Izvirzīti
Uz Latvijas 43. skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferenci izvirzīti:
No Cēsu Valsts ģimnāzijas zemes zinātnē – Niklāvs Alberts Ozoliņš un Rihards Voldemārs Vaivods; valodniecībā un literatūrzinātnē Agnese Riekstiņa; ķīmijas zinātnē Andrejs Ķīlis; veselības zinātnē Patrīcija Stapulone, Emīlija Ezeriņa un Beatrise Alise Ivanova; bioloģijas zinātnē Ance Lapiņa; elektrotehnikas, elektronikas un IKT zinātnē Mārcis Strazdiņš, Markuss Ļaskovskis – Brangals, Artūrs Gradovskis, Klāvs Malcenieks.
Par darbu vadītājiem strādājuši Ina Gaiķe, Sarmīte Dreijalte, Inita Kriškāne, Inguna Gaile, Ilmārs Siliņš, Inese Sīmane, Eero Rass, Inga Ozola.
No Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas politikas zinātnē Natālija Andersone, matemātikas zinātnē Didzis Irbe, ekonomikas zinātnē Kate Tiliņa, mākslas zinātnē Lauma Bugā.
Par darbu vadītājām strādājušas skolotājas Ingūna Irbīte, Inese Boze, Nadežda Persaņa, Inga Miezīte.
Latvijas 43. skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konference notiks Rīgā aprīļa vidū, tā sadalīsies dabas, humanitāro, sociālo un inženierzinātņu sekcijās, katrā noskaidrojot labākos pētījumus.
Skolas pagalmā. Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas audzēkņi Natālija Andersone (no kreisās), Didzis Irbe un Kate Tiliņa, kuriem gaidāma došanās uz Rīgu, lai savus zinātniski pētnieciskos darbus darītu zināmus Latvijas mēroga konkursā.
FOTO: Marta Martinsone – Kaša
Fakti
- Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu Vidzemes konferencei, kas notikaVidzemes Augstskolā, iesniegti 93 darbi no 21 skolas, visvairāk no Cēsu, Gulbenes un Madonas novada.
- Iesniegtie darbi pārstāvēja 24 nozares.
- Lielākā interese bijusi par ekonomiku, socioloģiju, inženierzinātni, veselības jomu, ķīmijas, bioloģijas un kulturoloģijas zinātni.
Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, uzrunājot skolēnu zinātniski pētniecisko darbu Vidzemes konfereneces dalībniekus: “Ar darbu un dalību jūs jau esat izdarījuši izvēli, ka nākotnē būsiet globālās pasaules elite. Jau esat nonākuši to jauniešu pusē, kuri gatavi nākotni veidot, nevis vienkārši tajā piedalīties. Zinātne ir ļoti aizraujoša, un šie ir tikai jūsu pirmie soļi šajā virzienā.”
Kā skolēni atrod un īsteno idejas
Izstrādājot zinātniski pētnieciskos darbus, skolēniem jāatrod ideja un jāprot iecerēto izpētīt, kā arī jāmācās plānot laiku šim darbam. Kā tas notiek, “Druva” vaicājām divām skolniecēm.
Par reklāmu sociālajos tīklos
Kate Tiliņa, darba “Sociālo tīklu kā reklāmas instrumentu efektivitāte” autore: “Pie zinātniski pētnieciskā darba strādāju ar ekonomikas skolotāju Nadeždu Persaņu, bet ideja man radās, jo sociālie tīkli ir mūsdienīga tēma. Gribēju izzināt reklāmas efektivitāti sociālajos tīklos.
Reklāma sociālajos tīklos strādā efektīvi. To skaidroju aptaujā, izvaicājot respondentus: skolēnus, arī uzņēmumos satiktus cilvēkus. Darbu sāku jau 10. klasē, kad katram ģimnāzijā jāizvēlas zinātniski pētnieciskā darba tēma. Zinātniski pētnieciskā darba izstrāde man aizņēma ļoti daudz laika. Biju starp tiem, kuri sākumā neticēja, ka tik daudz! Vēl pirms darba nodošanas nedēļu pamatīgi strādāju, kaut pirms tam likās, ka viss jau izdarīts. Taču sapratu, ka vēl ir tik daudz, ko var uzlabot. Smagi gāja, līdz nodevu darbu vērtēšanai. Taču viens no grūtākajiem uzdevumiem tomēr bija sākumā – jautājumu sastādīšana intervijai, lai no respondentu atbildēm rastos secinājumi. Brīžiem bija grūti iegūt kvalitatīvu informāciju, tajā skaitā teoriju par sociālajiem tīkliem.
No jautājumiem, kurus man uzdeva Vidzemes skolēnu zinātnisko darbu konferencē, sapratu, kas vēl darbā jāuzlabo.
Pētītā tēma man varētu palīdzēt nākotnē, jo domāju profesiju saistīt ar reklāmu jomu. Tagad zinu – zinātniskajam darbam skolā vislabāk ir izvēlēties tādu tēmu, kas turpmāk pašam var noderēt!
