Sasveicināšanās ir bijusi cilvēku uzvedības sastāvdaļa visās kultūrās no pašiem pirmsākumiem līdz mūsdienām. Dažādos laikos un sabiedrībās mainās vien sasveicināšanās veids. Jāpiemin, ka Eiropā sasveicinoties pacelt cepuri izplatījās jau 17. gadsimtā.
Sasveicināšanās ir laipns žests, kas patiesībā neko nemaksā. Ar to ikdienā mēs varam iepriecināt līdzcilvēkus, tādējādi uzlabojot arī paši savu garastāvokli. Mūsdienās satiekoties ir pieņemts otram paspiest roku, paklanīties, pacelt cepuri un, parādot godu, skūpstīt dāmai roku vai vaigu. Taču, palasot gudras grāmatas, var smelties daudz informācijas par to, kā pieklājas sasveicināties. * Nekad par sliktu nenāks lieks “Labrīt!” vai “Labdien!” Tā ir elementāra un neiztrūkstoša pieklājības forma jebkurā dzīves situācijā. * Sveicienam nevajadzētu būt pārmēru pieglaimīgam, tāpat kā paviršam. * Paklanīšanās, kādu sveicinot, norāda lielāku cieņas pakāpi. * Sveicinot otru, kas īpaši attiecas uz vīriešiem, stājai jābūt staltai, galvai taisnai. Arī rokasspiedienam jābūt pietiekami spēcīgam, bet ne pārmēru. Otra galējība, no kuras jāizvairās, ir ļenganas rokas pasniegšana. Jāpiebilst, ka rokasspiediens raksturo pašu cilvēku. * Vīrietis sasveicinoties vienmēr pieceļas kājās. Tāpat rīkojas arī jaunas meitenes un zēni. Pieaugušas sieviešu kārtas personas drīkst atņemt sveicienu, arī sēžot, ja pašas tā vēlas. Taču situācijā, ja sieviete sasveicinās ar personu, kura ieņem augstāku sabiedrības stāvokli vai gados vecāku sievieti, kājās būtu vēlams piecelties. * Ja sveicini divus pretimnācējus, no kuriem pazīsti tikai vienu, ir pieklājīgi, ja arī nepazīstamais ceļabiedrs atņem sveicienu. * Vīrietim, sveicinot sievieti, iederas arī pacelt cepuri, piemēram, platmali. Protams, tikai ne adīto cepurīti. * Ja, sveicinoties ar otru, rokās ir cimdi, smalkais tonis prasa, īpaši vīrietim, vispirms novilkt labās rokas cimdu un tikai tad satvert roku, kuru, piemēram, sniedz sieviete. Sievietes savā starpā var sasveicināties, arī nenovelkot cimdus. Taču, ja kāda no dāmām cimdu tomēr novelk, arī otrai tas jādara. * Vaiga skūpstīšana sveicinoties arī ir pieļaujama. Ir tikai viens „bet”… vai sieviete, kura pavadījusi pusstundu, pie spoguļa krāsojoties, vēlēsies saņemt slapju buču uz vaiga. * Roku skūpsta tikai džentlmeņi. Cilvēki, kuri prot rīkoties galanti. Jāatceras, ka rokas skūpsta tikai pazīstamām precētām, kā arī gados vecākām un cienījamām sievietēm. * Arī atvadoties ir jāpiemeklē īstie un patiesākie vārdi. Ejot prom no viesībām, pieņemts pateikties namamātei un namatēvam īpaši sirsnīgi.
Komentāri