Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Pēc bakalaura studē atkal

Liene Lote Grizāne
10:48
13.04.2016
26
Img 4449 2

Turpinām ielūkoties dažādās augstskolu studiju programmās. Šoreiz saruna ar Aigaru Pinni, kurš Vidzemes Augstskolā studē programmā “Koka ēku celtniecība un eko būves”. Tā ir pirmā līmeņa augstākā izglītība. Viņam augstskolā jāmācās 2,5 gadi.

Aigars stāsta, ka pirms studijām Vidzemes Augstskolā jau bija ieguvis bakalaura grādu, studējot Latvijas Universitātes Vēstures fakultātē. Taču sapratis, ka vēlas vēl kaut ko mācīties tālāk, un izvēle kritusi par labu koka ēku celtniecībai.

“Viens no iemesliem bija arī tas, ka pats dzīvoju koka ēkā, kurai ir nepilnu simts gadu vēsture, un paši ar tēti šo māju atjaunojam. Arī studējot iepriekš Rīgā Vēstures fakultātē, pētīju tieši koka ēku vēsturi, un šis bija loģisks turpinājums manām interesēm. Man pietrūka tehnisko zināšanu,” bilst Aigars. Viņš norāda, ka viņa kursā mācās arī jau nobrieduši un pat dzīves pieredzējuši cilvēki. Arī kungi, kuriem ir ap 40 gadu.

“Novērtēju to, ka, šeit mācoties, mums tiek piedāvātas prakses. Tāda bija gan pirmajā kursā, gan šopavasar būs otra. Tas ir ļoti svarīgi, ka teorētiskām zināšanām klāt nāk praktiskās,” saka jaunietis. Viņš norāda, ka nereti studenti, kuri iegūst bakalaura grādu, dodas tālāk studēt maģistrantūrā. Viņš tam vēl neesot bijis gatavs, tādēļ izvēlējies šādu studiju programmu.

“Piekrītu teicienam, ka var mācīties visu dzīvi. Domāju arī, ka katram pašam jāsaprot, kas viņu interesē. Vēsture man ir tuva, bet saprotu, ka nevēlētos vēsturi mācīt vai sēdēt arhīvos. Man tiešām patīk pētīt koka ēkas. Patīk mūsu aizraušanās ar savas mājas renovāciju. Šķiet, kaut kādās lietās vairāk esmu praktiķis nekā teorētiķis,” saka Aigars.

Viņš arī bilst, ka, mācoties vidusskolā, ir visai grūti apjaust, kas būtu īstā studiju programma. Viņš teic, ka, būdams vidusskolēns, vismaz desmit reižu apdomāja un pārdomāja, kas būtu īstā studiju programma universitātē.

“Lielākoties jau jaunieši pieķeras tam, kas viņiem šķiet aktuāls. Piemēram, šobrīd modē ir studēt IT vai sabiedriskās attiecības. Bet patiesībā jādomā tikai par to, kas pašam padodas un interesē,” domās dalās Aigars un, vaicāts, kā vērtē augstākās izglītības kvalitāti Latvijā, bilst, ka to saista ar augstskolu un konkrētiem pasniedzējiem.

“Latvijā ir plašas iespējas izvēlēties, kur un ko studēt. Arī studiju intensitāti varam izvēlēties, jo dažādas augstskolas piedāvā dažādas programmas. Domāju, Latvijā var iegūt labu izglītību. Cits jautājums, ja par to jāmaksā, cik cilvēku var atļauties studēt par saviem līdzekļiem. Taču studēt vajag noteikti. Studiju četri gadi norūda, paplašina redzesloku un parāda iespējas,” domās dalās students. Aigars atzīst, ka darba tirgus valstī arī pamazām sakārtojas un jau ir pagājis laiks, kad darbinieki bez attiecīgas izglītības vai iemaņām saņēma lielu atalgojumu.

“Kādreiz arī celtniecībā bija liels sajukums, tagad tas mainījies. Tiesa gan, pagaidām būvniecība Cēsīs, Valmierā, pat Rīgā ir pieklususi. Šis nav aktīvais ēku celtniecības laiks, bet gan jau tas mainīsies. Pagaidām aktuāla ir ēku siltināšana, kas arī nav slikti,” saka jaunietis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
83

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
123

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
51

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
189

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
136

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
99

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi