“Covid-19” pakāpeniski, bet turpina izplatību. Novembrī izskanēja informācija, ka Jelgavas izglītības iestādēs notiek masveida “Covid-19” testēšana, testus skolēniem dod līdzi arī uz mājām.
Jelgavā vecāki satraucās, bija bažas par attālinātu mācību procesa ieviešanu. Par to, kā notiktu mācību process novada skolās gadījumā, ja arī Cēsu pusē sāktu aktīvi izplatīties saslimšana ar “Covid-19”, jautājām skolu direktoriem.
“Drabešu Jaunā pamatskola preventīvi darbojās, lai visi būtu veseli. Katru dienu ejam ārā, runājam par veselīgu uzturu, mazgājam rokas, vēdinām telpas un dezinficējam virsmas, pirmsskolā esam izņēmuši mīkstās rotaļlietas. Citas rotaļlietas un virsmas dezinficējam ar kvarca lampu,” komentē Drabešu Jaunās pamatskolas direktore Kristīne Paisuma. Viņa teic, ka tad, ja skolā kāds saslimis, mācību procesam vienmēr ir iespējams sekot līdzi e- klasē, kur skolotāji veic regulārus ierakstus. “Šobrīd attālinātās mācības neplānojam. Esam veseli un stipri!” optimistiska ir K.Paisuma.
Arī Jaunpiebalgas vidusskolā situācija vīrusu izplatības ziņā ir mierīga. “Uzliesmojuma gadījumā noteikti vadītos pēc pašvaldības, izglītības pārvaldes, mediķu rekomendācijām. Nepieciešamības gadījumā būtu gatavi arī neilgu periodu strādāt attālināti, pieredze pedagogiem un skolēniem ir no iepriekšējām reizēm,” teic Jaunpiebalgas vidusskolas direktors Arnis Ratiņš. “Aicinām skolēnus rūpīgi ievērot higiēnas pasākumus, mazgāt rokas, kopā ar vecākiem pavadīt laiku svaigā gaisā, skolā vēdinām telpas un sekojam līdzi situācijai valstī kopumā. Ļoti svarīgi ir nenākt uz skolu un darbu ar saslimšanas pazīmēm. Negribētos, lai piepildītos sliktākais scenārijs!” Arī Cēsu 1.pamatskolas direktore Antra Avena atzīst, ka skolā līdz šim masveida saslimšana ar “Covid-19” vai citiem vīrusiem nav konstatēta – vien atsevišķi gadījumi: “Manuprāt, liela nozīme te ir katras ģimenes atbildībai. Ja redzam, ka bērns nejūtas vesels, paturam viņu mājās, nevedam uz skolu. Ja ir konstatēta slimība, lūgums nekavējoties par to ziņot skolai, lai klases audzinātāji varētu informēt pārējo audzēkņu vecākus, lai pastiprināti pievērš uzmanību savu bērnu veselības stāvoklim. No skolas puses varam veikt virsmu dezinfekciju, pastiprināti pievērst uzmanību roku mazgāšanai, telpu vēdināšanai. Ceram, ka līdz attālinātam procesam nenonāksim.”
Mores skolas direktores vietnieks Kalvis Grīnbergs atzīst, ka skola ir gatava dažādām situācijām, ir izstrādāta speciāla kārtība neparedzētiem gadījumiem. “Nesenie notikumi visās Latvijas skolās ar viltus vēstulēm pierādīja un parādīja, ka darba ikdiena ir ļoti trauksmaina un neparedzama, tādēļ skolu administrācijā strādājošajiem jābūt spējai pielāgoties jebkurai situācijai un tā jāatrisina atbilstoši savai kompetencei. Mores skolā noteikti neuztraucamies par iespējamu attālināto procesu, bet, protams, arī nebūsim sajūsmā, ja tā notiks. Esmu drošs, ka visu spēsim noorganizēt līdzīgi kā iepriekš, kad bija nepieciešamība strādāt attālināti. Materiāltehniskais nodrošinājums ir labi nokomplektēts, un nav pamata uztraukties, ka kaut ko nespētu nodrošināt labā kvalitātē. Varu nomierināt vecākus, ka vismaz šobrīd nav pamata domām un uztraukumiem par attālinātajām mācībām. Nepieciešamības gadījumā, līdzīgi kā iepriekš, attālinātais process ietekmētu tikai vispārizglītojošās klases,” teic K.Grīnbergs.
Skeptisks savā viedoklī par iespējamu mācību procesa pielāgošanu gadījumā, ja pieaugtu saslimšanas gadījumu skaits mācību iestādē, ir Amatas pamatskolas direktors Valdis Nītiņš: “Mans viedoklis noteikti var nesakrist ar vairākumu, bet, ja vien nebūs kādi norādījumi no infektologiem, mūsu skola maksimāli ilgi turpinās darboties klātienē. Vai nepietika ar to, kas jau tika nodarīts skolēniem, skolām, mazajiem uzņēmējiem? Noteikti ņemsim vērā blakus apstākļus, izvērtēsim situāciju, tomēr iespējami centīsimies mācību procesu nodrošināt klātienē.”
Par šādu scenāriju pagaidām satraukuma nav arī Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktoram Oskaram Kaulēnam. “Nedomāju, ka ir jāveido jauni, iepriekš nepārbaudīti scenāriji. Rīkosimies atbilstoši kompetento iestāžu norādījumiem un vajadzības gadījumā izmantosim iepriekšējo attālinātā mācību procesa scenāriju: kopīgs tematiskais plāns, noteikts skaits tiešsaistes stundu un līdzīgi,” tā O.Kaulēns. Viņš atzīst, ka pašlaik neredz pamatojumu, kāpēc šāds scenārijs būtu jāparedz, ja ir tik daudz svarīgu darbu klātienes procesam. “Ļoti negribētos atkārtot iepriekšējo pieredzi, kur iespējamai rīcībai tika sazīmēti ļoti daudzi scenāriji, bet tikai daži bija īstenojami. Kad pienāks situācija – tad arī risināsim. Ja tā būtu neparedzama situācija – tad citādi, bet, kā darboties kovida uzliesmojumā, mēs gandrīz visu jau zinām,” optimistisks ir O.Kaulēns.
Savukārt Cēsu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Linda Markus-Narvila atzīst, ka slimošanas gadījumu skaits mācību iestādēs palielinās: “Vīrusu sezona uzņem apgriezienus, to redzam arī novada iestādēs. Slimo gan pedagogi, gan bērni. No 27.novembra skolas iesniedz pārvaldē datus par saslimstību iestādē (pedagogi, bērni, tehniskie darbinieki), lai varam sekot līdzi un vērtēt dinamiku. Sekojot līdzi datiem, ja radīsies vajadzība, sadarbībā ar iestādes vadītāju izvērtēsim nepieciešamību par īslaicīgu attālinātā mācību procesa saskaņošanu. Vienlaikus esam iestādēm atgādinājuši par profilaktiskajiem pasākumiem un komunikāciju ar audzēkņu vecākiem par atbildību, lai nepalaistu apslimušu bērnu uz izglītības iestādi.”
Komentāri