Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Skropstu pieaudzēšan – mīti un patiesība

Druva
10:22
24.11.2011
292
Skropstas Pieaudz Ana 1

Katras meitenes sapnis – garas un skaistas skropstas. Dzenoties pēc šī sapņa, pērkam dārgas skropstas pagarinošas tušas un veicam dažādas procedūras. Taču pēdējos gados daudz dzirdēts par iespēju skropstas pagarināt, tās pieaudzējot. Devos Cēsīs uz salonu “Style 26”, lai noskaidrotu, kas tad ir mīti un kas patiesība par skropstu pieaudzēšanu. Meistare Sanita Zariņa stāsta, ka skropstas, kuras tiek pieaudzētas, ir izgatavotas no sintētiska materiāla. Pēc formas tās ir ļoti līdzīgas dabiskajām skropstām, pie pamatnes resnākas, bet nobeigumā smailas. Atšķirība ir tajā, ka pieaudzētās skropstas ir daudz garākas un kuplākas. Pašreiz modē nākušas ūdeļspalviņu skropstas, taču ir meitenes, kuras izvēlas pieaudzēt zīda skropstas.

Mīts – kaitīgi veselībai. Skropstas ir izgatavotas no cilvēka veselībai nekaitīga materiāla. Savukārt līme, ar kuru pielīmē skropstas, nesaskaras ar ādu, kā tas ir gadījumā, kad mākslīgās skropstas tiek pielīmētas pie acs plakstiņa. Arī skropstai pašai netiek nodarīts nekāds kaitējums, jo mākslīgā skropsta tiek piestiprināta pie dabīgās skropstas un kopā ar to arī izkrīt. Kaitēt var vienīgi neprofesionāli pieaudzētas skropstas.

Patiesība- skropstām tas tomēr nav pats labākais. Sanita Zariņa iesaka skropstas pieaudzēt uz īpašiem svētkiem- kāzām, jubilejām. Meistare atzīst, ka regulāra skropstu pieaudzēšana tomēr neveicina dabisko skropstu augšanu. Tās pamazām nolūzt un izkrīt, jo mākslīgās skropstas taču ir pielīmētas dabiskajām.

Mīts – ar pieaudzētām skropstām nedrīkst apmeklēt baseinu un pirti. Tā gluži nav. Protams, skaistums prasa upurus, būs jāpiedomā, lai pieaudzētās skropstas pirmajās dienās neizkristu. Nedrīkst skropstas berzēt, gulēt ar seju spilvenā, nedrīkst skropstām virsū klāt krēmus, eļļas vai ko citu, kas veicinātu to atlīmēšanos. Kā saka speciāliste, nebūtu vēlams peldēties pirmās 48 stundas pēc procedūras, jo šajā laikā notiek līmes pilnīga nožūšana, bet ilga saskare ar ūdeni varētu līmi padarīt trauslu. Vēlāk, peldoties baseinā vai karsējoties pirtī, skropstas neatlīmēsies un nenokritīs. Patiesība- skropstu tuša nav jālieto. Pieaudzētās skropstas ir dažādās krāsās- melnas, oranžas, lillā, zaļas, sarkanas, brūnas. Pieaudzētās skropstas nav jākrāso ar skropstu tušu. Mākslīgajām skropstām ir vairāki garumi, sākot no astoņiem līdz 15 milimetriem. Arī skropstu biezums ir dažāds. Kā saka meistare S. Zariņa, prasmīgi variējot ar skropstu garumu, iespējams skatienu padarīt gan dziļi konservatīvu, gan arī pasakaini burvīgu. Taču, ja rodas vēlēšanās skropstas uzkrāsot, ieteicams izmantot tušu, kas paredzēta tieši pieaudzētajām skropstām.

Mīts- sāpīgs process. Skropstu pieaudzēšana noteikti jāuztic profesionālim, kas ar to nodarbojas ikdienā. Tas garantēs vēlamo rezultātu un nenodarīs kaitējumu veselībai. Patiesība- procedūra ilgst līdz divām stundām un maksā vidēji ap 15 latu. Skropstu pieaudzēšanas cenas ir atkarīgas no tā, kādā salonā pakalpojums tiek veikts un kādi materiāli izmantoti. Modē nākušas ūdeļspalvu skropstas. Tās būs dārgākas nekā zīda skropstas, kuras bija biežākā izvēle līdz šim.

Mīts- pieaudzētās skropstas ātri izkrīt. Tas atkarīgs no tā, cik ātri aug cilvēka dabiskās skropstas. Vidējais skropstu augšanas ilgums cilvēkiem ir trīs mēneši, tātad tieši tik ilgi pieaudzētās skropstas turēsies pie dabiskajām. Tas gan nenozīmē, ka visu šo laiku par pieaudzētajām skropstām varētu nedomāt. Lai saglabātu perfektu izskatu, ik pēc trim vai četrām nedēļām nepieciešama korekcija – jāpieaudzē papildu skropstas izkritušo vietā, iepriekš pieliktās, kuras mainījušas garumu vai novietojumu, jānoņem un jāpārlīmē. S. Zariņa gan stāsta, ka meitenēm, kuras nāk uz regulārām profilaksēm, viņa ņem nost visas iepriekš pielīmētās skropstas un liek visu no jauna. Patiesība- eļļa nāks talkā, ja gribas skropstas noņemt. Skropstas būtu jānoņem pie speciālista tad, kad izlemts, bet lai acis izskatītos perfektas, tas jādara ne vēlāk kā četras nedēļas pēc pieaudzēšanas. Savukārt, ja pieaudzētās skropstas gribat nēsāt pastāvīgi, tad pirmā korekcija jeb izkritušo vai traumēto skropstu aizvietošanai ar jaunām jāveic ne vēlāk kā četras nedēļas pēc pirmās procedūras. Ja rodas nepieciešamība skropstas noņemt pašai mājās, var uzsmērēt uz tām rīcineļļu vai jebkuru citu parasto eļļu. Pēc skropstu pieaudzēšanas procedūras nākas atzīt, ka process nav ne apgrūtinošs, ne sāpīgs. Skropstas kļuvušas garākas, turklāt lillā krāsas ūdeļskropstas patiesi izskatās dabiski un neuzbāzīgi. Pat tik ļoti dabiski, ka cilvēki neievēro, ka dabiskās skropstas papildina pieaudzētās. Nākas gan atzīt, ka jāpatur prātā – nedrīkst rīvēt acis. Tāpat jāpiekrīt meistares teiktajam, ka pieaudzētās skropstas neprasa īpašas rūpes. Tās ir samērā izturīgas. Vienīgie ieteikumi ir tās neberzēt un neplūkāt, nelietot uz acs augšējā plakstiņa taukainus acu krēmus un uzmanīgi lietot kosmētikas noņemšanas līdzekļus. Pagaidām tas viss izdodas, un jāteic, ka skropstu pieaudzēšana nav tā procedūra, kuru varētu nožēlot. Tiesa gan, es izvēlētos skropstas pieaudzēt vien uz īpašiem svētkiem, nevis ikdienā. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
83

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
123

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
51

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
189

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
136

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
99

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
39
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi