Pirms gada aprīlī, kļūstot par bezdarbnieci, pieredzējusī pedagoģe, raunēniete Ērika Arāja optimistiski nosprieda: “Kāds darbs mani atradīs!” Vasarā viņa privāti pievērsās amatniecībai, un šīs nodarbes iedvesmota, jutās ar dzīvi tik apmierināta, ka piedāvājumu atkal iesaistīties pedagoģiskā darbā vairs negaidīja. Taču vasaras beigās sekojis darba piedāvājums, kuram bijis grūti atteikt. “Mans bijušais kolēģis, ar kuru, strādājot skolā Veselavā, sapratāmies no pusvārda, sacīja, ka grib atkal strādāt kopā ar mani. Kā es tādam novērtējumam varēju turēties pretī?” pasmaida Ērika, piebilstot, ka piekritusi būt tikai atbalsta persona Dzērbenes vidusskolā, strādāt divus mēnešus, lai palīdzētu jaunieceltajam direktoram viņam uzticētajā darbā, atjaunot skolas labo vārdu vietējā sabiedrībā.
Taču ieilgusī pieaugušo nesaprašanās un tai līdzi nākušais negāciju vilnis bijis tik spēcīgs, ka rudenī ne viens vien pedagogs pametis darbu Dzērbenes vidusskolā. Arī Ērika, tobrīd ierauta intrigās, atceras sevi vienās asarās no pārdzīvojumiem. Tikai solījums palīdzēt viņu noturējis no aiziešanas jau pašā sākumā. Tad sekojis vēl negaidītāks pavērsiens. Vecpiebalgas novada pašvaldība pirms ziemas iestāšanās Ēriku Arāju lūgusi ieņemt Dzērbenes vidusskolas direktora posteni, uzticoties viņai kā pieredzējušai pedagoģei. Pašvaldības politika – katrā novada pagastā saglabāt skolu, tātad arī Dzērbenes vidusskolu ar visai mazo audzēkņu skaitu. Tajā tikai 46 skolēni, kuri mācās no 1. līdz 9. klasei, 20 cilvēki, kuri savulaik pārtraukuši, bet nu atsākuši mācības neklātienē 10. – 12. klasē.
Pagājušajā nedēļā Dzērbenē direktore Ērika Arāja sešiem skolēniem pasniedza atestātu par 9. klases beigšanu, no sešiem neklātienes audzēkņiem pieci varēs saņemt atestātu par vidējās izglītības iegūšanu. Prognozes rāda, ka rudenī skolas saime papildināsies ar trīs pirmklasniekiem, kopumā Dzērbenes vidusskola kļūs vēl mazāka. Taču šī gada laikā mainījusies valsts politika finanšu piešķīrumā – nauda seko skolēnam. Turpmāk mazo skolu – līdz simts bērniem – pedagogu darba samaksai tiks piemērots lielāks koeficients, tātad mazliet vairāk iespēju samaksāt skolotājiem par mācību un ārpusstundu darbu. Ērika Arāja vērtē, ka Dzērbenes skoliņā pedagogi, neskatoties uz iespēju maz nopelnīt, strādā ar lielu atdevi. Viņu darba nedēļa bieži vien ir garāka nekā cilvēkiem citās profesijās.
“Skolotājs ir strādātājs, viņš neskaita darbā aizvadītās stundas,” par kolēģiem saka direktore un piebilst, vai citādi Ināras Lapsas un Mārītes Šķēles audzēknes no 7. un 8. klasēm šoziem būtu varējušas zinātnisko darbu lasījumos sacensties ar Cēsu ģimnāziju skolēniem.
To, ka ikdienā ceļā no mājām uz skolu tiek izdomātas domu domas, liecina direktores tālākās ieceres – arī ar apņēmīgās sporta skolotājas Sarmītes Stērstes palīdzību Dzērbenes skolai atjaunot slēpošanas centra slavu. Direktore apsvērusi, kādus lēmumus pieņemt plašās bērnudārza ēkas tālākā apsaimniekošanā, jo ir palikušas tikai divas mazuļu grupas. Arī bērnudārza ēkas liktenis satrauc vietējos cilvēkus. Ērika ir gandarīta, ka iepriekšējo direktoru laikā skolas ēka labi saglabāta, taču arī tajā iecerēti daži uzlabojumi. Taču pats svarīgākais, ko pusgada laikā jaunieceltajai direktorei izdevies izdarīt – iegūt skolotāju ticību kopīgam darbam un vietējās sabiedrības labvēlību.
“Es taču mācos būt par direktori!” uzsver Ērika, kurai ir bijusi pieredze direktora vietnieces amatā. “Ja ko nezinu, prasu padomu pašvaldībā, citiem skolu direktoriem. Ar gadiem esmu iemācījusies, kā ar cilvēkiem runāt. Esmu cilvēks, kurš gatavs uzklausīt kritiku – man patīk, ja saka tieši. Māku arī pati izteikt kritiku, jo sen esmu ielāgojusi, ka katrā kritikā jāprot atrast arī labos vārdus,” savu vadības stilu raksturo Ērika Arāja un piebilst, ka Dzērbenē arī skolēniem ļāvusi ielāgot – ja direktores kabineta durvis ir vaļā, viņa gatava tūlītējai sarunai ar ikvienu. Mairita Kaņepe
Komentāri