„Druva” uzrunāja Cēsu ģimnāzistus, kuri šogad beigs skolu un kuriem ir savi spriedumi
par patriotismu,
nacionālām vērtībām, arī par neatkarīgo valsti. Viņu vecāki, gaidot bērnu piedzimšanu, jau zināja, ka atvases augs un dzīvos neatkarīgā Latvijā. Viņi – 19 gadīgie jaunieši uzauguši brīvā valstī, bet viņiem ir savs spriedums par
vecāku veidoto valsti, par jauniešiem, kas tajā uzaugusi, par procesiem, kas var apdraudēt Latvijas neatkarību.
– Daļa sabiedrības uzskata, ka skolās par maz jauniešos veicina patriotismu.
Krista Baltroka: – Patiešām par maz
māca Latvijas vēsturi, stāsta par patriotisma izpausmēm vēsturē. Taču mācīšana vien nelīdz, jo jauniešiem grūti izprast patriotismu
caur grāmatām. Mums vajadzīgi piemēri, apliecinājumi kā tika iegūta neatkarība.
Vitālijs Ribakovs: – Atnākot uz vidusskolu, manas patriotiskās jūtas
jau bija izveidojušās. Skolā kaut ko papildus iestāstīt ir lieki. Banāli, ja liktu rakstīt sacerējumu: „Mana mīļā Latvija”.
Armands Kreilis: – Patriotismu nevar uzspiest, arī skolā ne. Jaunietis vai nu ir patriots vai nav. Dienām mācot Latvijas vēsturi, nekas nemainīsies.
Egita Gaile: – Tomēr skolasbiedri pārāk maz zina par nozīmīgiem Latvijas notikumiem. Latvijas vēstures mācīšanai nepieciešams lielāks uzsvars.
Andris Fedotovs: – Nav ko stūķēt galvās, tā jau skolā pietiek bezjēdzīgu un relatīvi bezvērtīgu priekšmetu. Vēsturē iemācos visu, ko vajag, ja nu vienīgi kultūras vēstures vietā varētu būt stundas Latvijas vēsturē.
Elīna Žiganova: – Skolā patiešām maz māca par patriotismu, bet vai tas vispār ir iemācāms? Ja tu esi patriots, tad esi. Es esmu savas zemes patriote.
Līga Blašķe: – Taisnība, ka skolā vairāk māca lielvalstu vēsturi un mūsu tautas vēsture paliek mazliet fonā. Varbūt tas ir atkarīgs no skolotāja?
Alise Vasina: – Par latviešu patriotisma izpausmēm skolā vairāk runā vēstures kontekstā, kādi patrioti bijuši jaunlatvieši vai citi aktīvisti, bet ne par mūsdienu sabiedrību.
Ilona Birka: – Patriotisma jūtas ir atkarīgas no cilvēka pieredzes, nevis no skolas. Patriotismu nevar uzspiest.
Linda Maseļūne: – Nav tā, ka mums par maz stāstītu Latvijas vēsturi. Taču ir cilvēki, kuriem tā vienkārši neinteresē.
– Kā vajadzētu svinēt 4. maiju, lai valsts svētki jauniešus aizkustinātu?
Līva Kokle: – Ar labdarības koncertiem, deju kolektīvu sadancošanos, koru sadziedāšanos, plenēru jaunajiem māksliniekiem.
Kristīne Silicka: – Galvenais nav salūts, bet tautas kopā būšana. Esmu sajūsmā par pasākumiem, kas vieno tautu un ļauj atraisīties.
Alvis Strazdiņš: – Palasīšu kādu dzejoļu grāmatu latviskā garā. Uz koncertiem neiešu. Man patiktu balle.
A. Vasina: – Man patiktu, ja svētkos ielās būtu daudz cilvēku, koncerti, uzrunas.
E. Žiganova: – Gribētu iet gājienā kā Dziesmu svētkos un dziedāt tautasdziesmas.
K. Baltroka: – Svētki būtu īstais brīdis klausīties cilvēkos, kuri piedzīvojuši 1990. gada notikumus.
V. Ribakovs: – 4. maijā televīzija varētu veltīt stāstiem par valsts vēsturi.
Zane Amoliņa: – Gribu būt ar ģimeni, kopā apmeklēt pasākumu un izjust tajā svētku noskaņu.
Kas jūs kaitina latviešos. Kas neļauj vienmēr būt par savas zemes saimniekiem?
Z. Amoliņa: – Tik daudzi aizbrauc uz ārzemēm kā tādi sprīdīši, lai beigu beigās saprastu, ka nav svešumā tik spoži, kā cerēts.
Alīna Zaharova: – Mani kaitina, ka aprunā tos, kuriem veicas, kuri pratuši sasniegt vairāk. Ja runāšanai sekotu darīšana, tad būtu labi.
E. Gaile: – Pārāk kūtri aizstāvam savas tiesības piketos, streikos, neuzsakām nepārprotamu tautas attieksmi.
E. Žiganova: – Latvieši ir zaķpastalas, trūkst uzdrīkstēšanās. Iespējams, tā ilgi vēl būs. Ja latvietis kaut uz pusi uzdrīkstētos tik daudz, cik viņš ir patriots, Latvija zeltu un plauktu.
Līga Blašķe: – Ļoti kaitina izlikšanās par patriotu, ja tajā pat laikā ir nodevējs, kaut vai neuzticīgs savai ģimenei. Kaitina jauniešu naivums, nezināšana un nosodīšana.
Alvis Strazdiņš: – Mani kaitina tie tur „augšā”, kuri iesākuši smagi un daudz zagt.
Liena Krista Kokina: – Mums trūkst apņēmības, pārāk paļaujamies uz citiem. Esam individuālisti, domājam par sevi, nevis tautu, zemi, esam diezgan degradējusies sabiedrība, arī jauniešu vecumā.
– Kādi procesi varētu apdraudēt Latvijas neatkarību?
Reinis Barons: – Man šķiet, ka politiķi Latviju pārdos. Ja tā – tad labāk zviedriem, nekā krieviem. Negribētos vienu rītu pamosties ar krievu tankiem mūsu pusē.
Lauris Goldbergs: – Ja sāksies kādi starptautiski konflikti, tajos iesaistīsies Krievija, tad Latvijas neatkarība būs apdraudēta. Konflikti starp lielvalstīm kļūst arvien agresīvāki.
A. Strazdiņš: – Es dzirdu kā Krievija gatavojas karam, liek uzsvaru uz ieroču ražošanu, bet nav izslēgts, ka Latviju apzags Eiropas Savienība, mēs kļūsim pārāk atkarīgi no tās.
M. Ozoliņa: Neatkarību var apdraudēt tautas izsīkšana, nebūs kas valsti ekonomiski stiprina.
A. Vasina: – Valsts aizņēmusies tik milzīgu summu. Kā tādu var atdot? Varbūt kādu dienu aizdevējiem apniks gaidīt.
E.Gaile: – Ievēlot neīstos deputātus un partijas, mēs varam piedzīvot, ka Latvija tiek satuvināta ar Krieviju un mūs atkal pievienos Krievijai.
A. Zaharova: – Latvijas pārvaldes sistēmā un pašā tautā ir ļoti maz vienotības, bet daudz nesaskaņu. Latvija ir aizņēmusies tik daudz. Šķiet, ka drīz atkārtosies 40. gadu notikumi.
A. Fedotovs: – Politikas bizness ne valsti vien nogremdēs.
L. Kokle: – Latvija ir augšanas un attīstības stadijā. Vēl nepieciešami 20 gadi, lai Latvija būtu pa īstam demokrātiska. Mēs esam gana centušies un man šķiet, ka būs labi. Mairita Kaņepe Foto: Māris Buholcs
Komentāri