Kurš gan nav dzirdējis frāzi par to, ka suns ir cilvēka labākais draugs. Taču vēl biežāk dzirdēts teiciens vēsta to, ka esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām…
Jā, arī rotveilera šķirnes suņa saimnieks Aigars Odziņš neslēpj, ka četrkājainais draugs prasa ne mazums rūpju un uzmanības.
“Domāju, jebkura dzīva būtne prasa pietiekami daudz laika un uzmanības. Taču, iegādājoties mājās suni, noteikti jāpadomā, vai pietiks laika dzīvniekam. Tā nav tikai pabarošana vai samīļošana. Suns jau no mazotnes jāved uz “skolu”, ieteicams jau no agrīna vecuma. Rondo uz suņu skolu aizvedu sešu mēnešu vecumā, tas jau mums bija pēdējais mirklis. Pie tam skola prasa daudz pacietības gan no suņa, gan saimnieka. Tā tikai liekas, ka aizejam, paskraidām un viss. Bet tā ir liela abu disciplinētība,” stāsta Aigars un neslēpj gandarījumu, ka jau pēc pāris nodarbībām bija patīkami redzēt, ko suns ir apguvis, kā klausa komandas un ir daudz disciplinētāks.
“Patiesībā suņu skola ir interesanta lieta. To apmeklē ne tikai šķirnes suņi. Ir arī krancīši vai tautā sauktie dvorterjeri. Suņa prāts un spējas noteikti nav atkarīgas no šķirnes. Un vēl, apmeklējot mācības, ievēroju, ka patiesība vien ir – suņi ir līdzīgi saviem saimniekiem,” smejas Rondo saimnieks un atklāj, ka abiem ir līdzīgs raksturs – mierīgs un nosvērts.
“Suns vienmēr izvēlas vienu saimnieku, un ar to jārēķinās ikvienā ģimenē. Tāpēc jau no dzīvnieka iegādāšanās mirkļa jāizvērtē, kurš būs tas, kurš suni dresēs, audzinās un noliks pie vietas. Runājot par agresīviem suņiem, domāju, ka tas atkarīgs no audzināšanas veida. Tieši tādēļ ir svarīgi suni pareizi izaudzināt. Tieši tāda pat patiesība ir tā, ka saimnieks, sakot, ka viņa suns nekož, var kādreiz arī maldīties. Suns sargā savu teritoriju, saimnieku. Un neviens saimnieks jau nezina, ko katrs suns konkrētā mirklī domā vai jūt, no ikviena ir jāpiesargās un jāuzmanās,” saka Aigars un stāsta , ka bijušas situācijas, kurā arī pats teicis, ka Rondo nekodīs.
“Pāris reizes, braucot uz suņu skolu, gadījies paņemt stopētājus. Protams, iekāpjot automašīnā, viņi neredz, ka Rondo guļ uz aizmugurējā sola. Taču neviltota un neaprakstāma sejas izteiksme parādās mirklī, kad sajūt suņa elpu pakausī. Pieņemu, ka stopētājam šajā mirklī emocijas ir neaprakstāmas. Arī pašam gadījies, ka esmu iekāpis automašīnā, kurā uz priekšējā sola sēž vilku suns un ar atņirgtiem zobiem uz mani visu ceļu skatās,” atmiņās dalās Aigars.
Iegādājoties suni, iepriekš ir jāzina, kāds tas būs, kādas būs īpatnības, cik daudz fiziskās aktivitātes būs nepieciešams vai kā tas būs jākopj, atzīst Aigars.
“Suņi viennozīmīgi nav domāti dzīvei pilsētās un vēl jo vairāk dzīvokļos. Piemēram, rotveileram svarīgi ir daudz skriet, lai neaptaukotos. Taču katram sunim nepieciešamas kārtīgas pastaigas un izkustēšanās iespējas. Ikvienam suņa kārotājam jārēķinās ar to, ka dzīvnieka uzturēšanai un pārtikai nepieciešami ne mazums izdevumu. Var droši rēķināt, ka mājā ienāk vēl viens ģimenes loceklis,” saka Aigars un atminas, ka bērnībā viņam bijis mīļš suns, kurš acu priekšā sabraukts.
“Pēc tā atgadījuma mums vairs suņu nebija. Tas bija liels pārdzīvojums. Un katram jārēķinās, ka ar viņa mīluli kaut kas var atgadīties. Kādreiz arī gadās, ka vienu suni ātri nomaina ar citu. Tas arī nav īsti pareizi, taču dzīvē notiek visādi,” spriež suņa saimnieks.
Komentāri