Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Pēc bakalaura studē atkal

Liene Lote Grizāne
10:48
13.04.2016
26
Img 4449 2

Turpinām ielūkoties dažādās augstskolu studiju programmās. Šoreiz saruna ar Aigaru Pinni, kurš Vidzemes Augstskolā studē programmā “Koka ēku celtniecība un eko būves”. Tā ir pirmā līmeņa augstākā izglītība. Viņam augstskolā jāmācās 2,5 gadi.

Aigars stāsta, ka pirms studijām Vidzemes Augstskolā jau bija ieguvis bakalaura grādu, studējot Latvijas Universitātes Vēstures fakultātē. Taču sapratis, ka vēlas vēl kaut ko mācīties tālāk, un izvēle kritusi par labu koka ēku celtniecībai.

“Viens no iemesliem bija arī tas, ka pats dzīvoju koka ēkā, kurai ir nepilnu simts gadu vēsture, un paši ar tēti šo māju atjaunojam. Arī studējot iepriekš Rīgā Vēstures fakultātē, pētīju tieši koka ēku vēsturi, un šis bija loģisks turpinājums manām interesēm. Man pietrūka tehnisko zināšanu,” bilst Aigars. Viņš norāda, ka viņa kursā mācās arī jau nobrieduši un pat dzīves pieredzējuši cilvēki. Arī kungi, kuriem ir ap 40 gadu.

“Novērtēju to, ka, šeit mācoties, mums tiek piedāvātas prakses. Tāda bija gan pirmajā kursā, gan šopavasar būs otra. Tas ir ļoti svarīgi, ka teorētiskām zināšanām klāt nāk praktiskās,” saka jaunietis. Viņš norāda, ka nereti studenti, kuri iegūst bakalaura grādu, dodas tālāk studēt maģistrantūrā. Viņš tam vēl neesot bijis gatavs, tādēļ izvēlējies šādu studiju programmu.

“Piekrītu teicienam, ka var mācīties visu dzīvi. Domāju arī, ka katram pašam jāsaprot, kas viņu interesē. Vēsture man ir tuva, bet saprotu, ka nevēlētos vēsturi mācīt vai sēdēt arhīvos. Man tiešām patīk pētīt koka ēkas. Patīk mūsu aizraušanās ar savas mājas renovāciju. Šķiet, kaut kādās lietās vairāk esmu praktiķis nekā teorētiķis,” saka Aigars.

Viņš arī bilst, ka, mācoties vidusskolā, ir visai grūti apjaust, kas būtu īstā studiju programma. Viņš teic, ka, būdams vidusskolēns, vismaz desmit reižu apdomāja un pārdomāja, kas būtu īstā studiju programma universitātē.

“Lielākoties jau jaunieši pieķeras tam, kas viņiem šķiet aktuāls. Piemēram, šobrīd modē ir studēt IT vai sabiedriskās attiecības. Bet patiesībā jādomā tikai par to, kas pašam padodas un interesē,” domās dalās Aigars un, vaicāts, kā vērtē augstākās izglītības kvalitāti Latvijā, bilst, ka to saista ar augstskolu un konkrētiem pasniedzējiem.

“Latvijā ir plašas iespējas izvēlēties, kur un ko studēt. Arī studiju intensitāti varam izvēlēties, jo dažādas augstskolas piedāvā dažādas programmas. Domāju, Latvijā var iegūt labu izglītību. Cits jautājums, ja par to jāmaksā, cik cilvēku var atļauties studēt par saviem līdzekļiem. Taču studēt vajag noteikti. Studiju četri gadi norūda, paplašina redzesloku un parāda iespējas,” domās dalās students. Aigars atzīst, ka darba tirgus valstī arī pamazām sakārtojas un jau ir pagājis laiks, kad darbinieki bez attiecīgas izglītības vai iemaņām saņēma lielu atalgojumu.

“Kādreiz arī celtniecībā bija liels sajukums, tagad tas mainījies. Tiesa gan, pagaidām būvniecība Cēsīs, Valmierā, pat Rīgā ir pieklususi. Šis nav aktīvais ēku celtniecības laiks, bet gan jau tas mainīsies. Pagaidām aktuāla ir ēku siltināšana, kas arī nav slikti,” saka jaunietis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
33

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
143

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
126

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
87

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
193

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
132
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi