Cēsu rajona latviešu valodas skolotāji sagatavojuši un klajā laiduši mācību materiālu – vingrinājumu krājumu „Latviešu valoda 5. – 9. klasei.”
Ideja par tā veidošanu pieder Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolotājai, metodiķei Laimai Pērkonei, kura pirms trim, četriem gadiem, sastopoties ar pirmajiem piemēriem, ka latviešu klasēs kopīgi jāmācās skolēniem, kuriem ir atšķirīga valsts valodas lietošanas pieredze, intereses, attieksme un spējas, kā arī tautība, secinājusi, ka pedagogam nepieciešami papildus teksti un uzdevumi, ko varētu izmantot diferencētam vai individuālam darbam. Pagājis neilgs laiks un skolās arvien vairāk ienāk bērni, kuriem latviešu valoda nav dzimtā vai arī latvieši paši kādu laiku mācījušies skolās ārzemēs un viņu dzimtā valoda vairs nav tāda, lai uzreiz iekļautos klases līmenī.
Sabiedrībā vērojama vēl kāda tendence – ģimenēs vairs bērniem nelasa priekšā, viņu valoda neveidojas un neattīstās. Vecākiem ir maz laika ar bērniem runāt un tāpēc nav brīnums, ka tādējādi daļa bērnu, atnākuši uz skolu, ir pilnīgi iesācēji literārajā valodā. Tas bērniem velkas līdzi gadiem un centralizētajos eksāmenos pilnībā atspoguļojas. „Rīgā, labojot Latvijas 12. klašu skolēnu centralizēto eksāmenu darbus, mani piemeklēja emocionāls šoks. Tik daudzi darbi bija zemākajā līmenī. Es sapratu, ka jārīkojas, lai veicinātu cittautiešu iekļaušanos skolās ar latviešu valodu,” izdevuma atvēršanas dienā kolēģiem, Cēsu rajona skolotājiem pasakoties par darbu krājuma veidošanā, sacīja L.Pērkone. Krājuma tapšana notikusi, vairāk nekā 20 skolotājiem apvienojoties ES projektā „Mācāmies saprast un atbalstīt”. Projektu administrēja Sabiedrības integrācijas fonds un aktīvi īstenoja DA Cēsu Valsts ģimnāzija. Kad saturiskā daļa bija tapusi, krājuma izdošanā iesaistījās Cēsu rajona padome un Cēsu dome.
„Esmu gandarīta, ka kopā ar kolēģiem strādājām padziļināti, jo šis krājums ir ne tikai, lai mācītu latviešu valodu, to var izmantot arī, mācot citus priekšmetus. Tā Cēsu pilsētas pamatskolas skolotāja Vera Kļaviņa, veidojot uzdevumus par tēmu „Skaitļa vārds”, apkopojusi bagātīgu vēstures materiālu, Līgatnes pamatskolas skolotāja Dace Bērziņa tēmā „Lietvārdu ģenitīvs” piemēros ielikusi mājturības priekšmeta saturu. „Mūsu projekts izdevās, jo uz valodu skatījāmies arī kā uz domāšanas līdzekli, pieredzes uzkrāšanas un tālāknodošanas līdzekli,” uzsvēra L.Pērkone.
Pedagogi brīvajā laikā daudz darba veltījuši krājuma veidošanai, jo pārliecinājušies, ka mūsdienās valodas ietekmēšanās ir neizbēgama un klasē to ietekmē arī citu tautību bērnu klātbūtne. Labs latviešu valodas skolotājs ne tikai ievēros, ka arī latviešu valodas lietojumā parādās jaunas tendences, bet pratīs šo ietekmi mazināt.
Komentāri