Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Par “hotdogiem” un studentu dzīvi

Druva
23:00
20.07.2007
100
8lp Dace Azace 1

Cēsniece Dace Azace pēc gada studijām Amerikā atgriezusies mājās, lai turpinātu jau iesāktās mācības Latvijas Universitātes (LU) ekonomikas un vadības fakultātes otrajā kursā. Dace studē starptautiskās ekonomiskās attiecības un atzīst, ka nākotnē saskata perspektīvu iegūtajām zināšanām.

Par iespēju studēt Amerikā Dace saka: “Nāca piedāvājums, un es to izmantoju.”

Meitene vērtē, ka Amerikā izglītības sistēma krasi atšķiras no mūsējās. Tur studenti, zinot, kādu diplomu vēlas saņemt, izvēlas mācību priekšmetus, kuri viņiem ir nepieciešami.

„Amerikā studenti paši sev sastāda lekciju sarakstu. Arī es, tur mācoties, centos izvēlēties lekcijas, kuras man, atgriežoties Latvijā, varētu noderēt. Ceru, ka vismaz kāda mācību priekšmeta kredītpunkti noderēs. Šīs sistēmas dēļ Amerikā neveidojas arī stabila studiju biedru grupa, jo katrs visu studiju garumā veido savu lekciju sarakstu,” stāsta Dace, piebilstot, ka visi studējošie dzīvo kopmītnēs, kas arī ir diezgan atšķirīgi no mūsu studentu dzīves.

“Amerikā ir jauki, ka viss ir vienviet – universitāte, turpat visapkārt kopmītnes, veikali, kafejnīcas un sporta zāles. Tā ir kā studentu pilsētiņa, kurā ir nodrošināts viss nepieciešamais studentu dzīvei. Tas dod jauku kopības sajūtu. Nav kā Rīgā – fakultātes un kopmītnes izkaisītas pa visu galvaspilsētu. Protams, arī kopmītņu kvalitāti nav iespējams salīdzināt. Jāpiebilst, ka daudz kas studentu pilsētiņā, uzrādot apliecību, ir par brīvu – ēšana, nodarbības svaru zālē un pat mācību grāmatu saņemšana. Tur var just, ka par studentiem rūpējas,” atzīst meitene un stāsta, ka pati dzīvojusi tā sauktajā international house jeb kopmītnē, kurā apmetušies apmēram 40 studenti no visas pasaules.

“Tas tādēļ, lai veidotos draugu pulciņš. Dzīvoju vienā istabiņā kopā ar amerikāņu meiteni, bet labākās draudzenes ieguvu no Zviedrijas un Salvadoras,” saka Dace un ar īpašu sajūsmu atminas, kā prezentējusi savu valsti.

“Protams, daudzi nezināja, kas ir Latvija un kur tāda atrodas. Savā prezentācijā izmantoju “Prāta vētras” dziesmu un klipu „Welcome to Latvia”, un visiem tā ļoti patika,” atminas Dace un atklāj, ka vēl pāris dienas pēc prezentācijas studenti pie sevis dungojuši šo dziesmu un izteikuši komplimentus par tik jaukiem iespaidiem.

Stāstot par amerikāņu ikdienas dzīvi, meitene atceras vairākus kuriozus gadījumus.

“Ar zviedrieti smējāmies un atminējāmies, kā mums kādreiz bija – katrai vienas kurpītes, viens ziemas zābaku pāris un sporta apavi, bet amerikāņiem ir tādi plaukti, ka viņi tos ciet nevar dabūt, paši nemaz nezina, kas viņiem pieder. Jā, viņiem ir daudz naudas, un viņi to arī tērē. Bija interesanti redzēt, kā Amerikā svin Pateicības dienu. Bija galds ar tītara cepeti un citiem tradicionāliem svētku ēdieniem. Taču jāsaka, ka raksturīgi ir visu pārspīlēt. Uzreiz prātā nāk Amerikas Ziemassvētki, kuros iestājas tāds iepirkšanās drudzis, kādu mēs nemaz iedomāties nevaram. Dāvanu drudzis ir nepārspējams, cilvēki gāž veikalus riņķī, plaukti ir tukši. To nevar pat izstāstīt. To, kas notiek pie mums Ziemassvētku laikā, pat nevar nosaukt par drudzi. Viņiem tur katru dienu ir tā, kā mums te Ziemassvētkos,” smejas Dace un piebilst, ka ēdiens Amerikā ir no tiesas neveselīgs un trekns.

“Tās nav tikai izdomātas pasakas. Hamburgeri, hotdogi, kartupeļu frī, un vēl, un vēl. Jau tikko iebraucot Amerikā un izkāpjot no lidmašīnas, tas viss bija apkārt. To latvietis pat nevar iedomāties. Viena pie otras līdzās ir ātrās ēdināšanas iestādes. Un viņi to visu arī ēd. Jā, šajā sakarā varu pastāstīt, ka Amerikā ir tāds jēdziens kā pirmkursnieka 15 paundi, kas latviski nozīmētu seši kilogrami. Tas jāsaprot tā, ka teju ikviens pirmkursnieks gada laikā pieņēmās svarā par šiem sešiem kilogramiem, dzīvojot prom no vecākiem un ēdot neveselīgo pārtiku,” stāsta meitene un neslēpj, ka, tur dzīvojot, par katru apģērba gabalu saņēmusi komplimentus.

“Amerikā sievietes īpaši nepievērš uzmanību apģērba skaistumam, gaumīgumam. Pat neglītas lietas, ar kurām veikali ir pārbāzti, izpirks. Meiteņu ikdiena – t-krekli, botas un nedaudz kosmētikas,” amerikāņu jaunietes raksturo Dace.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
8

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
92

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
127

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
54

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
193

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
140

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi