Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Pēc pieredzes uz Tatriem

Anda Dzenža
10:54
24.05.2017
73
Madara Fotomartamartinsone Kasha 3 2

Gūt starptautisku darba pieredzi – tādam izaicinājumam šopavasar ļāvās Madara Stukmane (19 gadi) no Liepas pagasta. Viesnīca “Hotel Plejsy” Augsto Tatru pakājē, Slovākijā, bija jaunās viesmīlības speciālistes prakses vieta. Madara Stukmane ir Valmie­ras tehnikuma audzēkne. Darbs Slovākijas viesnīcā viņai bija daļa no kvalifikācijas prakses. Tas pilnībā tika finansēts no Eras­mus+ programmas budžeta. Sešas nedēļas jauniete strādāja kalnu viesnīcas virtuvē un restorānā, kur darba uzdevumi bijuši visdažādākie. “Druvai” Madara pastāsta, ka viesnīca ir iemīļota naktsmītne kalnu tūrisma cienītājiem un vienlaikus aizraujoša prakses vieta topošajiem speciālistiem. “Hotel Plejsy” ir viena no lielākajām vies­nīcām Tatru apriņķī, tajā ir ap 180 gultasvietu. Klientiem, kuri tajā apmetas, tiek piedāvātas plašas atpūtas iespējas vasarā un ziemā.

“Tur apguvu vērtīgas iemaņas dar­bā ar ārvalstu klientiem, lielākoties ar ziemas sporta veidu cienītājiem, kas kalnaino apvidu apmeklēja, slēpošanas trašu vilināti. Darba daudzums ikdienā ir mainīgs, jo kalnu viesnīcas darbu ietekmē laika apstākļi. Visvairāk vie­su sagaidāms slēpošanas sezonā, nedēļas nogalēs un brīvdienās. Praksē man galvenokārt bija jā­strādā astoņas stundas dienā. Tiku norīkota dažādos uzdevumos, taču vislabāk man padevās un patika klientu apkalpošana. Priecēja, ka viesi labprāt parunājās un pat in­teresējās, no kurienes esmu un ko daru Slovākijā,” pastāsta Ma­da­ra.

Meitene strādājusi kopā ar nozares speciālistiem no tuvējām pilsētām. Bijis viegli iejusties kolektīvā, jo kolēģi bija ļoti atsaucīgi un saprotoši. Lai ikdiena šķistu jau­kāka, likuši lietā arī humoru. Saziņai ar kolēģiem sākotnēji gan nācies meklēt atšķirīgas pieejas. “Ar dažiem runāju angliski, citiem nedaudz krieviski vai kādu vār­du pārmiju arī vāciski. Bija arī darbinieki, ar kuriem sazinājāmies žestikulējot. Tur strādājot, ie­manījos ikdienā nepieciešamās frāzes pateikt arī slovāku valodā. Jāteic, galā tiku ļoti labi, galvenais bija pašai būt draudzīgai un smaidīgai,” par nesen pieredzēto stās­ta Madara un uzsver, ka uz dar­bu viesnīcā ik dienu gājusi ar lielu prieku. Sešās nedēļās tur labi iejutusies, tādēļ pat bijis žēl doties prom.

Viesnīcas pārstāvji atzinuši, ka liepēniete bijusi apķērīga un centīga mācekle. Viņas veikums novērtēts pat ar darba piedāvājumu. “Tas praktikantam ir labākais novērtējums. Ir vilinoši to apdomāt, taču arī saprotu – lai Tatros atgrieztos uz pastāvīgu darbu, jāiemācās slovāku valoda. Ja izteikto piedāvājumu reiz pieņemšu, visdrīzāk turp došos tikai uz sezonu, ne ilgtermiņā,” spriež Madara Stukmane.

Jauniete sirdī ir māksliniece, tāpēc arī Tatru skaistule – Slovākija – šķitusi lieliska vieta, kurp doties mācību praksē. Turklāt cerējusi arī izbaudīt kalnainās ainavas, tas izdevies.

“Tatri ir ļoti lieli un skais­­ti kalni. Daba tur apbur ikvienu. Tur ir sniegs, kas, saules apmirdzēts, žilbina, gleznainie skati ar koku ielejām un straujas tērces, kas izvijas cauri pauguriem. Redzētais reizēm lika elpai aizrauties,” iespaidos dalās jaunā viesmīlības speciāliste. Viņa paguvusi apceļot arī daudzas tuvējās pilsētas, kas bija sasniedzamas ar vilcienu. Tobrīd tur jau valdījis pa­vasaris, tāpēc ceļošana bijusi jo īpaši patīkama.

Mājās Madara nav atbraukusi ar tukšām rokām, ceļasomā līdzi “aiz­ķērusies” arī kāda slovāku mai­zes recepte no rauga mīklas. Tā sanākot īpaši pufīga un bezgala garda. Maize ēdama kopā ar dažādām mērcēm. Madara stāsta, ka mīkla pagatavojama tāpat kā mūsu pašu rauga mīkla. Tai nepieciešams raugs, piens, margarīns, ola, cukurs, sāls, milti. Sastāvdaļas pa vienai sajauc kopā. Vienīgā atšķirība – milti jāiesijā tā, lai pēc iespējas vairāk būtu klāt gaisa. Mīk­lu mīca ar platām, augstām roku kustībām. Cep konvencijas krāsnī. Pēc izcepšanas apslaka ar ūdeni un liek zem sedziņas atdzesēties. Maize iznāk mīksta un gana mitra.

Pēc veiksmīgās prakses Slo­vā­ki­jā Madarai piešķirts arī Europass mobilitātes apliecinājums, kas noderēs turpmākās karjeras veidošanā.

Šogad Madara absolvēs tehnikumu. Iegūtā izglītība, viņasprāt, dzī­vē ļoti noderēs. “Vasarā, visticamāk, strādāšu. Ēdināšanas un iz­mitināšanas uzņēmumos šajā se­zonā papildu darbinieki ir ļoti va­jadzīgi. Par tālāko vēl nedomāju, visticamāk, studēšu vadības zinātnes. Ja arī nestrādāšu specialitātē, viesmīlībā apgūtais sievietei dzī­vē vienmēr noder. Pratīšu gan eleganti viesus uzņemt un skaisti saklāt galdu, gan pagatavot dažādas maltītes. Darbs viesmīlībā nav viegls, taču emocijas no saskars­mes ar viesiem pozitīvi uzlādē,” sa­ka jauniete un norāda, ka patīkamākais ir redzēt viesi atgriežamies, savukārt grūtākais darbā – dau­dzās stundas, kas jāpavada uz kā­jām, un kompromisa meklēšana ar dusmīgu viesi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
92

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
126

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
54

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
193

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
140

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
101

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi