Amatas novada visas skolas šajā mācību gadā vienoja līdzīgs piedzīvojums. Klases devās rudens pārgājienos, lai iepazītu Amatas upi, tās pietekas un apkārtni.
Jaunatne, kura dzīvo un mācās Amatas upes baseina vietās, pārgājieniem par paraugu ņēma rakstnieces Melānijas Vanagas paveikto. Rakstniece pirms vairākiem gadu desmitiem kā novada pētniece izstaigājusi Amatas krastus un redzēto dokumentējusi. Līdzīgi rīkojās arī skolēni. Viņu bija daudz. Pārgājienos piedalījušies 347 skolēni, kā arī bērnudārza “Kastanītis” audzēkņi. Skolēnus pētnieciskajā darbā atbalstīja un pavadīja skolotāji. Klases bija aicinājušas arī līdzi nācējus – vietējo apkārtni pazīstošus cilvēkus, kuri uzņēmās gidu lomu. Pārgājienos pabijušo skaits šoruden sasniedza četrus simtus.
Melānijas Vanagas muzeja vadītāja Ingrīda Lāce pārgājieniem veltītajā sarīkojumā, kas notika bērnu piepildītā Ģikšu kultūras namā, jutās gandarīta, ka jaunās paaudzes patriotisma veicināšanā, apzinot dzimto Amatas novadu, iesaistījušies visu novada skolu bērni. Amata pētīta no tās ietekas Gaujā līdz pat aktīviem meklējumiem, kuri strautiņi Nītaures vai Skujenes pusē uzskatāmi par īsto sākumu upei.
Muzeja vadītāja katrā skolā pedagogus aicināja bērniem rādīt veidus, kā dokumentēt pārgājienā redzēto. Šajā ziņā varēja ietekmēties no rakstnieces pārgājienu dienasgrāmatām. Tagad viss redzētais un atrastais, izpētītais, uzzīmētais un fotografētais apkopots 34 mapēs, vienā dabas dārgumu lādītē un rakstu rullī. To visu pirmās izlasījušas tūrisma speciāliste Līga Eglīte un Ģikšu bibliotekāre Dace Lāce. Viņas uzņēmās informāciju apkopošanu. Saskaitīts, ka pārgājienos nostaigāti 215,48 kilometri gar abiem upes krastiem un upes pietekām. Atzīmētas redzētās 79 mājas, kā arī 16 kādreizējo ēku vietas un vienas pilsdrupas. Pārgājienu materiālus pēc izstādēm pagastu bibliotēkās glabāšanā saņems Melānijas Vanagas muzejs.
Skolēni, pārstāvot savu mācību iestādi, noslēguma sarīkojumā uzstājās ar priekšnesumiem un stāstījumiem par pieredzēto. Bērni bija ievērojuši Amatas iežu daudzveidību, saskaitījuši 16 avotus, iespaidīgākos kokus. Atrastas vairākas dižegles ar apmēram trīs metru apkārtmēru, apse ar 4,85 m, ozols 4,64 m un bērzs 3,2 m apkārtmēru. Apraksti un fotogrāfijas ir par 38 zīmīgiem akmeņiem. Varenākais – Lielais akmens uz Kurseņu ceļa. Bildēs uz ekrāna varēja redzēt bebru radītos aizsprostus, dzīvnieku pēdas krastos, saskaitīti arī skudru pūžņi, piefiksēti redzētie putni un kukaiņi.
Pārgājiena dalībniekiem bija uzdevums vērtēt, vai viņu veiktais maršruts ir piemērots tūrismam. Gājēji tagad teic, ka gar Amatu tās 66 kilometru garumā tikai dažas takas ir piemērotas visiem, un šīs vietas ir Amatas lejtecē Gaujas nacionālā parka teritorijā. Par augšteci, daudzviet aizaugušām un mitrām vietām, gājēji stāstīja, ka ne viens vien pārgājiena laikā piesmēlis zābakus.
Tik siltā rudenī kā šis visi pārgājieni izdevušies. Atmiņas glabās emocijas dabā, kā arī piedzīvotais kopā ar klasesbiedriem. Dažām klasēm radusies doma iet gar upi arī pavasarī.
Jau paveiktais tika novērtēts ar piemiņas veltēm – Mākslas skolas keramikas figūrām, muzeja izdoto kalendāru un diplomiem katram – vai tie būtu 12. klases skolēni no Nītaures vai divgadīgie ķipari no bērnudārza “Kastanītis”.
Komentāri