Starp dziesmu un futbola laukumu

Nupat 19 gadu slieksni pārkāpusī Linda Broka ir no Priekuļiem, ar šo vietu saistās meitenes pamatskolas gaitas, tur dzīvo arī viņas ģimene.

“Man vienmēr paticis spor­tot,” atzīst topošā sporta pasā­ku­mu organizatore, kura amatam nepieciešamās prasmes un zinā­ša­nas jau trešo gadu apgūst Stai­celē. Pamatskolas laikā līdz pat 15 gadu vecumam viņa gan ar kā­d­u konkrētu sporta veidu nebija aiz­rāvusies, līdz nolēmusi pie­vie­no­ties Priekuļu futbola koman­dai.

“Jau labu brīdi domāju par futbolu, vienlaikus gan vēlējos, gan nevarēju sevi pierunāt aiziet uz pirmo treniņu. Bija bail, nezināju, kas tur notiks, nebiju gatava kaut kam jaunam. Tad vienu dienu vienkārši – aizgāju,” atceras Lin­da, piebilstot, ka tieši ar to dienu “viss sācies”, jo pēc tam vairs nav gribējusi izlaist nevienu treniņu un kļuvusi “bezmaz kā apsēsta ar futbolu”.

Kaut gan mazotnē meitene do­mā­jusi par nākotnes karjeras ie­­spējām arheoloģijā, dizainera un pat ārsta profesijā, tomēr tie palikuši tikai bērnības sapņi. Linda ne mirkli nenožēlo, ka iz­vē­lē­ju­sies apgūt sporta notikumu organizatora profesiju, turklāt lepojas, ka viņa būs viena no pirmajiem absolventiem ar šādu kv­a­li­fi­kā­ci­ju, jo Staiceles Sporta pro­fe­sio­nā­lā vidusskola (SSPV) šo spe­ci­­alitāti sāka mācīt pavisam nesen.
Jauniete arī neslēpj prieku, ka dažādi pasākumi mācību iestādē tiek rīkoti teju ik nedēļu, turklāt šajā vidē rodas arvien jauni pro­fesionālie kontakti, kā arī pie­redzes gūšanas iespējas. Tā SSPV trešā kursa studente jau iesais­tījusies vērienīga pasākuma “100 stundas futbolā” orga­ni­zē­šanā, kas, godinot Latvijas simtgadi, vasarā norisināsies Staicelē.

“Skolā mūs māca par cilvē­kiem,” ironizē Linda, mēģinot aiz­rautīgā stāstījumā aptvert, cik daudz dažādu jomu prasmes tiek mācītas topošajiem sporta dzīves veidotājiem, tostarp arī balles dejas un labas uzvedības manieres.

Ar mūziku saistīt savu dzīvi Lindai nekad nebija nācis prātā. Pamatskolas vecumā viņa gan mācījusies klavierspēli, taču interese par ģitāru un muzicēšanu brīvajā laikā parādījusies tikai tad, kad tētis iegādājies ģitāru un sācis mājās spēlēt. “Un tad es kaut kā nospriedu – ja jau mums ir ģitāra, kāpēc nemācīties spēlēt?” Šis domu gājiens meiteni aiz­ve­dis uz jauniešu centru Cēsīs, kur pavadīts gan tikai gads, jo vēlāk ģitārspēles apguves laiks pār­klā­jies ar laiku, kad notika futbola treniņi, un sportiskā kaislība guvusi virsroku. Tomēr instruments arī netika pamests – tā kā nelieli spēles pamati jau bija apgūti, Linda sākusi patstāvīgi vakaros meklēt dziesmas, mācīties, rast tām savas interpretācijas un pat komponēt.
Piedalīšanās Latvijas pirmajā “X-faktorā” – dziedošo talantu te­le­­­vīzijas šovā – bijusi Lindas pir­mā nopietnā pieredze mu­zi­kālā konkursā. Meitene gan ar smaidu atceras ļoti agrā vecumā pie­re­dzēto uzstāšanos mazo vokālistu konkursā “Cālis”, kur viņa tikusi pie titula “Kautrīgākais cālis”.

Arī pieteikšanās “X-faktoram” bijusi pašas iniciatīva, tuvākie pat pārjautājuši, vai tiešām viņa to vēlas un ir gatava arī visam, kas var sekot šādam šovam. “Bet tas mani nebaidīja. Lielākoties jau laikam tāpēc, ka nemaz neticēju, ka tikšu tik tālu – es esmu pilnīgs iesācējs mūzikā,” stāsta Linda. Pēc kārtējā “kāpēc nepamēģināt” se­kojusi viena, otra atlase, un tā mei­tene televīzijas ierakstītajās at­lasēs nokļuvusi gandrīz līdz pa­šam šova finālam. “Man tas de­vis pārliecību par sevi, kaut kādu at­pa­zīstamību un pat arī pie­dā­vā­ju­mu,” saka jaunā sportiste-mūziķe, paskaidrojot, ka feisbukā ir bijusi aptauja, kurš no dzie­dā­tājiem, kas nav ticis līdz šova no­beigumam, ir skatītāju ie­mī­ļo­tā­kais, dodot šim favorītam iespēju ierakstīt dziesmu studijā “Cits formāts”. “Un cilvēki nobalsoja par mani!” jo­pro­jām ar patīkamu pārsteigumu konstatē Linda, daloties pozitīvajā pieredzē, kā radies viņas pirmais studijas ieraksts – kaverversija britu dzie­dā­tājas “Dua Lipa” dziesmai “Thin­king ‘Bout You”. Āķis lūpā gan ir, jaunā dziedātāja labprāt ierakstītu vēl ko, taču pagaidām, vismaz līdz sko­las beigšanai, esot visai sa­springts režīms. Inten­sīvs, re­gu­lārs darbs kādā ierakstu studijā, vis­ti­camāk, vēl nav īste­no­jams. Taču uzstāties koncertos un pa­sā­ku­mos Cēsu, kā arī Stai­ce­les ap­kārtnē jauniete vienmēr ar prieku piekrīt.

Kurš no tik atšķirīgajiem dzīves ceļiem būs viņas nākotne, meitene vēl nezina. “Katru mēnesi un pat nedēļu ir tā, ka kaut kas mai­nās – te dominē dziedāšana, te at­kal sports… laiks rādīs! Abas lie­tas man ir vienādi svarīgas,” strikti teic dziedošā sportiste, pēc apdomu mirkļa gan pieļaujot, ka lielāko vie­tu dzīvē, ticamāk, ie­ņems pa­sā­ku­mu organizēšana un sports, “bet dziedāšana vienmēr paliks”.