Sākumklašu skolotāji no Cēsīm mācību gadu noslēdza starptautiskā gaisotnē, piedaloties Novgorodā sarīkotajā tautas mākslas festivālā “Sadko”.
Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas pedagogi ceļā uz Krieviju devās ar uzkrāto tautas gara mantu pūru, no kuras ikdienā dāsni var smelties audzēkņi, kuru daudzkārt novērtējuši skolas viesi. Nu ar to vajadzēja pārstāvēt Latviju. Uz 450 kilometru attālo pilsētu, kura tagad Krievijā tiek dēvēta par Dižo Novgorodu, līdzi bija ņemti ne tikai tautas tērpi, bet arī “Solo” un “Cēsu maiznīcā” ceptie rupjmaizes kukulīši – ne mazāk svarīga latviskās dzīves ziņas vizītkarte. Kukulīši tika dāvanā 11. gadu sarīkotā festivāla dalībniekiem no Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas, no Serbijas, no Taizemes un Singapūras. Latvija bija pārstāvēta arī ar tautas deju ansambli no Limbažiem.
Festivāla atklāšanā – teatralizētā sarīkojumā – seno amatu mājā novgorodieši stāstīja, cik ļoti sena ir šī pilsēta. Kremlis ar astoņiem torņiem un 1300 metru garo cietokšņa sienu sākts būvēt 11. gadsimtā. Pirms 20 gadiem visa Volhovas upes krastos redzamā vecpilsēta iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Tā ir lieliski uzturēta, tajā netrūkst apliecinājumu pilsētas senatnei un saiknēm ar tuvām un tālām zemēm. Uz kāda no brandmūriem milzīgā kartē atainoti tirgotāju ceļi 14. gadsimtā, Hanzas pilsētu savienībā, un tajā skaidri lasāms arī senais Cēsu vārds – Wenden. Strūklakā zem ūdens mirguļo krāsainos akmentiņos veidoti valstu ģerboņi, arī Latvijas ar trīs zeltītām zvaigznēm.
Tiekoties ar cēsniekiem, krievu daiļamatnieki neslēpa apbrīnu par redzēto Latvijā – cik rūpīgi glabāta un kopta tautas māksla. Tas stiprināja skolotāju drosmi
ģērbties tautas tērpos, lai uzstātos uz Novgorodas lielā teātra skatuves festivāla iespaidīgākajā koncertā. Starp baltkrievu tautas dziesmām, jestrām anekdotēm un singapūriešu mediatīvajām dejām skatītāju uzmanību saistīja latviešu folklora ar etnogrāfisko deju “Apaļais mēness”, bet aplausu vētru izsauca temperamentīgā solo deja “Latgaliešu dancis”, ko izpildīja Cēsu pedagogi – deju un ritmikas skolotājs, horeogrāfs Andis Kozaks un vācu valodas skolotāja Sanita Loze.
Pastariņa sākumskolas pedagogi pēc Novgorodā pavadītās nedēļas nogales mājās atgriezās spārnoti – ar atjaunotu pašapziņu, ar gandarījumu par piedzīvoto krievu sirsnību un atvērtību, par pasaules elpu festivāla tik atšķirīgajos tautu priekšnesumos. Skolotāji atgriezās arī ar jaunām zināšanām par kultūras un izglītības darbu kaimiņvalstī un piemēru Novgorodas 3. ģimnāzijā.
Brauciena iniciatori – Pastariņa sākumskolas direktore Ieva Eglīte un svešvalodu skolotājs Staņislavs Jakovļevs – neslēpa gandarījumu, ka ap gadu miju radusies iecere piedzīvot ko nebijušu lieliski izdevusies, vēl vairāk saliedējot pedagogu kolektīvu.
Komentāri