Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Svarīgi, lai būtu kāda aizraušanās

Liene Lote Grizāne
15:27
17.05.2016
101
Img 0059 2

Tik bieži runājam par jauniešiem, kurus nekas neinteresē un kuri brīvo laiku pavada, klīstot pa pilsētas ielām, ballējoties un nedarot neko ievērības cienīgu. Trīs Priekuļu tehnikuma audzēkņi – Madars Švēde, Oskars Zorģis un Jānis Aigars – dalās domās par jauniešiem aktuālām problēmām, brīvā laika pavadīšanu un pašdisciplīnu.

– Vai visi trīs dzīvojat Priekuļos dienesta viesnīcā?

Madars: – Jā, es dzīvoju, un tas ir visai traki. Tie, kuri jebkad dzīvojuši kopmītnēs, zina, ko nozīmē pārtikas vai naudas deficīts. Tāpat zina to, ko nozīmē, ka istabas vai kopmītņu biedrs apēd tavu pēdējo pārtiku (smejas). Pie daudz kā var kojās pierast, bet pie tā, ka otrs apēd tavu pārtiku, nekādi nevar pierast. Dzīvoju istabiņā ar vienu džeku, ar kuru mani salika kopā. Mēs sadzīvojam labi.

Oskars: – Arī es dzīvoju kopmītnēs, arī es ar savu pārinieku saprotos labi. Tiesa gan, dažreiz, kad vēlu vakarā vai naktī skyp(ā) sāk sazināties ar savu draudzeni, viņš krīt uz nerviem.

Jānis: – Sākumā bija jocīgi, bet lielākoties jau pierod un istabas biedri viens otru respektē. Ja galīgi nesaskan, var nomainīt istabiņu.

Madars: – Lielākoties pierod. Tieši tāpat kā attiecībās. Tur jau arī ar laiku viss nostājas savās vietās.

– Braucot no mājas uz kopmītnēm, ko jūs ņemat līdzi?

Madars: – Daudz zeķu.

Oskars: – Jā, zeķu vajag daudz. Arī pārtiku istabas biedram.

– Vai ir viegli atnākt uz citu vietu un pierast pie dažādām aktivitātēm, pasākumiem un brīvā laika pavadīšanas, kas varbūt Siguldā, Smiltenē vai Dikļos ir citādas?

Oskars: – Protams, ka ir citādi nekā mājās, turklāt esam puiši no dažādām Latvijas vietām. Priecājos, ka Priekuļu tehnikumā ir stadions, arī trenažieru zāle. Sports jauniešiem ir svarīgs.

Jānis: – Dažreiz, ja liekas, ka Priekuļos nav, ko darīt, braucam uz Cēsīm. Tāpat ar kursabiedriem kaut ko pasākam.

Oskars: – Ar draugiem aizbraucam līdz Gaujmalai desas uzcept.

– Kas ir jūsu brīvā laika aizraušanās šeit vai mājās?

Madars: – Man ir mocis, un es aizraujos ar motosportu. Uzturoties Priekuļos, trenēju fizisko sagatavotību. Kad esmu mājās, dodos uz kādām trasēm ar moci. Ar motosportu nodarbojos jau septiņus gadus, esmu braucis arī sacensībās, bet tas prasa finanses. Kādu laiku nebraucu, tagad atkal cenšos nokļūt apritē. Man ir dārgs hobijs, bet sponsorus tādām lietām atrast mūsdienās grūti. Vasarā strādāju, pelnu naudu, ko ieguldīt motociklā.

Oskars: – Es arī apmēram septiņus gadus spēlēju bungas. Tagad esmu ”Dikļu” orķestrī. Šķiet, tētis mani pamudināja pievērsties mūzikai, jo viņš pats bija ar mūziku saistīts. Piekrītu viedoklim, ka būtiski, lai būtu kaut kāds hobijs. Tas dod iespēju satikties ar dažādiem cilvēkiem, aizpildīt brīvo laiku. Un man patīk. Iespējams, kādreiz varētu spēlēt kādā grupā. Būt mūziķim būtu skaisti! Tehnikumā neesam domājuši par grupas dibināšanu, bet varbūt vēlāk varētu! Laiks rādīs.

– Varbūt nevajag gaidīt. Ir jau forši, ka meitenes jūt līdzi, varēsiet koncertus sniegt tehnikumā.

Oskars: – Te meiteņu maz. Būs jābrauc koncertturnejās.

Jānis: – Es jau no bērna kājas eju tēvam līdzi medībās. Jau mazāks būdams, sāku iet dzinējos. Tagad domāju par šaušanas eksāmena nokārtošanu. Vēlētos būt mednieks. Tas man liekas aizraujoši, lai gan jāteic, ka manas dzimtās vietas medību kolektīva biedru vidējais vecums ir gana liels. Jaunieši nenāk, un pat nezinu, kādēļ tas tā. Brīžiem šķiet, ka jauniešiem nekas neinteresē un grūti viņus ar kaut ko aizraut. Priecājos, ka man tā nav. Līdzīgi kā Madars, arī es braucu ar moci. Tā arī ir mana sirdslieta.

Oskars: – Daudzi jaunieši aizraujas ar alkoholu un tusiņiem. Viņus nekas vairāk neinteresē.

Madars: – Meitenes vēl interesē. Bet kādēļ neinteresē nopietnākas lietas? Grūti pateikt. Varbūt ģimenē nav bijis pienācīgas uzmanības. Domāju, bērns jāieinteresē jau no mazotnes. Vēl svarīgāk tas ir pusaudža gados. Protams, tas nereti no vecākiem prasa finanses, brīvo laiku, bet droši vien šādam paraugam un laikam jābūt. Man patiešām grūti saprast jauniešus, kuri nepabeidz pat 9. klasi. Viņi paliek uz vietas laukos, iet strādāt mežā. Es viņus nesaprotu. Man ir savi sapņi un mērķi, kurus vēlos sasniegt.

– Pavisam drīz beigsies mācību gads. Kādi plāni vasarai?

Oskars: – Strādāšu savā saimniecībā un došos arī piepelnīties pie kaimiņa. Gribas nopelnīt.

Jānis: – Man ir līdzīgi. Vēlos vasarā strādāt un nopelnīt naudu. Tas jauniešiem ir svarīgi.

Madars: Šī ir viena no jauniešu aktualitātēm. Darbs, pieredzes iegūšana, un, protams, iespēja nopelnī kabatas naudu. Jauniešiem negribas prasīt naudu tikai vecākiem. Pagaidām vēl nav runas par pieredzi, bet patiešām par iespēju nopelnīt naudu, tādēļ varam darīt mazkvalificētus darbus.

– Kāds ir jūsu dzīves sapnis?

Madars: – Vēlos sasniegt virsotnes. Gribu lielisku ģimeni un dzīvot villā.

Oskars: – Man gribētos māju Maiami. Kaut kur pludmalē.

Jānis : – Es tā piezemētāk… Gribētu labu darbu. Lai nebūtu parādu. Lai man būtu ģimene. Lai es vienkārši varētu dzīvot.

Oskars: – Jā, labi atalgots darbs ir svarīgs.

Madars: – Es domāju, ka dzīvē var sasniegt daudz ko. Tikai jāvirzās uz mērķi!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
81

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
122

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
50

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
188

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
135

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
98

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi