Lāsma Kaupuža un Ieva Dubulte ir Vidzemes Augstskolas komunikācijas un sabiedrisko attiecību studentes, bet Marta Liepkalne apgūst mediju studijas un žurnālistiku. Visas trīs jaunietes kopš maija sākuma praktizējās “Druvā”. Guva ieskatu redakcijas darbā, pašas intervēja cilvēkus, gatavoja korespondences laikrakstam.
Lūk, ko viņas stāsta par sevi un savu prakses laiku.
Ieva Dubulte stāsta: “Es studēju komunikāciju un sabiedriskās attiecības, un šogad man bija obligāta žurnālistikas prakse. Šī bija vienīgā prakse manā studiju programmā, kurā jāapgūst žurnālistikas joma, tāpēc priecājos, ka prakse bija interesanta un atbilstoša skolas prasībām. Laikrakstā “Druva” strādāju četras nedēļas. Šajā laikā daudz braucu līdz žurnālistiem, piedalījos intervijās, veidoju rakstus un fotografēju. Darbs bija interesants, jo katru dienu bija jāveic kāds jauns uzdevums. Visvairāk man patika doties uz citiem novadiem, dažos nebiju bijusi vispār, citos pirms ilgāka laika. Intervijās bija dažāda pieredze – bija cilvēki, kas labprāt runājās, deva materiālus, palīdzēja veidot rakstu daudzveidīgāku un informācijas bagātāku, bet bija arī cilvēki, kas runāt nevēlējās un gaidīja, kaut intervija ātrāk beigtos. Vislabāk šajā praksē man patika tas, ka darbs bija vienmēr kustībā, nevis sēžot birojā pie datora. Kopumā, izvērtējot praksi, es esmu apmierināta ar paveikto, jo esmu ieguvusi daudz jaunu zināšanu.”
Lāsma Kaupuža teic: “Arī es laikrakstā “Druva” strādāju četras nedēļas. Atzīšos, ka pirmajās dienās, esot “Druvā”, šķita, ka žurnālista darbs nav domāts man. “Druvas” saturs tiek plānots pat mēnesi uz priekšu, kā arī katram žurnālistam nedēļā ir jāuzraksta vairāki raksti. Tomēr, kad laikraksta korespondente mani paņēma līdzi uz pirmajām intervijām, uz šo darbu sāku raudzīties citādi. Pēc tam arī pati devos intervēt un rakstīju rakstus, kuri tika publicēti. Bija prieks redzēt pašas rakstītos rakstus avīzē. Jāteic, ka “Druvā” iejutos ļoti ātri un šis darbs man iepatikās. Jutos pārsteigta, ka tas nudien nav vienmuļš. Žurnālistiem ir lieliska iespēja uzzināt jaunāko informāciju pirmajiem, runāt ar interesantiem cilvēkiem, viesoties dažādās lauku sētās, pasākumos un aktuālo notikumu norises vietās, kā arī fotografēt un veidot rakstus, kurus lasīs tūkstošiem cilvēku. To visu darījām arī mēs, praktikantes. Vēlētos teikt paldies atsaucīgajai un zinošajai redaktorei Andrai Gaņģei, kura mūs laipni uzņēma “Druvas” žurnālistu pulkā, kā arī draudzīgajam kolektīvam. Ieguvu ļoti daudz jaunu zināšanu un neatsveramu pieredzi, esot šajā praksē.”
Marta Liepkalne saka: “Jau no bērnības tiku vairāk pieskaitīta pie radošajiem bērniem – patika zīmēt, krāsot, lasīt un rakstīt. Vidusskolas gados sapratu, ka arī domraksti (pēc ilgas gatavošanās un iedvesmas meklēšanas) ir mana stiprā puse. Pašai pat nemanot, no visām sev atbilstošajām studiju iespējām biju izvēlējusies tieši žurnālistiku. Nu jau gadu studēju programmā “Mediju studijas un žurnālistika” Vidzemes Augstskolā. Studijas ir ļoti interesantas, un savā izvēlē neesmu vīlusies. Tuvojoties pirmā studiju gada beigām, tikām brīdināti arī par prakses tuvošanos. Pašiem bija jāmeklē sev tīkamākā un atbilstošākā prakses vieta, kur pavadīt sešas nedēļas, iepazīstot mediju ikdienu. Būdama cēsniece un aktīva laikraksta “Druva” lasītāja jau no agras bērnības, nolēmu pirmo prakses pieredzi iegūt tieši šeit. Lai gan sākumā biju nedaudz nobijusies, ka varētu neiederēties un darbs laikrakstā varētu būt man par nopietnu un grūtu, tagad saprotu, ka, izvēloties prakses vietu, kļūdījusies neesmu. Pagājis mēnesis, kura laikā esmu ļoti daudz ieguvusi. Veidoti raksti, organizētas intervijas un iegūtas pirmās publikācijas. Tāpat liels prieks bija arī par redakcijā valdošo jauko un draudzīgo attieksmi. Esmu ļoti apmierināta par paveikto un sasniegto, jo iegūtās zināšanas palīdzēs ne tikai skolas gaitās, bet arī nākotnē.”
Visas trīs meitenes ir priecīgas, ka praksi varējušas iziet tepat Cēsīs, un darbu vērtē kā ieguvumu turpmākajiem studiju gadiem un visai dzīvei.
Komentāri