Dzejas burvību un vārdu virknēšanas prasmes Līvu sākumskolas audzēkņiem septembrī veidoja dzejai veltītās stundas. Lai rastos īpaša noskaņa, skolotāji aicināja bērnus izveidot pašiem savu dzejnieku parādi. Dzeja skanēja skolas pagalmā, tās moto: “Dzejo uz asfalta!”
Nākamajā dienā pie sākumklašu bērniem ciemojās bibliotekāre Inese Majore no Cēsīm. “Tā mums sākās dzejas nedēļa,” teic skolotāja Inga Andersone. Dzejas lasīšanas stundā viešņa no Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas ieradās ar grāmatām. Katrs skolēns no Māras Cielēnas dzejoļu grāmatām izvēlējās vienu dzejoli, kuru nolasīs arī citiem. Bērni saņēma uzdevumu izraudzītajam dzejolim pievienot pašu zīmētu ilustrāciju. Tā kā katra runātais dzejolis nonāca klausītāju uzmanības centrā, tā lasītājam bija jāatbild arī uz klausītāju jautājumiem, un tā sākās sarunas. “Bērni aizrautīgi sekoja līdzi šīm sarunām,” par nodarbību mazākajiem gandarīta bija Inga Andersone.
Skolotāja bija pieņēmusi Cēsu Centrālās bibliotēkas aicinājumu satikt dzejnieku Andri Akmentiņu. Dzīvot pietiekami tuvu pilsētai ir labi, jo var izmantot visas privilēģijas, ko sniedz lauku vide, un reizē īsā laikā nokļūt pilsētā.
Skolotāja Inga Andersone uz Cēsīm tikties ar dzejnieku devās ar 3., 4. un 5. klases skolēniem. Stunda, ko Andris Akmentiņš veltījis bērniem, apliecināja vārda mākslu saprasties un iespēju pasapņot, klausoties dziesmiņās. Neizticis bez jokiem, un bērnu pilnajā zālē nereti atskanējuši smiekli. Cēsnieki, kas mācās Līvu sākumskolā, pēc tikšanās ar dzejnieku palika pilsētā, gāja uz mājām, bet skolotāja ar lauku bērniem pusstundas laikā bija atpakaļ pie skolas.
Dzejas nedēļas noslēgumā Līvu pamatskolā bija dzejošanas diena. Katram pašam bija jāiejūtas dzejnieka ādā, jāatrod dzejolī izlaistie vārdi, vērtējot, kuri piemērotāki.
Komentāri