Ceturtdiena, 21. novembris
Vārda dienas: Zeltīte, Andis

Par dzīvi Meksikā

Druva
00:00
03.03.2007
13
8lp Agnija Ancha 1

Cēsniece Agnija Anča pēc iegūtā bakalaura grāda Kultūras akadēmijā nolēma doties uz Meksiku, lai iegūtu filozofijas fakultātē maģistra grādu mācību programmā Estētika un māksla.

Šobrīd

jau divi gadi aiz muguras. Agnija uz mirklīti atbraukusi mājās, bet pēc pāris mēnešiem dosies uz Meksiku, lai aizstāvētu

maģistra darbu un, iespējams, domātu par darba iespējām saulainajā Meksikā.

Jautāta par pirmajiem iespaidiem, Agnija atceras, ka sākumā bijusi valodas barjera un pirmo mēnesi lekcijās raudājusi, jo neko īsti nav sapratusi.

“Pagāja

laiks, kamēr apradu ar spāņu valodu, meksikāņu dzīves ritmu, cilvēkiem un pārtiku. Taču Meksika un meksikāņi pārsteidz arī pēc tur nodzīvotiem diviem gadiem. Bet padaloties pirmajos iespaidos, atceros, kā man iepatikās viņu taksometri – mazas vabolītes zaļā krāsā ar baltiem riteņu spārniem. Protams, iebraucot Mehiko, skatam pavērās arī netīrība – līdzīgi, kā tas ir daudzās citās dienvidvalstīs. Ceļmalās atkritumi, bet ātri jau acs pie visa pierod. Dzīvoju pilsētā Puebla de los Angeles un ilgi nevarēju pierast, ka tur nav zaļuma. Viss ir dzeltens. Tas klimatisko apstākļu dēļ. Trūka pavasara un tā zaļuma, kāds mums ir Latvijā. Bet vēlāk, ceļojot pa Meksiku, sapratu, cik tā ir ļoti dažāda. Divas stundas, un ir džungļi, mitrs un zaļš. Patika, ka ir tik daudz saules un visu laiku svaigi augļi,” stāsta Agnija un atklāj, ka cilvēki Meksikā ir ļoti laipni un draudzīgi, tas palīdzēja ātri iejusties svešajā vidē.

“Meksikāņi bieži kavē. Ja sarunājam satikties 12, ir normāli, ja cilvēks atnāks trijos un nemaz nejutīsies neērti. Pie tā gan bija grūti pierast, jo Latvijā mēs uz

randiņiem vienmēr ierodamies laikus. Vēl meksikāņi mēdz ļoti lēnām pārvietoties pa ielām, tas sākumā nedaudz traucēja. Viņi ir tik apmierināti ar dzīvi, kaut gan liela daļa ir ļoti nabadzīgi. Bet viņiem laime nav naudā. Tiem, kuriem ir, tie brauc strādāt uz Ameriku,” stāsta Agnija un tupina: “Šķiet, ka viņus pretstatā latviešiem nervu krīzes nepiemeklē. Latvieši bieži vien ir stresaini un neapmierināti ar dzīvi. Arī veids, kā meksikāņi sasveicinās, ierauj. Tas ir apskāviens un buča uz vaiga. Tas ir mīļi un liek justies kā savējam. Arī ciemojoties ciemiņš vienmēr ir ierauts uzmanības virpulī. Nekad nebūs tā, ka jāsēž klusiņām malā un neviens tevi neievēro. Taču jāatzīst, ka tomēr pēc gada sapratu, ka ne vienmēr meksikāņu ārišķīgā laipnība ir patiesa. Sapratu, ka draugi, kurus par tādiem uzskatīju, nemaz tādi nav,” atzīst Meksikas iepazinēja.

Agnija stāsta, ka meksikāņiem viņas stāstītais par Latviju arī šķitis ļoti interesants, kaut gan Latvija kopumā ir viņu vismazākā štata lielumā.

“No mana kursa neviens nezināja, kas tā tāda Latvija. Viņiem Lietuva liekas pazīstamāka, jo tur ir zināma basketbola komanda. Tā kā meksikāņu interešu lokā nav ziemas sporta veidu, par Latviju viņi dzirdējuši nav. Sniegs? Daži meksikāņi zina, kas ir sniegs. Tie, kuri bijuši vai nu Kanādā, vai Amerikā, bet lielākajai daļai meksikāņu nav ne mazākās nojausmas par to, kas tas ir. Stāstīju, ka mums ir četri gadalaiki. Un jā, viņus izbrīnīja, kā kartupeļi var būt pamatēdiens, jo tos viņi ēd ļoti reti,” atzīst Agnija un atminas, ka meksikāņiem ļoti garšojusi “Laimas” šokolāde, viņi bijuši izbrīnīti, kā valstī, kurā neaudzē kakao un kafiju, pretstatā Meksikai, var būt tik garšīga šokolāde.

Jautāta, kā atpūšas meksikāņu jaunieši, Agnija atbild, ka viņiem patīk atpūsties bāros un iedzert aliņu. “Tekilu meksikāņi bieži nedzer. Bet pārsteidzošākais bija, kad viņiem rādīju, kā Latvijā dzer tekilu ar citronu, uzbērtu sāli pie īkšķa… Viņi smējās par mūsu izgudrojumu. Tur vienkārši pārgriež laimu uz pusēm, pamērcē sālī un uzkož pēc glāzes izdzeršanas. Daudzi taisa mājas ballītes. Tās ir ļoti populāras un tajās dejo un dzied līdz rīta gaismai,” stāsta meitene un atklāj, ka arī paši meksikāņi ikdienā skatās savus “meksikāņu seriālus”.

“Ja tā kārtīgi izsijā tos sižetus, daži graudi ir viņu reālajā dzīvē. Universitātē studēja meitene no maza lauku ciematiņa, kura bija aizbēgusi no tēva un paslepus mācījās. Meksikāņiem ir uzskats, ka sievietēm nav jāmācās. Ir jūtama mačo attieksme. Vīrietis var pateikt, ka sievietes vieta ir mājās, pie plīts un bērniem. Vienīgā aktivitāte varētu būt iesaistīšanās baznīcas dzīvē,” vērojumos dalās Agnija un atklāj, ka, esot Latvijā, viņa mēģinās noorganizēt foto izstāžu apmaiņu starp Meksiku un Latviju, lai savstarpēji varētu iepazīt tik dažādās kultūras un dzīvi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunais pianists Gustavs uzstājas starptautiskas balvas atklāšanā

06:20
12.11.2024
63

Starptautiskā projekta mūzikas, mākslas, zinātnes un arhitektūras jomā “Baltijas Balva/Baltic Awards” prezentācijā Nacionālajā operā ar priekšnesumiem uzstājās jaunie, talantīgie mūziķi, konkursa “Ineses Galantes talanti” laureāti, viņu vidū arī desmit gadus jaunais cēsnieks, pianists Gustavs Kalējs. “Baltijas Balva/Baltic Awards” ir jauns Ineses Galantes fonda projekts, kas tiek īstenots sadarbībā ar trīs Baltijas valstu sabiedriskajām un izglītības […]

Svarīga skolēniem droša un atbalstoša vide

07:39
08.11.2024
88

Vecpiebalgas vidusskolā jau vairākus gadus darbojas speciālistu komanda, kas nodrošina pedagoģisku, psiholoģisku un sociālu atbalstu skolēniem, viņu ģimenēm un pedagogiem. Atbalsta komanda, kurā ir skolas vadības pārstāvis, sociālais pedagogs, speciālais pedagogs un logopēds, palīdz mācību iestādē nodrošināt emocionāli un fiziski drošu vidi. Tomēr arī izaicinājumu ir daudz. “Druvas” sarunā ar skolas sociālo pedagogu, KiVa prog­rammas […]

Drošās velobraukšanas mācības. Vai skolas tās īsteno?

10:30
04.11.2024
33

Veselīgs dzīvesveids kļuvis par vienu no aktuālajām tēmām arī skolu vidē, tostarp fizisko aktivitāšu nozīmīgums cilvēka ikdienā. Bērni un jaunieši tiek aicināti uz skolu doties ar velosipēdiem, tomēr, lai prastu labi pārvietoties pa ielām un iespējami izvairītos no jebkādiem negadījumiem, katram velobraucējam būtu jāpārzina satiksmes noteikumi un jāapgūst vajadzīgās prasmes. Cēsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes […]

Profesors novērtē jaunos talantus

10:29
01.11.2024
60

Trīs dienas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā  meistarklases vadīja Gdaņskas mūzikas akadēmijas alta spēles profesors Kšištofs Komendareks-Timendorfs. “Tā kā vidusskola ir reģionālais metodiskais centrs, aicinājām arī audzēkņus no Vidzemes mūzikas skolām un citām vidusskolām. Meistarklasēs piedalījās ne tikai vidzemnieki, arī jaunie mūziķi no Ventspils, Ādažiem, Rīgas. Katram tā bija lieliska iespēja papildināt savas muzikālās prasmes,” […]

Uzzināt, kur vajadzēs matemātiku

07:21
23.10.2024
238

Tikšanās ar profesiju pārstāvjiem skolēniem pastiprina interesi par mācību priekšmetiem “Karjeras nedēļā arī mūsu skolā ir tradīcija tikties ar dažādu profesiju pārstāvjiem, taču pasākumi, lai skolēni iepazītu dažādu profesiju ikdienu, notiek gandrīz visu mācību gadu,” par Karjeras nedēļu, kas Latvijā risinājās no 7. līdz 11.oktobrim, pastāsta Cēsu 1.pamatskolas direktore Antra Avena. “Šajā rudenī bija vairākas […]

Plenērs laukos radošā gaisotnē rada arī pārpratumus

06:33
16.10.2024
54

Septembra izskaņā Dzērbenes pagastā trīs dienas darbojās pulciņš radošu jaunu cilvēku.\ Tur norisinājās fotoplenērs “Mālderdienas Dzērbenē”. “Šāda formāta plenērs norisinās otro reizi. To sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA) rīko Dzērbenes radošā māja “Memberi”. Pērn plenērā bija ap 30 dalībnieku, šogad jau 52,” pastāsta plenēra organizatore, māksliniece Ērika Māldere. “Visus vieno mācības Nacionālajā kino skolā. […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
17
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
2
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
21
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
22
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi