Ikvienam ir būtiski dzīvē iegūt pamata, vidējo un pat, gribētos sacīt, arī augstāko izglītību, lai vēlāk atrastu darbu. Turklāt tādu, par ko sapņo lielākais vairums – labi atalgotu un paša sirdij tīkamu.
Evija Savicka Nodarbinātības valsts aģentūrā strādā par karjeras konsultanti un norāda, ka klientu vidū ir jaunieši, sākot pat no 15 gadu vecuma. Tiesa gan, Evija stāsta, ka šajā vecumā
būtu cītīgi jāsēž skolas solā un jāmācās, nevis jādomā par darba meklēšanu.
“Kādam karjeras konsultants ir palīgs profesijas izvēlē, citam varbūt psiholoģiskais atbalsts. Turklāt ne vienmēr jaunieši paši tiek galā ar izvēli. Kādreiz varbūt pat vecāki nav īstie palīgi, jo
viņi parasti mēģina virzīt uz kādas profesijas izvēli, bet jaunietis pats saprot, ka viņam tā nemaz neinteresē. Bieži vien jaunieši nākotnes skolas izvēlas tādēļ, ka no klases tur daudzi iet mācīties. Arī tā darīt nav īsti pareizi,” saka E. Savicka un bilst, ka mūsdienās jauniešiem patīk radošo profesiju izglītības programmas. Taču karjeras konsultante norāda, ka ne vienmēr pietiek ar to, ka patīk. Jāprot izvērtēt, vai šāda profesija pēc četriem pieciem gadiem darba tirgū būs pieprasīta.
“Viens ir, ka man patīk fotografēt, zīmēt vai vēl ko līdzīgu darīt, pavisam kas cits – vai ar to spēšu nopelnīt naudu. Jā, tas var būt lielisks hobijs, kas veido papildu ienākumus, taču vai tas būs labs pamatdarbs? Bieži vien redzu darba meklētājus, kuriem pat ir augstākā izglītība, bet viņi īsti nav spējuši iekārtoties darbā. Varbūt, ja cilvēks izmācās kaut ko tādu, kas ļoti pašam patīk, tad vienīgā iespēja ir radīt pašam sev darba vietu. Ir ļoti apsveicami, ka
nolemj darboties uzņēmējdarbībā, kaut vai iesākumā darba vietu radot tikai sev vai ģimenei. Priecājos, ka Cēsīs pēdējo gadu laikā labi redzams, ka mazais bizness attīstās,” vērtē E. Savicka.
Konsultante norāda, ka pēc padoma nāk arī 30 gadus un vecāki cilvēki. Iemesli ir dažādi. Lielākoties tie ir vīrieši, kuri agri sākuši darba gaitas, strādājuši smagu darbu, un pienācis brīdis, kad saprot – veselība vairs neļauj strādāt gaterī, celtniecībā vai citā ar fizisko piepūli saistītā darbā.
“Ko tagad darīt? Ko mācīties, lai atrastu citu darbu? Tad ir lieliski, ja cilvēkam ir iegūta vismaz kaut kāda izglītība. Daudz sarežģītāk, ja atnāk puisis, kuram ir tikai pamatskolas izglītība, diemžēl dažiem pat to nav izdevies iegūt līdz galam. Tādos gadījumos ir pavisam grūti cilvēkam kaut ko citu piedāvāt, jo jāsāk teju ar mācīšanos. Tāpat 30 gadu vecumā nereti pie mums nāk sievietes, kuras līdz tam ir audzinājušas vienu, divus vai trīs bērniņus un beidzot apjautušas, ka jāsāk strādāt, bet īsti nesaprot, kur un kā, tā kā situācijas ir dažādas. Turklāt nemaz ne retums, ka cilvēks ir ieguvis kādu izglītību, bet apjautis, ka apgūtajā specialitātē nevēlas strādāt. Tad ir jādomā par pārkvalificēšanos un citas profesijas izvēli.
E. Savicka norāda, ka labprāt dodas uz skolām pie jauniešiem, kopā pilda dažādus testus, lai viņiem palīdzētu apjaust, kas ir tās intereses un spējas, kuras viņi varētu pilnveidot.
“Nenoliedzami talkā jānāk pedagogiem, vecākiem un jāpalīdz jauniešiem nedaudz ieskatīties nākotnē. Ļoti būtiski nākotnes profesiju izvēlēties tādu, lai cilvēkam būtu darbs, viņš varētu pelnīt naudu un justies labi. Turklāt pieļauju, ka ir jaunieši, kuri, beidzot devīto klasi, pat paši nespēj noformulēt, ko tad nākotnē vēlētos darīt. Tad var nākt talkā karjeras konsultants, kurš piedāvā, piemēram, aizpildīt interešu testu. Tas palīdz saskatīt jomas, kas jaunietim interesē. Ir arī tests, kas uzrāda cilvēka spējas. Piemēram, cilvēkam patiktu strādāt bankā, bet izrādās, ka viņam trūkst pietiekamu matemātikas zināšanu. Tā mēs paskatāmies, vai personības tips atbilst interesēm. Ir arī nopietnāki testi, kuros varam pētīt dziļāk, lai secinātu, kas patiešām konkrēto cilvēku interesē, kas padodas,” stāsta karjeras konsultante.
E. Savicka norāda, ka bieži vien jaunieši nāk ar pārmetumiem, ka darbu atrast nav iespējams, taču viņa iebilst, jo darbu var atrast, arī Cēsīs.
“Ne vienmēr jauniešus apmierina atalgojums, un tas jau ir kas cits. Taču arī tad ir jāsaprot, vai izglītība atbilst tam, ka vēlamies pelnīt uzreiz lielu naudu. Ir jāiegūst zināšanas, pašam ir jābūt konkurētspējīgam darba tirgū, jāsaprot, ko var dot darba devējam, un tikai tad gaidīt atbilstošu atalgojumu. Dzīvojam laikā, kad viss tik strauji mainās, ka nepietiek ar vienu iegūtu izglītību. Piekrītu viedoklim, ka cilvēkam ik pēc pieciem gadiem būtu jāatgriežas skolas solā, lai kaut ko papildus pamācītos, sevi bagātinot. Kāda lektore reiz seminārā sacīja, ka viena augstākā izglītība der pieciem gadiem. Tam var arī piekrist,” domās dalās E. Savicka. Viņa uzsver, ka katram jaunietim vispirms pašam jābūt atbildīgam par savu nākotni un nopietni jāvērtē nākamā aroda vai izglītības iestādes izvēle. Liene Lote Grizāne
Komentāri