Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Skola ar savu filozofiju

Druva
11:41
25.06.2014
32

Tautskola Drustos “99 Baltie zirgi” darbojas jau 20 gadus. Šajā laikā skolas vārds kļuvis pazīstams Latvijā, tās darbības principi ieinteresējuši izglītības darbiniekus arī citās zemēs.

“Tautskola ir izveidojusi savu izglītības filozofiju, kas balstīta cilvēka, tautas un pasaules veseluma idejās. Veseluma idejas pamazām rod plašu rezonansi pasaulē gan zinātnē, gan izglītībā. Lielākā aktivitāte vērojama Amerikā, kur tapušas, tā saucamās, holistiskās skolas. Arī mēs tādu veidojam, šajā ziņā esam pionieri Baltijas valstīs. Pieredze krājas pamazām,” stāsta skolas direktors Ojārs Rode. Tautskolieši labprāt dalās pieredzē, gan rīkojot seminārus, gan stāstot par to mājaslapā. Intereses un nepieciešamības rosināti, bieži tautskolas viesi ir gan to bērnu vecāki, kuri vēlas, lai atvases mācītos alternatīvā pamatskolā, gan radoša meklējuma skolotāju grupas, izglītības darba metodiķi. Tālākie tautskolas viesi bijuši no Nīderlandes, Francijas, Beļģijas, Ukrainas, Krievijas. Skolu apmeklējis arī ukraiņu ārsts un publicists Valērijs Siņeļņikovs, kura grāmatas ir tulkotas arī latviski. “Viņš atbrauca, lai iepazītos ar mūsu pieredzi un dibinātu līdzīgu skolu Ukrainā. Tagad tā jau darbojas.

Mūsu tuvākajās kaimiņu valstīs nav sveša humānā pedagoģija, kura tad arī tiek īstenota vairumā holistisko skolu. Fragmentāri šo pedagoģiju var izmantot jebkurā skolā, taču jāsaka, ka tās mērķi ir sasniedzami viengabalainībā. Pat mums valsts normatīvo aktu ietvaros to ir visai grūti nodrošināt. Cenšamies to darīt, veidojot sociālās attiecības un īpašu vidi, un darba organizāciju. Šo problēmu kopumā ir aptvēruši humānās pedagoģijas fani Lietuvā. Piemēram, Klaipēdā rodamas senas humānās pedagoģijas iestrādes,” skolas darbības principus atklāj direktors.

Nesen tautskolā darba vizītē ieradušās divas iniciatoru grupas no Viļņas un Šauļiem. Viņi

Drustos nodzīvoja divas dienas un apmeklēja arī vienu no tautskolas filiālēm Ikšķilē. “Ļāvām lietuviešiem piedalīties mācību stundās, demonstrējām atsevišķas tradicionālās norises tautskolā, aizvedām arī uz Piltiņkalnu. Lietuvieši visu centās sīki konspektēt, dokumentēt, prasot atļauju par redzēto izstāstīt plašākai auditorijai Lietuvā. Viņi pie mums saskatīja iespēju (viens no lietuviešiem saistīts ar darbu Lietuvas Seimā) panākt grozījumus savas valsts likumdošanā, lai holistisko skolu idejas ieraudzītu zaļo gaismu,” stāsta Ojārs Rode.

Tautskolai pēdējo gadu laikā izveidotas filiāles. Iniciatori bijuši bērnu vecāki. Patlaban tautskolai filiāles Ikšķilē un Tukumā. Šopavasar filiāle Rīgā akreditēja pati savu programmu un pārtapa par patstāvīgu skolu. Šajā mācību gadā

tautskolā “99 Baltie zirgi” mācījās 140 skolēni. Drustos pēdējos gados ir ap 15 audzēkņiem. “Filiāles nav lielas, tādas arī paliks, jo citādi nespēs nodrošināt bērniem labestīgu vidi, kurā notiek individuālas mācības, ievērojot katra dotumus, noslieces, spējas, veselību. Mūsu skola ir piemērota bērniem, kuriem nepatīk drūzma un liela kņada, kuriem nepieciešama saprotoša, iejūtīga attieksme,” pastāsta skolas direktors un uzsver, ka Drustu tautskola “99 Baltie zirgi” ir atvērta visiem. Skola ir akreditējusi pamatizglītības, pirmsskolas izglītības programmas, kā arī pamatizglītības programmu ar humanitāro un sociālo ievirzi un speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem. Apgūstot tautskolā pilnu programmu, beigšanas apliecībās tiek ierakstīta papildizglītība, piemēram, apgūtas aušanas iemaņas. Skolā Drustos strādā astoņi pedagogi.

“Dažkārt vecākiem šķiet, ka esam sliņķu un palaidņu glābējskola. Mēs esam brīvības, bet ne visatļautības skola. Gadās nomaldīties, tad, ja ir vēlme atrast ceļu, varam palīdzēt, taču mēs allaž brīdinām gan vecākus, gan topošos skolēnus – būs jāstrādā, latviešu augstākais tikums – tiec pats ar visu galā!” atgādina Ojārs Rode.

Tautskolas darbības sākumā daudz tika darīts pieaugušo izglītošanā, tika rīkoti kursi. Drustēnieši mācījās angļu, franču valodu, apguva projektu rakstīšanu,

uzņēmējdarbības pamatus, arī vēdiskās kulinārijas māku, jogu, aušanu. “Cilvēkiem ir svarīgi vienkārši sanākt kopā, lai pafilozofētu par dzīves augstākām vērtībām, padziedātu. Daudz veicām tautas tradicionālās kultūras popularizēšanā,” par nu jau paveikto stāsta Ojārs Rode, uzsverot, ka iesāktais tiek turpināts.

Tautskolieši uzņēmušies rūpes par Piltiņkalnu. Tajā divreiz gadā notiek talkas. Te tiek svinēti gadskārtu svētki, kuros pabūt vēlas nu jau tūkstošiem cilvēku no visas Latvijas. Talkās uzcelta

nojume, sastādīti augļkoki un košumkrūmi, tiek gādāts par avota tīrību, grāvmalu un taku izpļaušanu. “Patlaban strādājam, lai nodrošinātu iespēju kalnu apmeklēt pat invalīdiem ratiņkrēslā. Esam uzsākuši lokveida takas planēšanu. Turpmāk taka būs viegli ejama arī vecāka gada gājuma ļaudīm, kā arī jauniem vecākiem, kuru atvases vēl guļ ratiņos. Te gan vēl ļoti daudz darba, bet nu, konsultējoties ar uzņēmēju, svētvietu pētnieku Egonu Garklāvu, esam aptvēruši, kādai jābūt tās veidošanas tehnoloģijai,” stāsta Ojārs Rode. Ne visu ir iespējams paveikt talkās. Vairākkārt tautskola saņēmusi atbalstu no programmas “Sabiedrība ar dvēseli”, ar ziedojumiem palīdzējuši uzņēmēji Guntars Vaišļa, Zaiga Miķelsone, Egons Garklāvs un citi. “Piltiņkalns bez jebkādiem nosacījumiem ir pieejams ikvienam apmeklētājam. Arī gadskārtu svētku norises te nav komerciāls pasākums. Mēs, tautskolieši, sagatavojam kalnu kā vietu svinībām – nopļaujam, sarūpējam malku ugunskuriem un tad gaidām svētku dalībniekus, kuri tad arī paši dzied, danco un muzicē. Tā būs arī šīs vasaras garākajā naktī,” saka Ojārs Rode. Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
30

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
94

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
129

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
56

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
196

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
141

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi