Pēc vasaras skolēniem jāpierod pie jauniem ēšanas paradumiem, savukārt skolu ēdnīcām no jauna jāstartē “tirgū”, sagaidot skolēnus pēc brīvlaika.
Septembra otrā pusē “Druva” apciemoja triju skolu ēdnīcas, kurās pusaudži un jaunieši pie izvēles stenda paši nosaka, kas un cik daudz būs pusdienu šķīvī. Pirms doties uz Cēsu Valsts ģimnāzijas un šovasar izveidotās Cēsu Pilsētas vidusskolas kopīgo ēdnīcu L. Paegles ielā 1, līdz žurnālistu ausīm bija nonākuši jauniešu kritiskie komentāri par apmeklētāju plūsmas organizēšanu garajos starpbrīžos. Vispirms ģimnāzisti sūdzējās, ka starpbrīdī nepaspēj izstāvēt rindu ēdnīcā, pēc tam dažiem bija iebildumi, ka pusdienu starpbrīdis ir mazliet pagarināts. Proģimnāzistes kritizēja jaunās izmaiņas, ka, ēdamzāli paplašinot, vasarā nojaukta vieta skolas kafejnīcai, bet jaunas vietā vēl nav, tāpēc mācību dienas pirmajā pusē nevar iegādāties ātrās uzkodas.
Visu, ko ģimnāzijas un vidusskolas vecāko klašu skolēni bija lielās ēdnīcas ikdienas darba organizācijā kritizējuši, skolu vadība kopā ar ēdinātājiem atrisinājusi. Starpbrīžos katrs no skolēniem tika pie kārotā. “Druva” abu skolu ēdnīcā pavadīja divus garos starpbrīžus. Kad bija pienācis laiks paēst vidusskolas vidējā posma audzēkņiem, pirmajās minūtēs valdīja liela burzma. Bērnus līdz 6. klasei gaidīja klāti galdi, bet 7. klases un vecākus skolēnus apkalpoja pavāres, izvēlēto veikli likdamas uz šķīvjiem. Izvēle tāda – četri pamatēdieni, četri dažādi salāti, dzērieni. Piedāvājumā arī zupa, bet to galvenokārt novērtēja skolotāji.
Nākamais – ģimnāzijas pusdienu starpbrīdis. Septembra diena bija silta, un daļa jauniešu garajā starpbrīdī devās paēst ārpus skolas, tāpēc rinda pie ēdienu izdales neizveidojās pārāk gara. “Druva” novēroja, ka pavāres jau teju no galvas zina daļas klientu ēšanas paradumus, tāpēc ēdienu izdale veicās ātri, pie tam sasmaidoties, sasveicinoties, pasakot kādu komplimentu.
“Skolēni ēd labi,” teic pavāre Ināra Toločko, atzīstot, ka pūles virtuvē tiek novērtētas. “Ģimnāzistes ēd pat ļoti veselīgi, daži ir veģetārieši, tāpēc gatavojam arī tvaicētus dārzeņus. Puišiem vajag lielu porciju makaronu vai griķu. Skolēniem negaršo zivju kotletes, tāpēc lūdzām uzņēmuma vadību tās šogad svītrot no ēdienkartes.”
Starp simtiem skolēnu, kas dienas laikā ēdnīcā jāapkalpo (abās skolās kopā šogad mācās vairāk nekā tūkstoš audzēkņu) vienam jaunietim ir īpašas prasības, viņš pārtikā nevar lietot ne maizi, ne ēdienu, kas panēts. Lai cik daudz darāmā ik dienu jāpagūst, sagatavojot 380 komplekso pusdienu porciju un teju tikpat daudz izvēles pusdienu, pavāres atceras arī to, ka vienam skolēnam gaļas gabaliņš jāpagatavo īpaši.
Ģimnāzisti savā pusdienu starpbrīdī krietni paēd, viņiem mācību diena turpinās. Pilsētas vidusskolas sākumklašu bērniem tajā pašā laikā mācību diena ir beigusies. Daļa no mazajiem, atnākuši uz ēdnīcu, nu skaita savus eirocentus, lai pa ceļam nopirktu bulciņu, picu vai suliņu, kas stāv improvizētās kafejnīcas stendā.
Bulciņas, picas un suliņas lieto arī vecāko klašu skolēni, bet ģimnāzistiem, kā tika novērots, labpatīk tām doties pakaļ uz veikalu Raiņa ielā, tur pie kasēm uz kādu brīdi izveidojot garu rindu. Rindu šajā veikalā pusdienu starpbrīdī radīt dodas arī Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas audzēkņi. Saulainā septembra dienā, kad “Druva” bija iegriezusies ģimnāzijā Pūces ielā, rindas pie ēdienu izdales tikpat kā nebija. Toties varēja novērot, kā ģimnāzisti pulciņos dodas izvēdināt galvu. Puiši, kas todien atnākuši uz ēdnīcu, secina, ka pavāre tiek kārtīgi pārbaudīta. Vienu dienu viņas sagatavotais ēdiens paliek pāri, citu dienu, kad ēdāju daudz, pēdējiem vairs nav nekādas izvēles, jāapēd, kas palicis.
Pavāre Gunita Graudiņa ģimnāzistiem kā allaž sagatavo ēdienu izvēli un piedāvā arī kompleksās pusdienas. Arī šajā ēdnīcā izvēlējāmies tieši to, kas todien bija jauniešu iecienītākais. Secinājums: paēst skolās var lēti un garšīgi, turklāt porciju izvēlēties atbilstoši apetītei un gaumei.
Šo skolu, kā arī Cēsu Profesionālās vidusskolas ēdnīcu šajā mācību gadā apkalpo viena firma – “Ēdiens&KM.LV”.
Komentāri