Mores pagasta pamatskolā darbu uzsākusi jauna direktore. Jauna gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Tīna Blūma iepriekš strādājusi dažādās nozarēs. Pirms pieciem gadiem, pieņemot izaicinājumu strādāt izglītības jomā -par direktora vietnieci Ērgļu Profesionālajā vidusskolā -, viņa sapratusi, ka šī sfēra ir viņas un izglītības iestādes vadības darbs ir ļoti tuvs.
Taujāta, kāpēc izvēlējās tieši Mori, T. Blūma saka: “Pērn vasarā mainīju dzīvesvietu uz Siguldu, tāpēc meklēju jaunu darbu. Vakance Mores pamatskolā likās vilinoša. Kā saka: kas lemts, tas pats atnāks pie tevis.”
Direktore atzīst: “Mores pamatskola ir samērā maza, bet ļoti jauka un mīļa. Jāsaka paldies kolektīvam, jo visi mani uzņēma ļoti labvēlīgi, pēc pirmā mēneša varu droši apgalvot, ka esmu iejutusies.”
Par nākotnes iecerēm Mores pamatskolas darbībā direktore vēl nevēlējās neko solīt: “Labāk lai darbi paši par sevi runā. Tomēr skolai redzu potenciālu un attīstības iespējas. Ir idejas par profesionālās izglītības iespējām speciālā programmā, kā arī iecere popularizēt vispārējās izglītības iespējas Mores pamatskolā.”
Skolai gaidāma akreditācija. T. Blūma stāsta: “Tas nozīmē liela apjoma darbu un strauju manu personisko iesaisti skolas darbībā. Nepieciešams arī sakārtot vidi, ēku stāvoklis ir diezgan bēdīgs. Siguldas novada pašvaldība piešķīrusi finansējumu remontiem. Arī kolektīvam ir ļoti liela nozīme kopīgo mērķu sasniegšanā! Esmu ieviesusi dažas organizatoriskas izmaiņas – iknedēļas informatīvās sanāksmes nedēļai aktuālāko jautājumu izrunāšanai, informatīvās rīta līnijas skolas kopības sajūtas veidošanai, bieži cenšos uzdot jautājumus un uzklausīt kolēģu viedokļus. Protams, es sagaidu atbalstu arī no kolektīva un vēlmi strādāt komandā.”
T. Blūma kā vadītāja atzīst mūsdienīgu pieeju savam darbam: “Cenšos iedziļināties procesos, piedāvāju iespējamo risinājumu, palīdzību, bet nevēlos atņemt patstāvību. Ticu, ka cieņu var iegūt tikai ar cieņu, un vēlos kolēģos “iesēt” pozitīvismu. Uzskatu, ka pilnveidot sevi nepieciešams vienmēr! Mēs katrs esam tur, kur mums ir jābūt, tāpēc es šeit un tagad daru labāko, ko šajā mirklī varu.”
Jaunajai direktorei ir arī savs viedoklis par izglītības politiku valstī: “Uzskatu, ka mazas skolas ir ļoti nepieciešamas, jo ne visi bērni spēj mācīties lielā skolā, klasē, kurā ir 25 bērni. Mums ir ļoti individuāla attieksme pret skolēniem, un nereti viņi klasē jūtas kā ģimenē. Nav noslēpums, ka bieži šādās mazajās skoliņās nonāk bērni, kuriem ir mācīšanās problēmas. Manuprāt, mazo skoliņu darbs netiek novērtēts atbilstoši, jo eksāmenu rezultāti nav labākie valstī, tomēr pedagogu ieguldītais darbs, mācot bērnus, ir krietni lielāks.
Siguldas novada pašvaldība izprot mazo lauku skolu un kultūras centru nepieciešamību pagastos un nodrošina to esamību Morē un Allažos. Domāju, arī pārējām pašvaldībām būtu svarīgi apzināties, ka mazo skolu slēgšana laukos liks iedzīvotājiem migrēt uz pilsētām, jo vecāki meklēs dzīvesvietu tuvāk savu bērnu izglītības iestādēm, it sevišķi pamatskolas vecuma bērniem. Tas veicinās mazo pagastu “izmiršanu”.
Uzskatu, ka lauku skolas Latvijā spēs izdzīvot, ja piesaistīs sev vairāk skolēnus, piedāvājot ko oriģinālu apkārtnē. Piemēram, pedagoģijas specifikācijas (Voldorfs, Montesori) vai individuālu apmācību, vai netradicionālu mācīšanas procesa organizēšanu, vai kādu citu alternatīvu mācību formu. Šādas izglītības iespējas daudzi vecāki meklē saviem bērniem, lauku skolām tā ir ļoti laba iespēja “uzplaukt no jauna”.
Mums ir plaša skolai piegulošā teritorija, kas sniedz iespējas daudz laika pavadīt ārā, svaigā gaisā, piemēram, organizējot dabaszinību un citas stundas ārā. Īpaši sporta stundas, kad vien var, organizējam ārā. Uzskatu, ka nenovērtēta priekšrocība ir skolas esamība tuvāk dzīvesvietai. Nereti bērni dodas mācīties uz pilsētas skolām un skolas autobusā iesēžas sešos no rīta tā vietā, lai nāktu uz tuvāko skolu.
Savukārt augsti profesionāli pedagogi aiziet no lauku skoliņām zemā atalgojuma dēļ, jo “nauda seko skolēnam”, kas, manuprāt, ir nepareizs finansējuma modelis. Kas to varētu mainīt? Iespējams, vecāku izpratne, ka ne vienmēr lielās skolas un klases dod labāko, kas bērnam nepieciešams. Arī mazo skolu bērni piedalās olimpiādēs un bieži dzīvē sasniedz vairāk, jo ir pieraduši saņemt atbildes uz saviem jautājumiem, iespēju izteikties katrā stundā, mācīties pozitīvā, mierpilnā atmosfērā, iegūt pieredzi pasākumu organizēšanā un vadīšanā.”
Komentāri