā viens otru sajutām, un tas man noderējis, vadot vēstniecību, ministriju vai arhitektūras skolu.”
Saruna ģimnāzijā nebalstījās tikai uz spriedumiem un izvērtējumiem par skolas laiku. Tika apspriestas dzīvākās atmiņas par mācību gadiem: nedarbi, neveiksmes uz skatuves, savstarpējās attiecības un skolas laika mīlestība. “Saudzējiet to!” teica Jānis Dripe.
Skanot kora dziesmai “Nāk rudens izgreznot Latviju”, jubilejas tortē iedegās svecītes. Svētku vakarā ģimnāzijā bija balle un fotosalons. Ballē spēlēja absolvents, dīdžejs Cindulis jeb Indulis Jirgensons un dziedāja duets “Transleiteris”.
Komentāri