Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Studē Anglijā, bet par Latviju neaizmirst

Druva
10:28
28.01.2014
14
Jauniete 1

Priekuliete Anete Vīksna (23 gadi) jau četrus gadus dzīvo Anglijā un pēdējo gadu studē jurisprudenci. Meitene atzīst, ka izmanto visu, ko sniedz Anglija, taču zina, ka pēc gadiem atgriezīsies dzimtajā zemē. Anete stāsta, ka, beidzot Priekuļu vidusskolu, īsti nav zinājusi, ko tālāk mācīties un nav gribējusi studēt vienalga ko tikai studēšanas pēc. Tādēļ ieguvusi bezdarbnieces statusu un izmantojusi iespēju apgūt grāmatvedību.

“Pēc tam gan uzreiz kravāju somas un devos uz Angliju. Bija mērķis nopelnīt naudu un paplašināt redzesloku,” stāsta Anete, kura patlaban atbraukusi ciemos pie mājiniekiem un draugiem Priekuļos.

Anete stāsta, ka toreiz, ierodoties Anglijā, uzreiz devusies darba meklējumos. Viņas pirmais darbs bijis dārzeņu fabrikā. Pēc tam strādājusi uzņēmumā, kurš ražo nelielas detaļas automašīnām. Darba pieredzi ieguvusi arī, strādājot vairākās viesnīcās. Jauniete norāda, ka darbu Anglijā atrast var. Svarīgi gan esot zināt angļu valodu, lai varētu komunicēt vismaz sarunvalodas līmenī.

“Tagad angļu valodā runāju brīvi un uzskatu to par vienu no lielākajiem ieguvumiem. Tāpat esmu priecīga, ka studēju to, kas man patīk, un ceru ar to nākotnē saistīt arī savu profesionālo darbošanos,” teic Anete un norāda, ka ir daudzas īpašības, kas viņai patīk angļos. Piemēram, viņu sirsnība un spēja komunicēt ar jebkuru cilvēku, pat neskatoties uz tautību. Latvijā esot pavisam citādi.

“Vēl varu teikt, ka Latvijā ir skaistāki veikali. Pat pārtikas veikali Latvijā ir gaumīgi iekārtoti, turklāt tiek tirgota laba un kvalitatīva pārtika. Tāpat var teikt, ka Latvijā noteikti ir skaistāki un sakoptāki cilvēki. Nezinu, kādēļ, bet pat meitenes Anglijā ģērbjas daudz nevīžīgāk. Laikam jau jāsaka, ka tur vienkārši cilvēki, arī jaunieši, nepievērš tik lielu uzmanību izskatam. Kaut gan, uz ballīti ejot, meitenes saģērbjas tā, ka mute paliek vaļā. Kājās noteikti būs kurpes ar visaugstākajiem papēžiem un apģērbs visai minimāls,” smejot teic Anete.

Vaicāta par studijām, meitene norāda, ka lielākā daļa mācību notiek online režīmā, lekcijas klausoties vai lasot mājās pie datora. Tā studijas tiek organizētas daudzās Anglijā augstskolās.

“Šādam mācību veidam ir savi plusi un mīnusi. No vienas puses labi, ka katru dienu nav jābrauc uz skolu, nav jāsēž lekcijās, kur ir varbūt pat 200 vai vairāk studentu, kas lielākoties dara blakus lietas un līdz ar to jāzaudē koncentrēšanās mācībām. Mācoties online, pati izvēlos laiku, kad lekciju noklausīties vai izlasīt. Taču nav arī gluži tā, ka zināšanas apgūstu tikai mājās pie datora. Vairākas reizes nedēļā jābrauc uz skolu un jātiekas ar pasniedzējiem. Tad arī ir iespēja individuāli pajautāt neskaidros jautājumus,” stāsta meitene un bilst, ka pēc studiju beigšanas varēs strādāt par jurista palīgu. Ja ir vēlēšanās pašai strādāt par juristi, būs jāmācās vēl pāris gadu.

“Nevaru salīdzināt augstākās izglītības kvalitāti Latvijā un Anglijā. Iespējams, arī Latvijā pavisam drīz augstskolas ieviesīs online mācības. Pagaidām tā notiek vien atsevišķas lekcijas, kā esmu dzirdējusi no saviem studējošajiem vienaudžiem,” saka priekuliete un atzīst, ka nešaubās – Anglijā iegūtās zināšanas noderēs arī Latvijā.

Runājot par nākotni, Anete norāda, ka Latvijā noteikti atgriezīsies. Iespējams, pa to laiku valsts arī attīstīsies un ekonomiskā situācija stabilizēsies. Viņa teic, ka patlaban Anglijā sastapusi ļoti daudz latviešu, kuri tur atrodas galvenokārt, lai pelnītu naudu iztikai.

“Nodarbinātības jomā atšķirīgais ir tas, ka Anglijā vari no darba aiziet prom, kad vien vēlies, un zini, ka atradīsi vietā kaut ko citu. Latvijā tomēr cilvēks, ja reiz atradis darbu, pie tā arī turas. Domāju, tāpēc daudzi strādājošie ar laiku sāk just negatīvas emocijas. It kā saproti, ka kaut ko vēlies mainīt, bet īsti nevari, jo ir bažas, vai izdosies atrast citu darbu,” spriež Anete, neslēpjot, ka katram, protams, svarīgi arī tas, cik liels ir atalgojums. Darba algas lielums ir viena no būtiskām atšķirībām starp Latviju un Angliju, un ne jau Latvijas labā. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
30

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
94

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
129

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
56

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
196

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
141

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi