Vecpiebalgas pagasta jauniešu centru “Balgas strops” vada kurzemniece Linda Ķaukule. Viņa savulaik apguvusi mediķes profesiju, bet sapratusi, ka tas nav viņas aicinājums. Linda stāsta, ka no Liepājas uz Vecpiebalgu viņu atvedis mīlas stāsts, citiem vārdiem sakot, viņas pašreizējais vīrs Edžus Ķaukulis. Viņš spēlēja grupā “Transleiteris” jau pirms septiņiem gadiem, un Linda topošo vīru pirmo reizi ieraudzīja Liepājā koncerta laikā.
“Atminos, kad Edžus mani pirmo reizi atveda uz Vecpiebalgu, man ļoti patika. Nekad iepriekš šeit nebiju bijusi, bet Vecpiebalgas nosaukumu, protams, zināju. Šeit ātri iedzīvojos. Man nebija grūti, nejutu arī krasas pārmaiņas, lai gan Liepāja ir īpaša,” smaidot saka Linda un atminas, ka sākotnēji abu attiecībās dominējis viņas kurzemnieces temperaments. Vēlāk vīrs pamazām ar savu vidzemnieka rāmumu ieviesis pārmaiņas abu ikdienā.
“Es gan regulāri braucu uz Liepāju, jo bez vēja, jūras man grūti. Bet Vecpiebalgas pusē dzīvo arī daudz kurzemnieku, piemēram, rakstniece Inguna Bauere. Tā kā radniecīgas dvēseles man arī šeit ir līdzās. Turklāt Vecpiebalgā augstā līmenī ir kultūras dzīve, un tā man ir ļoti tuva. Uzreiz sev atradu vietu, kur dziedāt, spēlēt teātri un citādi radoši izpausties,” saka Linda.
Lai gan Vecpiebalgā Linda aktīvi un no sirds darbojas ar jauniešiem, viņa pēc profesijas ir vecmāte.
“Laikam jau jāteic, ka medicīna īsti nebija mans dzīves aicinājums, to studēt aizgāju vairāk pēc vecāku vēlmes. Turklāt tā bija iespēja studēt Liepājā, izvēlējos vieglāko ceļu, pati nepieņemot lēmumu. Tas bija arī periods, kad aizrāvos ar dalību Koru karos un citos televīzijas šovos,” stāsta Linda un atklāj, ka vēl mazāk viņu medicīna sāka interesēt, kad bija jāiet praksē un jāatklāj, kāda nozarē ir reālā situācija.
“Sapratu jau studiju laikā, ka augstskolu pabeigšu, dokumentu iegūšu, bet šo darbu nedarīšu. Es redzēju, kāda ir medicīnas māsu ikdiena. Viņas mēro garu ceļu uz darbu, strādā diennakts maiņas, dzer kafijas, lai izturētu. Tas viss atstāj ietekmi uz viņu fizisko un garīgo veselību. Tiesa gan, jāteic, ka arī, dzīvojot Vecpiebalgā, nedaudz pastrādāju vietējā doktorātā pie veciem ļaudīm. Tas bija smagi. Es, protams, varu aprūpēt slimus, vecus cilvēkus, mainīt autiņbikses, bet tas mani iztukšo. Kaut darbs doktorātā deva milzīgu pieredzi, taču sapratu, ka ilgstoši to darīt nevaru. Tas nebija pat fiziski, bet emocionāli par grūtu,” stāsta Linda un bilst, ka viņas aizraušanās ir mūzika, ne velti viņa piedalījusies arī daudzos muzikālos projektos kopā ar Latvijā zināmiem mūziķiem, piemēram, Ainaru Virgu, Jāni Lūsēnu un citiem.
Vaicāta, kādēļ nav nodevusies mūzikai kā profesionālai nodarbei, ja tas reiz ir viņas sirdī, Linda bilst, ka varbūt kādreiz tā notiks. Pagaidām viņas prioritāte ir ģimene un dēls Gustavs.
“Ģimenē ir grūti, ja sastopas divi radoši cilvēki un ja vēl abiem sākas kādi mūzikas projekti, koncerti, un ir nemitīga būšana prom no mājām. Šobrīd, cienot Edžus darbu un muzicēšanu, ko viņš darījis vienmēr, es sevi veltu dēla audzināšanai. Bet nedomāju, ka esmu kaut ko nokavējusi. Dēls paaugsies, un viss man vēl ir priekšā. Man ir savi plāni, un gan jau tie realizēsies,” saka Linda un atzīst – tā kā mūzika ir gan viņas, gan vīra aicinājums, abi viens otru saprot.
“Kādreiz Edžum biežāk braucu līdzi uz koncertiem. Tagad vairs ne. Vairāk veltu sevi dēla audzināšanai. Bet mani nemulsina tas, ko dara Edžus. Tas ir viņa darbs. Neesmu arī greizsirdīga. Turklāt esmu augusi kopā ar “Transleiteriem” un redzējusi, kā viss pamazām notiek. Priecājos, ja ir panākumi, koncerti. Abi grupas dalībnieki ar savu darbu to ir nopelnījuši,” vērtē Linda.
Vaicāta par jauniešu aktivitātēm Vecpiebalgas novadā, viņa bilst, ka pagastā netrūkst aktīvu jauniešu, ne velti “Balgas strops” tikko svinēja desmit gadu jubileju.
“Sākotnēji man bija neliels izaicinājums, bet šobrīd ar jauniešiem jūtos labi. Viņi nāk uz jauniešu centru, padzeram tēju, parunājamies, atpūšamies, jo ne vienmēr viņi grib spēles spēlēt. Jaunieši vēlas vienkārši atslēgties no skolas. Tāpat organizējam pasākumus, filmu vakarus, un kopā mums sanāk. Turklāt ir padomā strādāt ar jauniešiem arī citādi. Piedāvāt jauno uzņēmēju kursus ar vieslektoriem, mudināt jauniešus radoši domāt, meklēt līderus, lai Vecpiebalgā nākotnē ir aktīvi un stipri cilvēki,” domās dalās Linda Ķaukule.
Komentāri