Rūpēs par vidi – stādīt kokus

“Ir idejas, kas briest gadiem, bet zvaigznes “nesastājas” tā, lai tās realizētos. Un tad vienā jaukā dienā viss notiek, jo kāds tomēr tās zvaigznes sabīda, kā vajag,” tā par aizvadīto koku stādīšanas akciju Cēsu Jaunās skolas 4. un 5.klašu skolēniem un viņu vecākiem teic klašu audzinātāja Jolanta Briša.

Viņa kopā ar kolēģi, dabas zinību skolotāju Unu Dreiblati bērnus aicināja uz neparastu mācību stundu svaigā gaisā – mežā stādīt kokus.

“Profesijā strādāju vismaz 30 gadus. Man ļoti patīk, un uzskatu, ka ir ļoti lietderīgi bērnus vest dabā. Cēsu Jaunajā skolā daudz mācāmies arī ārpus skolas sienām. Attiecības un tas, kā cits ar citu komunicējam, atrodoties dabā, mežā vai pie upes, veidojas pavisam citādi nekā ierastajā vidē,” saka J.Briša.

Iecere radīt bērniem iespēju stādīt kokus bijusi jau vairākus gadus. “Bet tad nāca “Covid-19” ierobežojumu laiks, mežsaimnieki nevarēja piesaistīties, beidzot ieceri izdevās īstenot, par to vienojāmies kopā ar kolēģēm,” stāsta J.Briša. 4.un 5.klases audzēkņi jau projektu nedēļā pētīja kokus un to simbiozi ar sēnēm, kopā ar ainavu arhitekti Cēsu pilsētas parkā pētīja koku sugas un izveidoja izstādi, kurā kokus iepazīt citiem sākumskolas skolēniem. Stādot bērzus, egles un priedes, skolēni jau daudz zināja par šiem kokiem.
“Skolēni rakstiskajos pārskatos atzīmēja visu par dienas notikumiem. Rūpēties par mežu neesot viegli, jo jānoiet lieli attālumi, visu dienu jābūt ārā, jārok bedres un jācīnās ar mežu piesārņotājiem. Bet visvērtīgākais šajā dienā, atzīst bērni, bija svaigs gaiss, labs ēdiens un padarītais darbs,” teic skolotāja. Viņa saka lielu paldies SIA “SCA Mežs Latvija” mežsaimniecības vadītājam Ed­garam Birkam, kas palīdzēja sagādāt neaizmirstamu pieredzi.

“Liels prieks par Edgara atsaucību, viņš mūs sagaidīja vienā no Raunas puses mežiem kopā ar palīgiem – sešām uzņēmuma darbiniecēm. Skolēnus sadalījām grupās, katra no meitenēm bija kā mentors katrai grupai. Visas nodarbības laikā (divu līdz trīs stundu garumā) tika runāts gan par darbu, gan par dzīvi, par reālo ikdienu, arī par jautājumiem, kas saistās ar mežu stādīšanu un kopšanu. Bērniem stāstīja par koku stādiem, viņiem bija iespēja uzzināt ļoti daudz informācijas, ko īsti nevarētu pastāstīt klasē,” atzīst J.Briša. “Kāds skolēns iestādīja trīsdesmit kokus, cits desmit – cits vēl mazāk, tomēr katrs pielika roku. Bērni darbībā pieredzēja arī dronu un to, kā var šīs tehnoloģijas izmantot mežu apsaimniekošanā. Tāpat daudz informācijas uzzinājām par to, kādai jābūt augsnei, kā pareizi stādīt koka stādu, kā izveidot vagas, kādus instrumentus lietot.”

Skolotāja uzsver, ka vienmēr svarīga atgriezeniskā saite par redzēto, piedzīvoto un uzzināto. “Tā ir būtiska mūsu skolas mācību procesa daļa, ļaujot bērniem reflektēt un galvenokārt pašiem sev noformulēt, ko jaunu izdevās uzzināt, iemācīties, kas no šīs pieredzes tika iegūts. Refleksija ir ļoti svarīga,” pauž J.Briša.