Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Sirdij tuva daba un kustība

Anda Dzenža
17:35
05.04.2017
53
Putraimas 1 2

Kā cimds ar roku – tā dzīvo māsas Alise (24 gadi) un Inga (27) Putraimas. Kā vārdos, tā darbos viņas viena otru lieliski papildina, dzīvi vada pēc stipri līdzīgas pārliecības un brīvbrīžos aizraujas ar vienādiem hobijiem.

Alise un Inga uzaugušas Rozulā. Lai arī dzīves ceļi aizveduši prom no lauku mājām, jaunietes sevi uzskata par īstenām Pārgaujas novada patriotēm. Tieši tur izveidojusies cieša saikne ar dabu, tādēļ brīvdienās arvien abas satiekas laukos, mājās pie Ruckas ezera. Turklāt abas dzīvo nebeidzamā kustībā, jo radušas kopīgu aizraušanos – skriešanu. Lai arī tā ir jaunākās māsas kaislība, gandrīz pirms gada tajā tika ievilkta arī Inga, un nu dažādās sacensībās abas startē kopā.

Alises ikdiena aizrit Limbažos, Ingas – Rīgā. Alise ir fitnesa trenere, vada nodarbības un treniņus grupām, tostarp pašas veidotai sporta domubiedru grupai, bet vasarās sievietēm organizē nometnes “Fitness dabā”. Arī brīvajā laikā Alise nemitējas sportot. Kad vien var, viņa dodas skriet, nedēļas nogalēs piedalās sacensībās, kurās saņemtas arī godalgotas vietas. Tagad trenē izturību, lai šovasar noskrietu arī maratonu.

“Man paveicies, ka darbs man ir arī sirdslieta. Kustība man ir darbs, hobijs un pat dzīvesveids,” saka Alise un pastāsta, ka fiziskajām aktivitātēm nozīmīga loma bijusi jau kopš bērnības. “Dzīvojam pie ezera, ziemā varam slēpot un slidot, vasarā – peldēt un airēt. Turklāt no fiziskajām aktivitātēm nevarēja izbēgt nedz skolā sporta nodarbībās, nedz mājās lauku darbos,” skaidro Alise. Vidusskolā nākusi sapratne, ka sēdošs darbs viņai nav piemērots, tādēļ iestājusies Rīgas Stradiņa Universitātē un kļuvusi par veselības sporta speciālisti. Klausoties Alises stāstījumu par nodarbībām, īstenotajām nometnēm un citām sportiskajām iniciatīvām, “Druvai” top skaidrs, ka jauniete fitnesu neieliek konkrētos rāmjos un, cik vien var, cenšas to savienot ar dabu.

“Ja ar sportu nodarbojas nopietni, arī laikapstākļi nav ierobežojums,” piebalso Inga. Viņa ir medicīnas māsa, strādā privātklīnikā. Darbs ļoti iet pie sirds, tas aizpilda lielāko daļu laika. Brīvdienas Inga labprāt pavada laukos vai skriešanas sacensībās. Tā jauniete gūst enerģiju jaunai nedēļai. “Pirms gada trīs četrus kilometrus noskriet bija grūti, tagad jau redzams progress. Desmit, piecpadsmit kilometrus skrienu ar prieku. Arī nedēļas vidū vismaz reizi dodos skriet, citādi jūtu diskomfortu,” pastāsta Inga un bilst, ka viņai kā lauku meitenei ir gana grūti skriet urbānā vidē starp mašīnām, tādēļ priecājas, ka dzīvesvietas tuvumā ir parks.

Māsas labprāt ļaujas arī citām sportiskām kustībām. Ingas jaunākā aizraušanās ir SUP airēšana (airēšana stāvus uz speciāla dēļa – red.). Šajā sporta veidā viņa sākusi trenēties Íīpsalas peldbaseinā. Turklāt sev pieteikusi izaicinājumu – aprīlī gaidāmajā Igaunijas airēšanas maratonā pieveikt simts kilometru pa Vohandu upi. Pārbaudījumam sagatavoties palīdz māsa. Abas rozulietes arī cītīgi gatavojas aprīlī gaidāmajam taku skrējiena “Stirnu buks” pirmajam posmam.

Māsas sevi raksturo kā plašas amplitūdas cilvēkus. Viņas visu ko prot un var darīt. Cilvēki par viņu nerimstošo rosīšanos nebeidzot vien brīnīties. Alise kļuvusi arī par bitenieci. Pie Ruckas ezera viņai sava bišu drava. “Sāku ar vienu stropu, kad nejauši atradu spietu. No bitēm gan neko nesapratu, taču biju apņēmības pilna zināšanas apgūt. Divus gadus Cēsīs apmeklēju biškopības kursus. Vienai dravā gan ir grūti, talkā nāk ģimene,” pastāsta Alise.

“Reizēm tikai uzplaiksnī kāda ideja, bet tad gluži nejauši sarodas cilvēki, kas palīdz to īstenot. Kad no sirds kaut ko vēlies un sāc darīt, tad arī domubiedri un atbalstītāji redz, ka tas ir pa īstam,” par ieceru izdošanos spriež Inga. Viņa teic, ka abām ir laba sirds, kā arī piemīt spēja un vēlme palīdzēt cilvēkiem. “Medicīnā citu iespēju nemaz nav. Kāds sporta psihologs reiz pat izteicās, ka sportisti ir labi cilvēki. Viņos izstrādājušās labas īpašības, piemēram, ir izpalīdzīgi, domā pozitīvi. Laikam taisnība, arī mēs tādas esam,” saka Inga un turpina: “Mēs ļaujamies tādam kā dullumam, ar ko iedvesmojamies no apkārtējiem cilvēkiem, kas dara trakas lietas pozitīvā nozīmē. Mēs gribam pārbaudīt arī savas spējas, tādēļ mierā nesēžam.”

Pavasaris Putraimu māsām nāk ar labām sajūtām. Viņas gaida ievziedus un mirkli, kad dabā viss atmodīsies. Nereti maijā pat tiek ņemts atvaļinājums, lai šo laiku nepalaistu garām. Nekur citur to nesajust. Arī šogad māsas veido laukos darāmo darbu sarakstu. Jau paguvušas pielikt roku mājas apkārtnes sakopšanā – remontējušas ceļu, dedzinājušas zarus. Vēl noteikti jāapzāģē zari ābelēm.

“Laukiem piemīt sava maģija. Lai kur es būtu, lai kurp dotos, vienmēr gribas atgriezties Pārgaujas novadā, mājās,” saka Alise, un Inga viņai pievienojas: “Tā ir dabas un zemes mīlestība. Mums ir zemīte, mājas, ezers. Ļoti skaista vieta. Brīvdienās labprāt rušināmies pa siltumnīcu, stādām dārzu, lasām ābolus… Vēl jo vairāk gribas atgriezties laukos, ja zinām, ka ome un mamma mūs vienmēr tur gaida.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
32

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
139

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
126

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
87

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
193

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
132
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi