Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Palīdz no sirds

Liene Lote Čemme
11:15
14.09.2016
28
Img 0975 2

Cēsniece Elīna Grinberga (27 gadi) ir izveidojusi domubiedru grupu “Sirds darbs”. Viņa, neviena nemudināta, kopā ar draudzenēm palīdz ģimenēm, kurām ikdienā neklājas tik viegli. Elīna stāsta, ka palīdzēšana sākās pavisam nejauši. Bija Līgo diena, un kādā ģimenē mazai meitenītei Līgai bija vārda diena. Elīnai ienāca prātā, kādēļ gan mazajai vārdadienā nesarūpēt kādu dāvaniņu?

“Šķiet, pavisam joka pēc sociālajos tīklos ieliku aicinājumu, ka varbūt vēl kāds bez manis vēlas sarūpēt dāvanu meitenītei. Jautāju, varbūt kādam mājās ir kādas drēbītes, apavi, ko pašu bērni vairs nevalkā. Atsaucās ļoti daudz cilvēku, un mazajai Līgai sarūpējām jauku dāvanu vārda dienā. Turklāt sarūpēto mantu jau bija tik daudz, ka sapratām – varbūt vēl kādam varam palīdzēt,” atminas Elīna un bilst, ka pavisam oficiāli jau izveidoja Facebook lapu “Sirds darbs” un sāka stāstīt cilvēkiem par tām ģimenēm, kurām nepieciešams palīdzēt. Elīna norāda, ka šādu ģimeņu ir patiesi daudz, turklāt nereti viņu pat šokē sociālā situācija, kādā ģimenes dzīvo. Jaunā sieviete, kura audzina arī pati savu bērniņu, bilst, ka nereti sirds sažņaudzas, redzot šos dzīves stāstus. Viņa stāsta, ka ne vienmēr pie vainas ir cilvēku slinkums vai nolaidība. Bieži vien dzirdēti stāsti, kur mammas palikušas vienas ar trim, četriem bērniem. Ir situācijas, kad cilvēki strādā, bet nopelna pārāk maz, lai visam iznāktu. Tāpat, nenoliedzami, ir stāsti par tiem, kuriem neizdodas atrast darbu.

“Turklāt jāteic, ka netrūkst ģimeņu, kuras dzīvo smagā sociālajā situācijā, bet nevienam palīdzību nelūdz, ne pašvaldībai, ne sociālajam dienestam. Mēs palīdzam šādām ģimenēm. Turklāt, ja mums dod ziņu, ka kādai ģimenei nepieciešams palīdzēt, pati aizbraucu, ar ģimeni iepazīstos un pārliecinos, ka nepieciešams atbalsts,” saka Elīna un norāda, ka viņas ideju atbalsta arī draudzenes Liene Rebaine un Daiga Buža, jo pašlaik visas trīs kopā darbojas un koordinē palīdzību ģimenēm.

Elīna stāsta, ka šāda veida palīdzēšana viņai šķiet pašsaprotama, jo pati bērnībā nav augusi lielā greznībā. Tādēļ šobrīd, strādājot algotu darbu un kopā ar ģimeni dzīvojot pietiekamībā, redz, ka citiem trūkst naudas, pārtikas un patiesi nepieciešama palīdzība.

“Esmu bijusi mājās, kur ir klona grīdas, pa kurām bērni skrien basām kājiņām. Bija ģimene, kura apģērbu mazgāja spaiņos. Mēs viņiem sarūpējām veļas mazgājamo mašīnu. Ir grūti aprakstīt šos stāstus un situācijas, bet tie patiesi bieži vien ir smagi. Turklāt teikšu vēl ko. Kādreiz nākas dzirdēt pārmetumus, kā ģimenei mūsdienās vispār var trūkt apģērba, ja ir tik daudz lietoto apģērbu veikalu vai dažādu labdarības organizāciju. Tiesa gan, ir daudz, bet šajos veikalos apģērbs maksā pietiekami daudz, savukārt labdarības organizācijas nereti pieved tādu apģērbu, ka mūsdienu bērns vairās vilkt tādu mugurā. Ja ģimene ir trūcīga, tas nenozīmē, ka bērni var vilkt mugurā kankarus. Šie bērni iet uz skolu, uz pašvaldības pasākumiem, viņi redz, kā ģērbjas klasesbiedri. Diemžēl jāteic, ka mūsdienās bērni ir nežēlīgi. Un es saprotu, ka ir bērniņi, kuri kaunas jebkuru, piedodiet, lupatu vilkt mugurā. Un te nav runa par lepnību. Tieši tādēļ mēs, kad piegādājam ģimenēm apģērbu, to caurskatām un nododam patiešām labas, kvalitatīvas un mazlietotas drēbes. Par to arī saņemam paldies no ģimenēm,” saka Elīna.

Jaunā sieviete stāsta, ka latvieši ir izpalīdzīgi un grūtā situācijā vienmēr saliedējas. Viņa redz, kāda ir atsaucība tad, kad atkal kādai ģimenei tiek meklētas nepieciešamās lietas, lai palīdzētu. Viņa bilst, ka ir dienas, kad dators un tālrunis karst no ziņām un zvaniem.

“Esmu gandarīta, ka tādi esam. Domāju, ir svarīgi arī saviem bērniem iemācīt palīdzēt un parūpēties par citu, ja tam iet grūtāk. Par milzīgo cilvēku atbalstu šobrīd liecina arī tas, ka mūsu telpa, kur pagaidām glabājam sakrātās mantas, ir par mazu. Ļoti meklējam kādas tukšas telpas pilsētā, kur šīs lietas uzglabāt. Varbūt kādam ir šķūnis, garāža, kādas citas neizmantotas telpas, kur varētu uzkrāt šīs lietas, šķirot un pakot adresātiem,” norāda Elīna. Svarīgi, lai šī telpa būtu slēdzama, lai tajā neiekļūtu mitrums un lai būtu iespēja telpai piekļūt jebkurā diennakts laikā.

“Esmu vērsusies pēc lūguma citās labdarības biedrībās, kurām jau ir telpas, bet īstu atbalstu neesmu guvusi. Pagaidām šis telpu jautājums mums ir vissatraucošākais,” norāda jaunā māmiņa.

Elīna stāsta, ka pagaidām palīdz ģimenēm 30 kilometru rādiusā no Cēsīm, jo paši arī apmaksā degvielu, ziedo laiku, kura tāpat jau nav daudz.

“Strādāju pirmsskolas izglītības iestādē un ikdienā rūpējos par daudziem maziem ķipariem. Man patīk savs darbs, bet saprotu, ka labprāt strādātu arī sociālajā nozarē, jo jūtu, ka palīdzēšana citiem man dod lielu gandarījumu. Es šo darbu nedarītu ķeksīša pēc, bet patiešām ar lielu ieinteresētību. Un es ļoti vēlu, kaut katras pašvaldības sociālajā dienestā strādātu tieši šādi cilvēki. Tad kopējā situācija būtu daudz labāka,” domās dalās domubiedru grupas “Sirds darbs” pārstāve.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
90

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
126

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
54

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
193

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
139

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
101

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
30
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
26
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
42
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
41
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi