Cēsīs dibinātais Draudzīgā aicinājuma (DA) fonds, kuru vada pensionētais pedagogs Jānis Endele, turpina darbību, popularizējot mācību iestādes, kurās vidējo izglītības iestāžu beidzēji eksāmenos uzrādījuši labākos rezultātus.
Lai atskatītos uz pagājušo mācību gadu, Draudzīgā aicinājuma fonds šogad Cēsīs bija aicinājis skolu vadītājus, pedagogus no 51 Latvijas skolas. Ceremonijā Vidzemes koncertzālē pedagogi uzzināja fonda veidotā “Skolu reitinga 2018” laureātus un savu skolēnu panākumu salīdzinājumu ar citām skolām.
“Šogad eksāmena matemātikā rezultāti Latvijā kopumā bija kritušies, bet mūsu absolventu rezultāti bija labāki nekā pirms gada,” “Druvai” sacīja Cēsu Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Inese Mangule, skaidrojot saņemto galveno balvu par sasniegumiem matemātikas mācīšanā starp ģimnāzijām, kas strādā mazpilsētās. Tikpat augsti fonds novērtējis šīs skolas absolventu sniegumu angļu valodas un dabaszinību eksāmenā.
2018. gada eksāmenu rezultāti ģimnāzijām mazpilsētu grupā kā pirmo ierindojuši Cēsu Valsts ģimnāziju, seko Siguldas un Bauskas Valsts ģimnāzijas. Lielpilsētu grupā nepārspētas joprojām ir Rīgas 1. un Rīgas 2. Valsts ģimnāzija. Lielpilsētā konkurenci izturot, tajās tagad mācās ne viens Cēsīs proģimnāzijas posmu beidzis audzēknis.
Astoto gadu cēsnieki dara zināmus Latvijas skolu beidzēju centralizēto eksāmenu rezultātus. Fonda vadītājs Jānis Endele vērtēja, ka redzama veselīga konkurence arī starp pagājušā gada galveno balvu ieguvējiem. “Esmu gandarīts, ka Latvijas jaunieši vēlas būt izglītoti. Pēc rezultātiem redzams, ka daudzi jaunieši ir zinātkāri un vēlas zināšanas arvien papildināt.”
Skolas reitingos sakārtotas pēc to statusa: astoņu Latvijas lielpilsētu , mazāku pilsētu izglītības iestādes, lauku skolas vidējās izglītībai iegūšanai un ceturtā skolu grupa – mūzikas, mākslas, amatniecības skolas, tehnikumi, vakara skolas. Pēc eksāmenu rezultātiem latviešu, angļu vai krievu valodā, matemātikā un vēsturē Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola ir septītajā vietā, sevišķi labas ir svešvalodu un latviešu valodas, vēstures zināšanas. Līdzvērtīgi zināšanās Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolas un Nacionālās mākslas skolas absolventiem. Šajā skolu grupā krietni pārāki tomēr ir Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas absolventi ar labām zināšanām matemātikā un latviešu valodā.
Draudzīgā aicinājuma fonda balvu pasniegšanas sarīkojums bija labvēlīgas enerģijas piestrāvots, pateicoties fonda viesu attieksmei pret rūpīgu darbu izglītībā, pret pedagogiem, skolu vadītājiem.
Tatjana Koķe, P.Stradiņa vārdā nosauktās universitātes pārstāve, balvu pasniegšanā sacīja: “ Tā man ir privilēģija – pabūt šeit kopā ar dažādu paaudžu cilvēkiem, kuri ciena darbu, jo tas vienmēr noved pie panākumiem. Skolotāju misijā grūtība ir tā, ka nevar zināt, ko skolēniem vairāk ielikt zināšanu pūrā, lai tās vestu pie panākumiem. Singapūras premjerministrs skolotājiem vēlējis: “Mācīsim mazāk, lai viņi paši vairāk var mācīties.”
Jānis Endele, uzrunājot lauku skolu pārstāvjus un vērtējot, ka daļai skolu audzēkņu panākumi ir, daļai nav, sacīja: “Panākumus veido ambicioza skolas vadība un skolotāji, kuriem iešana klasē ir misija. Ja skolēnu skaits samazinās, tad kaut kas tajā nav nostrādājis. Ja skolas mērķis būs niecīgs, ātri sasniedzams, tas gaidīto nedos. Jau kādu laiku tiek noliegts, ka skolēniem jākonkurē. Manā skatījumā – blēņas. Kurus skola neiemāca cīnīties par sevi, tie, maz ticams, spēs konkurēt dzīvē. Ļoti svarīgi, lai skola bērnos pašā sākumā ieliek zināmu censonību, veido baltu skaudību – vai tiešām būšu nīkulis un netikšu citiem līdzi!”
Kādreizējais izglītības ministrs, zinātnieks Jānis Vaivads, pedagogiem pasniedzot fonda balvas par veikumu izglītībā, piesauca arī Latvijas aktualitātes un aicināja aizdomāties. J. Vaivads sacīja, ka svarīgi, lai tauta pievēršas gudrības procesam un spēj parlamentā ievēlēt gara aristokrātus. “Tikai tādā gadījumā varam cerēt uz ilgstošu, demokrātisku valsti, kas kalpo tautai, nevis to izkalpina. Ja nepiepildās, tad valsts vai nu iet bojā, vai sabrūk demokrātija. Esam Latvijā to jau piedzīvojuši 1934. gadā. Visi procesi attīstās un veidojas skolā, tur ir gara aristokrātijas sākums, tur veidojas tāda tautas izpratne, lai tā spētu novērtēt gara aristokrātiju. Uz tās balstās mūsu nākotne.”
Komentāri