Oktobrī 29 dejotāji no diviem “Piebaldzēnu” kolektīviem kopā ar skolotājām Lāsmu Skutāni, Dairu Alksnīti, Jolantu Glāzeri un gidu Gintu Skutānu devās uz Tallinu. Pie autobusa stūres sēdās šoferis Ilvars Ābelnieks. Brauciens uz deju festivālu Igaunijā visiem izvērties par trim emociju bagātām dienām kaimiņvalstī.
“Pirmā pieturvieta – Peipusa ezers – milzīgs kā jūra,” stāsta Jolanta Glāzere. “Tālāk ceļš veda uz Elistveres muižas dzīvnieku parku pie lapsām, lāča, dambriežiem, ziemeļbriežiem un citiem iemītniekiem. Parka galvenajā ēkā atrodas mācību klase, kur vairāk varēja uzzināt par dzīvniekiem un viņu paradumiem. To arī izmantojām. Ja jūs zinātu, cik spalvaina ir parastā muša, ja to aplūko mikroskopā!”
Pēc kāda ceļa gabala bērniem bija iespēja uzkāpt nepilnu trīsdesmit metru augstā skatu tornī un no augšas skatīt Igaunijas apkārtni. “Taču iespaidīgākais izrādījās Kohtlas kalnraču parks, kurā vispirms noskatījāmies informatīvu filmu, tad saģērbāmies īpašos tērpos, uzlikām ķiveres un devāmies uz raktuvēm,” stāsta skolotāja. “Lai iepazītos ar degakmens ieguves procesu, braucām pazemē ar vilcieniņu tāpat kā agrāk kalnrači. Pazemes muzeju tagad veido raktuvju ejas aptuveni kilometra garumā. Ekskursijā guvām ieskatu kādreizējo kalnraču bīstamajos darba apstākļos – mitrums, tumsa un putekļi, redzējām izmantoto tehniku.
Nākamā pietura bija Purtses pils. Visi mēģinājām apmērīt pili, sadodoties rokās. Izrādījās, ka tās apkārtmērs ir vienāds ar 64 mūsu izstieptām rokām. Tālāk apskates objekts bija Valastes ūdenskritums, kurš sausuma dēļ pašlaik ir bez ūdens. Astoņus metrus augstajā Jagalas ūdenskritumā gan tā bija pietiekami. Kad vakars bija klāt, iekārtojāmies Tallinas viesnīcā.”
Nākamais rīts festivāla dalībniekiem sākās ar mēģinājumu kultūras centrā “Salme”. Pēc tam brīvais laiks ar iespēju izstaigāt Tallinas vecpilsētu un posties festivālam. “Satraukums par uzstāšanos festivālā pazuda vien brīdī, kad sākām savas dejas,” apgalvo Jolanta Glāzere. Pēc uzstāšanās saņemti skaļi aplausi un festivāla noslēgumā arī diplomi, bet katram dalībniekam pasniegta krūzīte ar festivāla logo. “Priecājāmies, izdzirdot latviešu valodu – no Jelgavas bija ieradies deju kolektīvs “Ieviņa”. Visvairāk festivālā bija kolektīvu no Lietuvas, un mums patika iepazīties ar viņiem, dejot diskotēkā.”
Trešajā dienā Igaunijas apskate piebaldzēniem sākusies ar Jūras muzeju, izstaigājot kuģi, raugot, cik šaura dzīvošana zemūdenē. Muzejā aplūkoti arī kuģu vraki, mīnas, ložmetēji. Bērni veiklību pārbaudījuši lidošanas simulatoros. Daži noskatījušies filmu. Tālāk ceļš vedis uz televīzijas torni. “Ar liftu pacēlāmies līdz skatu platformai 177 metru augstumā. No turienes pavērās skaista un iespaidīga panorāma!” priecājas skolotāja. Vēl Igaunijā apskatīts trešais lielākais dižakmens Kabelkivi, kas tulkojumā nozīmē Kapellas akmens – tik liels kā maza baznīciņa. Uz tā uzkāpjot, tapis kopīgais foto.
Mājupceļā skolotājas uzdevušas dažādus jautājumus par Igauniju, un braucēji nu varējuši pārliecināties par redzēto triju dienu garumā un nopelnīt konfektes.
Komentāri