Gūt starptautisku darba pieredzi – tādam izaicinājumam šopavasar ļāvās Madara Stukmane (19 gadi) no Liepas pagasta. Viesnīca “Hotel Plejsy” Augsto Tatru pakājē, Slovākijā, bija jaunās viesmīlības speciālistes prakses vieta. Madara Stukmane ir Valmieras tehnikuma audzēkne. Darbs Slovākijas viesnīcā viņai bija daļa no kvalifikācijas prakses. Tas pilnībā tika finansēts no Erasmus+ programmas budžeta. Sešas nedēļas jauniete strādāja kalnu viesnīcas virtuvē un restorānā, kur darba uzdevumi bijuši visdažādākie. “Druvai” Madara pastāsta, ka viesnīca ir iemīļota naktsmītne kalnu tūrisma cienītājiem un vienlaikus aizraujoša prakses vieta topošajiem speciālistiem. “Hotel Plejsy” ir viena no lielākajām viesnīcām Tatru apriņķī, tajā ir ap 180 gultasvietu. Klientiem, kuri tajā apmetas, tiek piedāvātas plašas atpūtas iespējas vasarā un ziemā.
“Tur apguvu vērtīgas iemaņas darbā ar ārvalstu klientiem, lielākoties ar ziemas sporta veidu cienītājiem, kas kalnaino apvidu apmeklēja, slēpošanas trašu vilināti. Darba daudzums ikdienā ir mainīgs, jo kalnu viesnīcas darbu ietekmē laika apstākļi. Visvairāk viesu sagaidāms slēpošanas sezonā, nedēļas nogalēs un brīvdienās. Praksē man galvenokārt bija jāstrādā astoņas stundas dienā. Tiku norīkota dažādos uzdevumos, taču vislabāk man padevās un patika klientu apkalpošana. Priecēja, ka viesi labprāt parunājās un pat interesējās, no kurienes esmu un ko daru Slovākijā,” pastāsta Madara.
Meitene strādājusi kopā ar nozares speciālistiem no tuvējām pilsētām. Bijis viegli iejusties kolektīvā, jo kolēģi bija ļoti atsaucīgi un saprotoši. Lai ikdiena šķistu jaukāka, likuši lietā arī humoru. Saziņai ar kolēģiem sākotnēji gan nācies meklēt atšķirīgas pieejas. “Ar dažiem runāju angliski, citiem nedaudz krieviski vai kādu vārdu pārmiju arī vāciski. Bija arī darbinieki, ar kuriem sazinājāmies žestikulējot. Tur strādājot, iemanījos ikdienā nepieciešamās frāzes pateikt arī slovāku valodā. Jāteic, galā tiku ļoti labi, galvenais bija pašai būt draudzīgai un smaidīgai,” par nesen pieredzēto stāsta Madara un uzsver, ka uz darbu viesnīcā ik dienu gājusi ar lielu prieku. Sešās nedēļās tur labi iejutusies, tādēļ pat bijis žēl doties prom.
Viesnīcas pārstāvji atzinuši, ka liepēniete bijusi apķērīga un centīga mācekle. Viņas veikums novērtēts pat ar darba piedāvājumu. “Tas praktikantam ir labākais novērtējums. Ir vilinoši to apdomāt, taču arī saprotu – lai Tatros atgrieztos uz pastāvīgu darbu, jāiemācās slovāku valoda. Ja izteikto piedāvājumu reiz pieņemšu, visdrīzāk turp došos tikai uz sezonu, ne ilgtermiņā,” spriež Madara Stukmane.
Jauniete sirdī ir māksliniece, tāpēc arī Tatru skaistule – Slovākija – šķitusi lieliska vieta, kurp doties mācību praksē. Turklāt cerējusi arī izbaudīt kalnainās ainavas, tas izdevies.
“Tatri ir ļoti lieli un skaisti kalni. Daba tur apbur ikvienu. Tur ir sniegs, kas, saules apmirdzēts, žilbina, gleznainie skati ar koku ielejām un straujas tērces, kas izvijas cauri pauguriem. Redzētais reizēm lika elpai aizrauties,” iespaidos dalās jaunā viesmīlības speciāliste. Viņa paguvusi apceļot arī daudzas tuvējās pilsētas, kas bija sasniedzamas ar vilcienu. Tobrīd tur jau valdījis pavasaris, tāpēc ceļošana bijusi jo īpaši patīkama.
Mājās Madara nav atbraukusi ar tukšām rokām, ceļasomā līdzi “aizķērusies” arī kāda slovāku maizes recepte no rauga mīklas. Tā sanākot īpaši pufīga un bezgala garda. Maize ēdama kopā ar dažādām mērcēm. Madara stāsta, ka mīkla pagatavojama tāpat kā mūsu pašu rauga mīkla. Tai nepieciešams raugs, piens, margarīns, ola, cukurs, sāls, milti. Sastāvdaļas pa vienai sajauc kopā. Vienīgā atšķirība – milti jāiesijā tā, lai pēc iespējas vairāk būtu klāt gaisa. Mīklu mīca ar platām, augstām roku kustībām. Cep konvencijas krāsnī. Pēc izcepšanas apslaka ar ūdeni un liek zem sedziņas atdzesēties. Maize iznāk mīksta un gana mitra.
Pēc veiksmīgās prakses Slovākijā Madarai piešķirts arī Europass mobilitātes apliecinājums, kas noderēs turpmākās karjeras veidošanā.
Šogad Madara absolvēs tehnikumu. Iegūtā izglītība, viņasprāt, dzīvē ļoti noderēs. “Vasarā, visticamāk, strādāšu. Ēdināšanas un izmitināšanas uzņēmumos šajā sezonā papildu darbinieki ir ļoti vajadzīgi. Par tālāko vēl nedomāju, visticamāk, studēšu vadības zinātnes. Ja arī nestrādāšu specialitātē, viesmīlībā apgūtais sievietei dzīvē vienmēr noder. Pratīšu gan eleganti viesus uzņemt un skaisti saklāt galdu, gan pagatavot dažādas maltītes. Darbs viesmīlībā nav viegls, taču emocijas no saskarsmes ar viesiem pozitīvi uzlādē,” saka jauniete un norāda, ka patīkamākais ir redzēt viesi atgriežamies, savukārt grūtākais darbā – daudzās stundas, kas jāpavada uz kājām, un kompromisa meklēšana ar dusmīgu viesi.
Komentāri