Likuma norma, kuras drīz nebūs
Natālija Andersone, pētījuma “Veselības aprūpes pieejamība atkarībā no nodokļu nomaksas sabiedrības taisnīguma izpratnes kontekstā” autore: “Pirms sāku zinātniski pētniecisko darbu, vispirms izvēlējos vēstures skolotāju Ingūnu Irbīti, jo viņa man patīk. Taču darba tēmu ilgi nevarēju izdomāt. Zinu, ka Rīgas Tehniskajā universitātē var uzzināt ieteiktās tēmas, taču es izvēlējos pētniecībai drīz vairs neaktuālo likuma normu, kas skar veselības aprūpi – par noteikto veselības pakalpojumu grozu un to, kā sabiedrība šo normu uztvērusi. Likums paredz, ka tiem, kuri ar minimālām summām iesaistās nodokļu maksāšanā vai vispār nemaksā, valsts apmaksās tikai minimālo veselības pakalpojumu grozu. Es izpētīju iedzīvotāju grupas, kurām tomēr pienāktos pietiekami liels valsts apmaksāts medicīnas pakalpojumu grozs, kaut likums to neparedzēja. Pētot, kā sabiedrība uztvērusi jauno likumu, veicu aptauju, skaidrojot, vai cilvēki zina, kas viņiem pienāksies līdz ar šo likumu. Aptaujāju arī strādājošos medicīnas un sociālās aprūpes iestādēs, intervēju Vidzemes Augstskolas profesori, kura ir ļoti zinoša sociālajā politikā. Interneta medijos izpētīju komentārus par jauno sociālpolitiku, cilvēku argumentiem. Televīzijā noklausījos, kā partiju pārstāvji komentē jauno likumu. Izpētīju arī dažādas teorijas, tajā skaitā par taisnīguma ievērošanu veselības aprūpē.
Vidzemes konferencē par darbu komisija man uzdeva diezgan vienkāršus jautājumus, viens no tiem – kāpēc šī tēma mani interesējusi. Atbildēju, ka pazīstu cilvēkus, kurus skar trūkumi likumā, jo viņi neatbilst tām cilvēku grupām, kurām paredzēts pilns medicīnisko pakalpojumu grozs.”
Viedoklis
Cēsu Valsts ģimnāzijas vēstures un politikas skolotāja Inese Sīmane, darba “Cēsu jauniešu izpratne vardarbībā pret bērnu” vadītāja: “Jauniete Madara Liepiņa vēlējās pētīt, kā mēdz izpausties vardarbība pret bērniem. Tematā formulējumu pagriezām tā – cilvēku izpratnes par vardarbību pret bērnu noskaidrošana. Meitene vēlas studēt tiesību zinātni, tāpēc tēma bija atbilstoša. Galvenās grūtības, ar kurām skolniece saskārās, bija spēja iedziļināties likumu valodā un nonākšana pie atziņas, ka daudzas lietas šajā tēmā būtībā nav iespējams izpētīt, jo nav tiesību iztaujāt vardarbībā cietušos bērnus. Madara intervēja bērnu tiesību aizsardzības inspektori, kā arī Cēsu Pilsētas vidusskolas un Cēsu Valsts ģimnāzijas vecāko klašu skolēnus. Viņa skaidroja, kāda ir izpratne saistībā par vardarbības nodarīšanu bērnam, analizēja, vai cilvēki izprot, ka arī bērna atstāšana novārtā ir vardarbības forma. To gan neviens aptaujās nebija atzīmējis kā vardarbību.
Jaunieši, kuri nolemj rakstīt zinātniski pētniecisko darbu par tiesībām, zina, ka vēlas šo jomu studēt, jau tagad apzināti pēta likumus. Komisija, kas Vidzemes Augstskolā vērtēja skolēnu darbus, tā arī teica, ka šo skolēnu darbi izstrādāti augstskolas kursa darbu līmenī.
Nesen satiku audzēkni, kurai savulaik vadīju zinātniskās izpētes darbu. Tagad viņa studē Lauksaimniecības universitātē Jelgavā, jauniete man stāstīja, cik viegli esot augstskolā mācīties, jo ģimnāzijā jau apgūti pētnieciskā darba principi un noteikumi. Kamēr pārējie cīnoties ar kursa darba rakstīšanu, viņai tas veicoties viegli.”
Skolēna uzdevums
Kopā ar skolēna izraudzīto zinātniski pētnieciskā darba (ZPD) vadītāju jaunietis meklē atbildes uz sabiedrībai vai zinātnei aktuāliem jautājumiem, par kuriem šobrīd Latvijā ir nepietiekamas zināšanas. Zinātniski pētnieciskā darba tematam jābūt nozīmīgam gan pašam darba veicējam, gan skolai vai novadam. Vēl labāk, ja tas ir svarīgs vēl plašākai sabiedrībai.
Vērtēšana
Vecāko klašu skolēnu pētījumi var notikt jebkurā zinātņu nozarē vai apakšnozarē, arī tajās, kuras nav mācību programmās. Autoram jārēķinās, ka recenzenti vērtēs ne tikai darba saturu, arī pētījumā pielietoto zinātniski atzītu metodoloģiju. Katram autoram pētījums jāprezentē konferencē, vispirms skolas līmenī.
Ieguvumi
Zinātniski pētniecisko darbu izstrāde vecāko klašu skolēniem ļauj sagatavoties studijām augstskolā, jo var izvēlēties nozari un tematu, domājot, ka pētījumu padziļināti turpinās augstskolā. Darba veiksmīga aizstāvēšana Vidzemes mērogā ļauj startēt Latvijas skolēnu zinātniski pētnieciskajā konferencē. Panākumi tajā var dot priekšrocības, stājoties augstskolā. Taču svarīgi, ka jau skolā audzēkņi iemācījušies analizēt pašu iegūtos datus, izteikt cēloņsakarībās balstītus spriedumus, izdarīt secinājumus. Tiek attīstītas skolēna analītiskās spējas, kritiskās domāšanas prasmes un uzstāšanās prasmes.
Komentāri