Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Pietrūkst Liepājas vēja, bet Vidzeme valdzina

Liene Lote Čemme
10:36
19.10.2016
268
Img 3900 2

Vecpiebalgas pagasta jauniešu centru “Balgas strops” vada kurzemniece Linda Ķaukule. Viņa savulaik apguvusi mediķes profesiju, bet sapratusi, ka tas nav viņas aicinājums. Linda stāsta, ka no Liepājas uz Vecpiebalgu viņu atvedis mīlas stāsts, citiem vārdiem sakot, viņas pašreizējais vīrs Edžus Ķaukulis. Viņš spēlēja grupā “Transleiteris” jau pirms septiņiem gadiem, un Linda topošo vīru pirmo reizi ieraudzīja Liepājā koncerta laikā.

“Atminos, kad Edžus mani pirmo reizi atveda uz Vecpiebalgu, man ļoti patika. Nekad iepriekš šeit nebiju bijusi, bet Vecpiebalgas nosaukumu, protams, zināju. Šeit ātri iedzīvojos. Man nebija grūti, nejutu arī krasas pārmaiņas, lai gan Liepāja ir īpaša,” smaidot saka Linda un atminas, ka sākotnēji abu attiecībās dominējis viņas kurzemnieces temperaments. Vēlāk vīrs pamazām ar savu vidzemnieka rāmumu ieviesis pārmaiņas abu ikdienā.

“Es gan regulāri braucu uz Liepāju, jo bez vēja, jūras man grūti. Bet Vecpiebalgas pusē dzīvo arī daudz kurzemnieku, piemēram, rakstniece Inguna Bauere. Tā kā radniecīgas dvēseles man arī šeit ir līdzās. Turklāt Vecpiebalgā augstā līmenī ir kultūras dzīve, un tā man ir ļoti tuva. Uzreiz sev atradu vietu, kur dziedāt, spēlēt teātri un citādi radoši izpausties,” saka Linda.

Lai gan Vecpiebalgā Linda aktīvi un no sirds darbojas ar jauniešiem, viņa pēc profesijas ir vecmāte.

“Laikam jau jāteic, ka medicīna īsti nebija mans dzīves aicinājums, to studēt aizgāju vairāk pēc vecāku vēlmes. Turklāt tā bija iespēja studēt Liepājā, izvēlējos vieglāko ceļu, pati nepieņemot lēmumu. Tas bija arī periods, kad aizrāvos ar dalību Koru karos un citos televīzijas šovos,” stāsta Linda un atklāj, ka vēl mazāk viņu medicīna sāka interesēt, kad bija jāiet praksē un jāatklāj, kāda nozarē ir reālā situācija.

“Sapratu jau studiju laikā, ka augstskolu pabeigšu, dokumentu iegūšu, bet šo darbu nedarīšu. Es redzēju, kāda ir medicīnas māsu ikdiena. Viņas mēro garu ceļu uz darbu, strādā diennakts maiņas, dzer kafijas, lai izturētu. Tas viss atstāj ietekmi uz viņu fizisko un garīgo veselību. Tiesa gan, jāteic, ka arī, dzīvojot Vecpiebalgā, nedaudz pastrādāju vietējā doktorātā pie veciem ļaudīm. Tas bija smagi. Es, protams, varu aprūpēt slimus, vecus cilvēkus, mainīt autiņbikses, bet tas mani iztukšo. Kaut darbs doktorātā deva milzīgu pieredzi, taču sapratu, ka ilgstoši to darīt nevaru. Tas nebija pat fiziski, bet emocionāli par grūtu,” stāsta Linda un bilst, ka viņas aizraušanās ir mūzika, ne velti viņa piedalījusies arī daudzos muzikālos projektos kopā ar Latvijā zināmiem mūziķiem, piemēram, Ainaru Virgu, Jāni Lūsēnu un citiem.

Vaicāta, kādēļ nav nodevusies mūzikai kā profesionālai nodarbei, ja tas reiz ir viņas sirdī, Linda bilst, ka varbūt kādreiz tā notiks. Pagaidām viņas prioritāte ir ģimene un dēls Gustavs.

“Ģimenē ir grūti, ja sastopas divi radoši cilvēki un ja vēl abiem sākas kādi mūzikas projekti, koncerti, un ir nemitīga būšana prom no mājām. Šobrīd, cienot Edžus darbu un muzicēšanu, ko viņš darījis vienmēr, es sevi veltu dēla audzināšanai. Bet nedomāju, ka esmu kaut ko nokavējusi. Dēls paaugsies, un viss man vēl ir priekšā. Man ir savi plāni, un gan jau tie realizēsies,” saka Linda un atzīst – tā kā mūzika ir gan viņas, gan vīra aicinājums, abi viens otru saprot.

“Kādreiz Edžum biežāk braucu līdzi uz koncertiem. Tagad vairs ne. Vairāk veltu sevi dēla audzināšanai. Bet mani nemulsina tas, ko dara Edžus. Tas ir viņa darbs. Neesmu arī greizsirdīga. Turklāt esmu augusi kopā ar “Transleiteriem” un redzējusi, kā viss pamazām notiek. Priecājos, ja ir panākumi, koncerti. Abi grupas dalībnieki ar savu darbu to ir nopelnījuši,” vērtē Linda.

Vaicāta par jauniešu aktivitātēm Vecpiebalgas novadā, viņa bilst, ka pagastā netrūkst aktīvu jauniešu, ne velti “Balgas strops” tikko svinēja desmit gadu jubileju.

“Sākotnēji man bija neliels izaicinājums, bet šobrīd ar jauniešiem jūtos labi. Viņi nāk uz jauniešu centru, padzeram tēju, parunājamies, atpūšamies, jo ne vienmēr viņi grib spēles spēlēt. Jaunieši vēlas vienkārši atslēgties no skolas. Tāpat organizējam pasākumus, filmu vakarus, un kopā mums sanāk. Turklāt ir padomā strādāt ar jauniešiem arī citādi. Piedāvāt jauno uzņēmēju kursus ar vieslektoriem, mudināt jauniešus radoši domāt, meklēt līderus, lai Vecpiebalgā nākotnē ir aktīvi un stipri cilvēki,” domās dalās Linda Ķaukule.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
30

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
94

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
129

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
56

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
196

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
141

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi