Iestājoties augstskolā, students iegūst zināšanas un pieredzi konkrētajā specialitātē, kura paredz to, ka absolvents iekļausies darba tirgū. Tomēr sen zināms, ka uzņēmumi priekšroku lielākoties dod cilvēkiem, kuriem ir darba pieredze. Tikai retais uzdrošinās darbā pieņemt studentu, kurš tikko izkāpis no augstskola sola.
Zane Gaiķēna (23 gadi) šogad absolvēja Vidzemes Augstskolas mediju studiju un žurnālistikas programmu, tomēr atzīst, ka darbu profesijā meklē kūtri un ir izvēlīga attiecībā uz potenciālajām darbavietām, jo vēl vēlas izbaudīt brīvību. “Pašreiz darbojos jomās, kas ir pilnīgi nesaistītas ar iegūto bakalaura grādu, proti, vadu pašas izveidotu, nelielu sertificētu bioloģisko zemnieku saimniecību, kā arī esmu pašnodarbinātā zirgu apmācības un trenēšanas jomā. Tā kā neesmu aktīva darba meklētāja, tad grūti spriest par grūtībām, ar kādām jāsaskaras. Manuprāt, daudz kas ir atkarīgs no jomas, kurā attiecīgais cilvēks vēlas strādāt,” spriež Z. Gaiķēna. Viņa uzskata, ka lielākas darba iespējas paveras tiem, kuri prakšu laikā ir ieguvuši kontaktus ar savas jomas profesionāļiem, jo bieži vien darbinieki uzņēmumos tiek meklēti no zināmu cilvēku loka. “Tieši tāpēc varu apgalvot, ka tas ir vēl viens pluss profesionālajām bakalaura grāda studijām, jo praksē vari iet četras reizes, nevis tikai vienu. Manuprāt, topošajiem studentiem, stājoties augstskolā, tas rūpīgi ir jāizvērtē,” tā Zane Gaiķēna.
Arī Madara Liepiņa (22) šogad absolvēja augstskolu. Viņa studēja tiesību zinātni Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. “Darba gaitas uzsāku pēc otrā studiju gada, kad sāku strādāt Rīgas apgabaltiesā par tiesas sēžu sekretāri. Pagaidām neko citu nemeklēju, jo šajā rudenī uzsākšu mācības maģistrantūrā un augstskolu ar esošo darbu ir viegli apvienot. Tomēr zinu to, ka ar laiku vēlēšos kāpt pa karjeras kāpnēm,” norāda apņēmīgā jauniete. Viņasprāt, darbu vieglāk ir atrast, ja absolventam ir darba pieredze, kuras Madarai, meklējot darbu, neesot bijis. “Jāteic, ka man palaimējās, jo tikai retajam studentam bez pieredzes tiek sniegta iespēja strādāt tiesā. Uzskatu, ka tas, cik grūti vai viegli ir atrast darbu savā specialitātē pēc augstskolas pabeigšanas, ir atkarīgs no cilvēka vēlēšanās strādāt, attieksmes un tā, kā viņš sevi parāda,” viedokli pauž Madara Liepiņa un turpina: “Neskatoties uz pieredzes neesamību, man bija ambīcijas. Lai iegūtu darbu tiesā, bija vairāki posmi. Pēdējais posms bija intervija, kurā vajadzēja parādīt, ka esi pārliecināts par sevi un savām spējām. Es zināju, ko gribu, pateicoties tam, piedzīvoju savu pirmo karjeras pakāpienu. Skaidri zinu to, ka ne vienmēr ir vajadzīga pieredze, lai atrastu darbu, bet pirmām kārtām cilvēkam ir jāgrib to darīt. Pieredze ir tikai neliels pluss,” teic Madara Liepiņa.
Kitija Kāpa (24) Vidzemes Augstskolā šogad absolvēja komunikācijas un sabiedrisko attiecību studiju programmu. “Pēc augstskolas absolvēšanas aktīvi meklēju darbu sabiedrisko attiecību jomā, tomēr pagaidām bez rezultātiem, jo, pārvācoties uz dzīvi Pierīgā, trūkst divu galveno nosacījumu – pieredzes un krievu valodas prasmes, kas Rīgā ir ļoti vajadzīga,” norāda Kitija Kāpa. Viņasprāt, darba atrašana būtu vieglāka, ja vēlētos strādāt veikalā, tomēr, ņemot vērā, ka tiek tēmēts uz augstākiem amatiem, piemēram, sabiedrisko attiecību speciālista asistenta, projektu vadītāja asistenta vai vienkārši administratora darbu lielā uzņēmumā, pieredze un valodas zināšanas ir neatņemama sastāvdaļa. “Zinu, ka arī citiem kursabiedriem lielākā problēma ir krievu valodas nezināšana, kas nereti ietekmē laba darba atrašanas iespējas, tāpēc, manuprāt, būtu labi, ja augstskola apsvērtu domu nevis tikai par angļu valodas papildu apguvi, bet arī krievu valodas,” izsakās Vidzemes Augstskolas komunikācijas un sabiedrisko attiecību studiju programmas absolvente.
Komentāri