Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Sirdij tuva daba un kustība

Anda Dzenža
17:35
05.04.2017
54
Putraimas 1 2

Kā cimds ar roku – tā dzīvo māsas Alise (24 gadi) un Inga (27) Putraimas. Kā vārdos, tā darbos viņas viena otru lieliski papildina, dzīvi vada pēc stipri līdzīgas pārliecības un brīvbrīžos aizraujas ar vienādiem hobijiem.

Alise un Inga uzaugušas Rozulā. Lai arī dzīves ceļi aizveduši prom no lauku mājām, jaunietes sevi uzskata par īstenām Pārgaujas novada patriotēm. Tieši tur izveidojusies cieša saikne ar dabu, tādēļ brīvdienās arvien abas satiekas laukos, mājās pie Ruckas ezera. Turklāt abas dzīvo nebeidzamā kustībā, jo radušas kopīgu aizraušanos – skriešanu. Lai arī tā ir jaunākās māsas kaislība, gandrīz pirms gada tajā tika ievilkta arī Inga, un nu dažādās sacensībās abas startē kopā.

Alises ikdiena aizrit Limbažos, Ingas – Rīgā. Alise ir fitnesa trenere, vada nodarbības un treniņus grupām, tostarp pašas veidotai sporta domubiedru grupai, bet vasarās sievietēm organizē nometnes “Fitness dabā”. Arī brīvajā laikā Alise nemitējas sportot. Kad vien var, viņa dodas skriet, nedēļas nogalēs piedalās sacensībās, kurās saņemtas arī godalgotas vietas. Tagad trenē izturību, lai šovasar noskrietu arī maratonu.

“Man paveicies, ka darbs man ir arī sirdslieta. Kustība man ir darbs, hobijs un pat dzīvesveids,” saka Alise un pastāsta, ka fiziskajām aktivitātēm nozīmīga loma bijusi jau kopš bērnības. “Dzīvojam pie ezera, ziemā varam slēpot un slidot, vasarā – peldēt un airēt. Turklāt no fiziskajām aktivitātēm nevarēja izbēgt nedz skolā sporta nodarbībās, nedz mājās lauku darbos,” skaidro Alise. Vidusskolā nākusi sapratne, ka sēdošs darbs viņai nav piemērots, tādēļ iestājusies Rīgas Stradiņa Universitātē un kļuvusi par veselības sporta speciālisti. Klausoties Alises stāstījumu par nodarbībām, īstenotajām nometnēm un citām sportiskajām iniciatīvām, “Druvai” top skaidrs, ka jauniete fitnesu neieliek konkrētos rāmjos un, cik vien var, cenšas to savienot ar dabu.

“Ja ar sportu nodarbojas nopietni, arī laikapstākļi nav ierobežojums,” piebalso Inga. Viņa ir medicīnas māsa, strādā privātklīnikā. Darbs ļoti iet pie sirds, tas aizpilda lielāko daļu laika. Brīvdienas Inga labprāt pavada laukos vai skriešanas sacensībās. Tā jauniete gūst enerģiju jaunai nedēļai. “Pirms gada trīs četrus kilometrus noskriet bija grūti, tagad jau redzams progress. Desmit, piecpadsmit kilometrus skrienu ar prieku. Arī nedēļas vidū vismaz reizi dodos skriet, citādi jūtu diskomfortu,” pastāsta Inga un bilst, ka viņai kā lauku meitenei ir gana grūti skriet urbānā vidē starp mašīnām, tādēļ priecājas, ka dzīvesvietas tuvumā ir parks.

Māsas labprāt ļaujas arī citām sportiskām kustībām. Ingas jaunākā aizraušanās ir SUP airēšana (airēšana stāvus uz speciāla dēļa – red.). Šajā sporta veidā viņa sākusi trenēties Íīpsalas peldbaseinā. Turklāt sev pieteikusi izaicinājumu – aprīlī gaidāmajā Igaunijas airēšanas maratonā pieveikt simts kilometru pa Vohandu upi. Pārbaudījumam sagatavoties palīdz māsa. Abas rozulietes arī cītīgi gatavojas aprīlī gaidāmajam taku skrējiena “Stirnu buks” pirmajam posmam.

Māsas sevi raksturo kā plašas amplitūdas cilvēkus. Viņas visu ko prot un var darīt. Cilvēki par viņu nerimstošo rosīšanos nebeidzot vien brīnīties. Alise kļuvusi arī par bitenieci. Pie Ruckas ezera viņai sava bišu drava. “Sāku ar vienu stropu, kad nejauši atradu spietu. No bitēm gan neko nesapratu, taču biju apņēmības pilna zināšanas apgūt. Divus gadus Cēsīs apmeklēju biškopības kursus. Vienai dravā gan ir grūti, talkā nāk ģimene,” pastāsta Alise.

“Reizēm tikai uzplaiksnī kāda ideja, bet tad gluži nejauši sarodas cilvēki, kas palīdz to īstenot. Kad no sirds kaut ko vēlies un sāc darīt, tad arī domubiedri un atbalstītāji redz, ka tas ir pa īstam,” par ieceru izdošanos spriež Inga. Viņa teic, ka abām ir laba sirds, kā arī piemīt spēja un vēlme palīdzēt cilvēkiem. “Medicīnā citu iespēju nemaz nav. Kāds sporta psihologs reiz pat izteicās, ka sportisti ir labi cilvēki. Viņos izstrādājušās labas īpašības, piemēram, ir izpalīdzīgi, domā pozitīvi. Laikam taisnība, arī mēs tādas esam,” saka Inga un turpina: “Mēs ļaujamies tādam kā dullumam, ar ko iedvesmojamies no apkārtējiem cilvēkiem, kas dara trakas lietas pozitīvā nozīmē. Mēs gribam pārbaudīt arī savas spējas, tādēļ mierā nesēžam.”

Pavasaris Putraimu māsām nāk ar labām sajūtām. Viņas gaida ievziedus un mirkli, kad dabā viss atmodīsies. Nereti maijā pat tiek ņemts atvaļinājums, lai šo laiku nepalaistu garām. Nekur citur to nesajust. Arī šogad māsas veido laukos darāmo darbu sarakstu. Jau paguvušas pielikt roku mājas apkārtnes sakopšanā – remontējušas ceļu, dedzinājušas zarus. Vēl noteikti jāapzāģē zari ābelēm.

“Laukiem piemīt sava maģija. Lai kur es būtu, lai kurp dotos, vienmēr gribas atgriezties Pārgaujas novadā, mājās,” saka Alise, un Inga viņai pievienojas: “Tā ir dabas un zemes mīlestība. Mums ir zemīte, mājas, ezers. Ļoti skaista vieta. Brīvdienās labprāt rušināmies pa siltumnīcu, stādām dārzu, lasām ābolus… Vēl jo vairāk gribas atgriezties laukos, ja zinām, ka ome un mamma mūs vienmēr tur gaida.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
81

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
122

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
50

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
188

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
135

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
98

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi