Ceturtdiena, 26. decembris
Vārda dienas: Dainuvīte, Gija, Megija

Saredz iespējas mazpilsētā

Druva
12:08
27.01.2015
72
Jauniesu Img 7170 1

Cēsniece Kristīne Auniņa iejūtas māmiņas lomā un kopā ar savu dzīvesbiedru Alberto, ar kuru iepazinās Rietumeiropā, apmetusies uz dzīvi Cēsīs. Kristīne stāsta, ka pēc ģimnāzijas beigšanas Cēsīs mācījās Kultūras akadēmijā. Pirmā darba pieredze iegūta šokolādes fabrikā, kur gan, sākoties krīzei, darbs bija jāpārtrauc.

“Laikam tas bija tāds grūdiens manā dzīvē, jo drīz pēc tam uzreiz izdarīju to, ko sen biju vēlējusies. Devos uz Portugāli, kur strādāju un ceļoju. Vēlāk pārcēlos uz Franciju, kur arī strādāju un iepazinu vietējo kultūru,” stāsta Kristīne un atklāj, ka ar Alberto Venēcijā iepazinās pirms divpadsmit gadiem. Taču bija jāpaiet nedaudz vairāk nekā desmit gadiem, lai abi satiktos atkal un kļūtu par pāri.

Alberto “Druvai” stāsta, ka Latviju iemīlējis jau pirms daudziem gadiem un ik vasaru centies šurp atbraukt. “Patiesībā ir pagājuši tie paši desmit gadi, un jāteic, ka šo gadu laikā esmu redzējis, kā Latvija patiesi attīstās. Turklāt nav bijis tā, ka ciemojos tikai Rīgā, daudzi draugi bija arī laukos.”

Šobrīd, iekārtojot dzīvi Cēsīs, ģimene ir pārliecināta, ka iespējas sameklēt darbu var būt arī Latvijā.

“Kristīnes galvenās rūpes patlaban ir mūsu atvasīte, taču es jau esmu domājis, ko un kā darīt. Esmu saņēmis piedāvājumu no valodu skolas “Asimilācija” vadīt latviešiem itāliešu valodas nodarbības. Tāpat esmu bijis aprunāties ar Vidzemes koncertzāles vadību, arī tur man ir dota iespēja likt lietā savas zināšanas un aizraušanos teātra jomā. Tāpat top projekts kopā ar Cēsu audzināšanas iestādi nepilngadīgajiem, ir padomā strādāt ar šiem jauniešiem vairākus mēnešus. Tā kā ieceres ir, tomēr trūkst stabila un atmaksāta darba,” norāda Alberto. Viņš arī bilst, ka pagaidām Latvijā jūtas labi, lai gan viņam neesot skaidrs sapnis par māju Cēsīs, suni pagalmā un tā tālāk.

“Esmu dzīvojis vairākus gadus Francijā, tad Vācijā un tagad Latvijā. Jūtos kā Eiropas pilsonis, nevis kādas vienas valsts piederīgais. Arī Kristīne ir pieradusi ceļot un iepazinusi vairākas valstis. Grūti pateikt, kura valsts nākotnē būs mūsu īstā apmešanās vieta. Bet pagaidām esam šeit, ar Cēsīm, Latviju saistās mūsu tuvākie plāni,” norāda Alberto.

Kristīne atzīst, ka ir laimīga, viņa dzīvojusi vairākās valstīs, bet Latvija visnotaļ var konkurēt ar katru no tām.

“Mums ir jābūt lepniem par dabu un to plašumu, kurā varam dzīvot. Latvijā vēl joprojām ir meži. Mums ir brīva, neskarta jūras kāpu zona. Tās ir milzīgas vērtības, kuras citviet Eiropā jau vairs nav. Protams, esmu cēsniece un esmu lepna par savu pilsētu, lai gan redzu, ka pilsēta kļuvusi tukšāka. Priecājos, ka Cēsu novada pašvaldība aicina mājās latviešus,” domās dalās Kristīne. Viņa atklāj, ka rudenī Cēsīs realizēja savu ideju par lietoto mantu tirdziņu, kāds ir ierasts daudzviet Eiropā. Arī šajā pavasarī šāds tirdziņš tiks organizēts.

“Tāpat ir ideja par mobilo grāmatu ratu izveidi, par kuru saņēmām veicināšanas balvu “Magnus” organizētajā konkursā “Cēsis var!”. Ideja ir izveidot grāmatu ratus, kuri vasarā tiktu pārvietoti no kādas ezera pludmales uz pilsētas centru, no dzelzceļa stacijas uz kādu parku. Man ļoti patīk grāmatas un grāmatu smarža. Man patīk lasīt, sevi pieķeru pie domas, ka, esot kaut kur prom, man pietrūkst grāmatu. Šie grāmatu rati tiks piedāvāti cēsniekiem, bet pieļauju, ka ar tiem ceļosim arī tālāk par pilsētas robežām,” atklāj Kristīne, sakot, ka ideju par mobilajiem grāmatu ratiem sauc par oāzi darba dienas vidū.

Jaunā ģimene katrā gadījumā ir apņēmības pilna un teic, ka ar lielu prieku ķersies klāt pie jauno ideju realizēšanas vai iesākto turpināšanas. Abi novērtē to, ko Latvija, Cēsis dod, un teic, ka pagaidām šeit jūtas labi.

“Tā sanācis, ka jaunieši ceļo, studē, strādā visā plašajā Eiropā. Pamazām izzūd mājas sindroms, jo saprotam, ka robežas sen vairs nav šķērslis. Bet nedomāju, ka tas ir slikti, arī daudzi itāļi izceļo no savas valsts. Protams, Latvija ir maza valsts, bet nedomāju, ka tā no Eiropas kartes pazudīs,” teic Alberto, uzsverot, ka latviešiem jālepojas ar savu valsti un jānovērtē viss tas, kas mums ir.

“Domāju, arī darbu Latvijā var atrast. Viss atkarīgs no tā, vai cilvēks pats vēlas kaut ko darīt,” saka Alberto, kam piekrīt arī Kristīne. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kaķīša dzirnaviņu vēsts arvien bērnu sirdīs

06:43
19.12.2024
48
1

Sākumskolas klašu sadarbības grupas pedagogi Amatas pamatskolā allaž pratuši ieinteresēt un aizraut skolēnus, lai mācītos. Šoreiz skolas starppriekšmetu mācīšanās notika, izvēloties dzejnieka un prozaiķa Kārļa Skalbes literāro pasaku “Kaķīša dzirnavas”, tā arī pieminot klasiķa 145.jubileju un realizējot izglītības iestādes gada uzdevumus – tekstpratību un sadarbību. Sā­kumskolas klasēs lasīšanas starpbrīži ir neatņemama brīvā laika pavadīšanas tradīcija: […]

Pagatavot gardu un veselīgu maltīti no vietējām izejvielām

06:32
14.12.2024
97
1

“Ko celsim galdā skolas pusdienās?” Ar tādu jautājumu pie Cēsu novada vispārizglītojošo skolu audzēkņiem vērsās Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību. Konkursā skolēnus aicināja iesūtīt receptes ēdieniem, kādus vēlētos ēst skolā pusdienās un kuru gatavošanai izmanto Vidzemē audzētus un ražotus produktus. “Mērķis bija veicināt veselīgas ēšanas paradumus skolās un tajā līdzdarboties arī pašiem […]

Skolēni mācās organizēt un uzstāties

06:30
13.12.2024
42

Lai mudinātu skolēnus atvērties, prast plānot un organizēt notikumus, trenēt uzstāšanās prasmes un attīstīt esošos un vienlaikus arī atklāt jaunus talantus, Drabešu Jaunajā pamatskolā aizsākta jauna tradīcija – rīkot skolas talantu šovu “Mans talants”. “Ideja par tādu notikumu skolā radās skolēnu pašpārvaldei. Jaunieši, 5., 6., 7.klašu skolēni, sa­ņēma uzdevumu organizēt kādu pasākumu. Viņi apdomājās un […]

Konkursā slīpē mēbeļu galdnieka prasmes

06:39
04.12.2024
72
1

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā (VTDT) otro gadu aizvadīts starptautisks profesionālās meistarības konkurss “Mēbeļu galdnieks 2024”. Tajā piedalījās desmit topošie meistari no dažādām Latvijas profesionālās izglītības skolām un arī Lietuvas. No katras izglītības iestādes konkursā varēja piedalīties viens audzēknis. Konkursantiem sešu stundu laikā atbilstoši rasējumiem bija jāizgatavo pārtikas produktu griežamais dēlītis. Vērtējot rezultātu, tika ņemta […]

Sarunāties par skolēniem svarīgām tēmām piemērotā vidē

06:00
29.11.2024
70

Cēsu Bērzaines pamatskolā izveidots jauns atbalsta kabinets – sarunu telpa. Krāšņa vieta, kuras vienu sienu rotā jauniešus tik ļoti uzrunājošais grafiti stilā veidotais zīmējums. Tas atspoguļo sabiedrības vērtības ar iedvesmojošiem vārdiem latviešu un angļu valodā. Uzgleznotie vārdi ikvienam atgādina, ka esi labs – lielisks, tā palīdzot risināt jēgpilnas sarunas ar skolēniem. Motivējošā siena iedrošina un […]

Mācību tirdziņā – tikai pašradītas preces

07:06
22.11.2024
142
1

Tirdziņi mācību iestādēs tradicionāli saistās ar Miķeļdienas atzīmēšanu, bet šogad tirgošanās ar pašu veikumiem nereti notika, atzīmējot Mārtiņdienu. Arī Skujenes pamatskolā skolēniem bija iespēja parādīt citiem savas ģimenes sagatavoto. “Esam neliela lauku skoliņa, visi audzēkņi bija aicināti piedalīties Mārtiņdienas gadatirgū, bet skolas “Junior Achievement” pulciņa dalībniekiem bija jāprezentē savi uzņēmumi,” par aizvadīto tirgošanos pastāsta uzņēmējdarbības […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
12
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
28
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi