Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Studē Anglijā, bet par Latviju neaizmirst

Druva
10:28
28.01.2014
5
Jauniete 1

Priekuliete Anete Vīksna (23 gadi) jau četrus gadus dzīvo Anglijā un pēdējo gadu studē jurisprudenci. Meitene atzīst, ka izmanto visu, ko sniedz Anglija, taču zina, ka pēc gadiem atgriezīsies dzimtajā zemē. Anete stāsta, ka, beidzot Priekuļu vidusskolu, īsti nav zinājusi, ko tālāk mācīties un nav gribējusi studēt vienalga ko tikai studēšanas pēc. Tādēļ ieguvusi bezdarbnieces statusu un izmantojusi iespēju apgūt grāmatvedību.

“Pēc tam gan uzreiz kravāju somas un devos uz Angliju. Bija mērķis nopelnīt naudu un paplašināt redzesloku,” stāsta Anete, kura patlaban atbraukusi ciemos pie mājiniekiem un draugiem Priekuļos.

Anete stāsta, ka toreiz, ierodoties Anglijā, uzreiz devusies darba meklējumos. Viņas pirmais darbs bijis dārzeņu fabrikā. Pēc tam strādājusi uzņēmumā, kurš ražo nelielas detaļas automašīnām. Darba pieredzi ieguvusi arī, strādājot vairākās viesnīcās. Jauniete norāda, ka darbu Anglijā atrast var. Svarīgi gan esot zināt angļu valodu, lai varētu komunicēt vismaz sarunvalodas līmenī.

“Tagad angļu valodā runāju brīvi un uzskatu to par vienu no lielākajiem ieguvumiem. Tāpat esmu priecīga, ka studēju to, kas man patīk, un ceru ar to nākotnē saistīt arī savu profesionālo darbošanos,” teic Anete un norāda, ka ir daudzas īpašības, kas viņai patīk angļos. Piemēram, viņu sirsnība un spēja komunicēt ar jebkuru cilvēku, pat neskatoties uz tautību. Latvijā esot pavisam citādi.

“Vēl varu teikt, ka Latvijā ir skaistāki veikali. Pat pārtikas veikali Latvijā ir gaumīgi iekārtoti, turklāt tiek tirgota laba un kvalitatīva pārtika. Tāpat var teikt, ka Latvijā noteikti ir skaistāki un sakoptāki cilvēki. Nezinu, kādēļ, bet pat meitenes Anglijā ģērbjas daudz nevīžīgāk. Laikam jau jāsaka, ka tur vienkārši cilvēki, arī jaunieši, nepievērš tik lielu uzmanību izskatam. Kaut gan, uz ballīti ejot, meitenes saģērbjas tā, ka mute paliek vaļā. Kājās noteikti būs kurpes ar visaugstākajiem papēžiem un apģērbs visai minimāls,” smejot teic Anete.

Vaicāta par studijām, meitene norāda, ka lielākā daļa mācību notiek online režīmā, lekcijas klausoties vai lasot mājās pie datora. Tā studijas tiek organizētas daudzās Anglijā augstskolās.

“Šādam mācību veidam ir savi plusi un mīnusi. No vienas puses labi, ka katru dienu nav jābrauc uz skolu, nav jāsēž lekcijās, kur ir varbūt pat 200 vai vairāk studentu, kas lielākoties dara blakus lietas un līdz ar to jāzaudē koncentrēšanās mācībām. Mācoties online, pati izvēlos laiku, kad lekciju noklausīties vai izlasīt. Taču nav arī gluži tā, ka zināšanas apgūstu tikai mājās pie datora. Vairākas reizes nedēļā jābrauc uz skolu un jātiekas ar pasniedzējiem. Tad arī ir iespēja individuāli pajautāt neskaidros jautājumus,” stāsta meitene un bilst, ka pēc studiju beigšanas varēs strādāt par jurista palīgu. Ja ir vēlēšanās pašai strādāt par juristi, būs jāmācās vēl pāris gadu.

“Nevaru salīdzināt augstākās izglītības kvalitāti Latvijā un Anglijā. Iespējams, arī Latvijā pavisam drīz augstskolas ieviesīs online mācības. Pagaidām tā notiek vien atsevišķas lekcijas, kā esmu dzirdējusi no saviem studējošajiem vienaudžiem,” saka priekuliete un atzīst, ka nešaubās – Anglijā iegūtās zināšanas noderēs arī Latvijā.

Runājot par nākotni, Anete norāda, ka Latvijā noteikti atgriezīsies. Iespējams, pa to laiku valsts arī attīstīsies un ekonomiskā situācija stabilizēsies. Viņa teic, ka patlaban Anglijā sastapusi ļoti daudz latviešu, kuri tur atrodas galvenokārt, lai pelnītu naudu iztikai.

“Nodarbinātības jomā atšķirīgais ir tas, ka Anglijā vari no darba aiziet prom, kad vien vēlies, un zini, ka atradīsi vietā kaut ko citu. Latvijā tomēr cilvēks, ja reiz atradis darbu, pie tā arī turas. Domāju, tāpēc daudzi strādājošie ar laiku sāk just negatīvas emocijas. It kā saproti, ka kaut ko vēlies mainīt, bet īsti nevari, jo ir bažas, vai izdosies atrast citu darbu,” spriež Anete, neslēpjot, ka katram, protams, svarīgi arī tas, cik liels ir atalgojums. Darba algas lielums ir viena no būtiskām atšķirībām starp Latviju un Angliju, un ne jau Latvijas labā. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Runā par līdzdalību un saliedējas

07:05
16.07.2024
33

Cēsu novada jauniešu saliedēšanās pasākums “Lauzt Robežas” nemainīgi jau trešo gadu divu dienu garumā aicināja visa novada jauniešus. Pirms septiņiem gadiem to aizsāka toreizējā Pārgaujas novada jaunieši, arī šoreiz, jau septīto reizi, pasākums notika Straupes pagasta atpūtas bāzē “Mārkulīči”, šogad īpaši pievēršot uzmanību tēmai – līdzdalība. Projekta koordinatore Iluta Balode teic, ka pasākums “Mārkulīčos” ir  […]

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
48

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
310
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
85

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
55

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
127

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
10
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi