Piektdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Norvēģijas skolēni gūst praksi Latvijā

Iveta Rozentāle
06:40
16.04.2025
39
Raisk Norv

Iedvesmoti. Jaunieši no Norvēģijas Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolā ne tikai mācījās aprūpēt audzēkņus, bet arī sadraudzējās ar skolēniem. FOTO: no albuma

Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolā divas nedēļas viesojās četri skolēni un divas skolotājas no Norvēģijas. Jauniešiem, kuri apgūst veselības aprūpi, te bija prakses vieta.

Norvēģu skolēni iesaistījās skolas ikdienā, gan aprūpējot skolēnus ar īpašām vajadzībām, viņus apģērba, palīdzēja paēst, gan piedalījās nodarbībās baseinā, radošajās darbnīcās, kā arī asistēja mācību stundās un palīdzēja bērniem socializēties. Tāpat skolēni pabija Spāres pamatskolā, atbalsta centrā “Pērle” un iepazinās, kā sociālie darbinieki strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām.

Lai gan norvēģi jau vairākkārt viesojušies Latvijā, būt praksē citā valstī viņiem iespēja bija pirmo reizi. Viņi atzinīgi novērtēja, ka tika iesaistīti bērnu ikdienas aprūpē, un atzina, ka iespēju bijis pat vairāk, nekā būtu praksē savā zemē. Sarunā ar “Druvu” Martins Knolds, Oda Elise Hei­denberga Halvorsena, Mina Emīlija Karlsena un Mikolajs Vojcehs Mazurs, kā arī skolotāja Sonja Koppena Martinsena, vērtējot atšķirīgo, atzina, ka Nor­vēģijā aprūpē vairāk izmanto tehnoloģisko atbalstu, pārvietojot cilvēku, piemēram, no gultas uz ratiņkrēslu. Viņiem bērni dzīvo katrs atsevišķā istabā. Savukārt Raiskumā viņi redzēja, ka ir gan individuālās istabiņas, gan tādas, kur dzīvo līdz pat sešiem bērniem. Sko­lotāja secināja, ka tas veido pat siltākas attiecības, jo tā viņi viens par otru arī rūpējas. So­ciālā pedagoģe Ina Paegle paskaidroja, ka Raiskumā ņem vērā audzēkņu vajadzības un, ja skolēns istabiņā baidās dzīvot viens, viņam ir iespēja dzīvot ar kādu kopā. Daloties spilgtākajos iespaidos, praktikanti atzina, ka visvairāk atmiņā paliks bērnu mirdzošās acis un smiekli, vēlme draudzēties un kopīgi darboties. Tā kā daļa skolas skolēnu labi runā angliski, audzēkņu un praktikantu starpā izveidojās tiešām draudzīgas attiecības. Turklāt atklājās, ka skolēniem ļoti patīk, ka viņus aprūpē jaunieši, viņi ļoti ātri uzticējās un atraisījās. Ina Paegle vērtē, ka skolas audzēkņi praktikantus uztvēra kā savu labo roku, ātri vien sadraudzējās. Prakses beigās viņiem bija skumji, ka norvēģu jauniešiem ir jādodas projām.

Skolas sociālā pedagoģe un atbildīgā par projektiem skolā Ina Paegle “Druvai” teic, ka pamatskola veido sadarbību ar skolu Norvēģijā (Mīsenes vidusskola), lai paplašinātu savu profesionālo pieredzi un gūtu padziļinātu izpratni par iespējām pielāgot un ieviest Norvēģijas izglītības sistēmas risinājumus Latvijā. “Ie­cerēts, ka arī mūsu pamatskolas skolēni kopā ar skolotājām un auklītēm varētu viesoties Nor­vēģijā, gūstot pieredzi, kā tur skolās mācās un sniedz atbalstu bērniem ar īpašām vajadzībām. Savukārt audzēkņi, kuri apgūst veselības aprūpi, varētu būt atbalsta personas mūsu bērniem ciemošanās laikā,” stāsta I. Paegle, atzīstot – saprotams, ka Norvēģijā atbalsta sistēma ir atšķirīga, tomēr noteikti ir metodes, ko iespējams apgūt un izmantot arī Latvijā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pūtēju orķestris gatavojas skolēnu dziesmu un deju svētkiem

06:16
24.04.2025
42

Cēsu 1. pamatskolas pūtēju orķestris ir vienīgais pūtēju orķestris, kas Cēsu novadā gatavojas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Kolektīvā ir 45 dalībnieki. Orķestra diriģents Jānis Jansons pastāsta, ka pūtēju orķestriem šopavasar skates nav. Tā notika jau aizvadītajā gadā, visi orķestri ieguva labus rezultātus un varēs piedalīties šīs vasaras lielajos svētkos. Vidzemes un Latgales jauniešu […]

Lieldienu prieki bērnudārzos

05:30
23.04.2025
46

Bērnudārzu audzēkņi pirms Lieldienām aizrautīgi krāsoja un ripināja olas, gāja rotaļās un mācījās latviskās tradīcijas svētku svinēšanā. Vecpiebalgas vidusskolas direktora vietniece pirmsskolā Agita Šulca pastāsta: “Svinam svētkus tradicionāli – bērni nevis nes krāsotas olas no mājām, bet paši bērnudārzā gatavo tās vārīšanai sīpolu mizās, satinot dabas materiālos. Tad visi ejam lejā uz virtuvi, liekam olas […]

Skolas dzīve - toreiz un tagad

05:10
23.04.2025
40

Pirms Lieldienu brīvdienām Cēsu Valsts ģimnāzijā norisinājās skolas simtgadei veltīts pasākums “Mēs – toreiz un tagad”. Ar tagadējiem ģimnāzistiem tikās paliels pulciņš absolventu, kuri mēģināja šo to atcerēties no savām skolas gaitām un stāstīt, kā šeit pavadītais laiks ietekmēja profesijas izvēli un turpmāko dzīves gaitu kopumā. Tā nebija dalīšanās ar “pareizā dzīves ceļa” receptēm, drīzāk […]

Apvieno mūziku un vizuālo mākslu

06:42
17.04.2025
26

Starptautiskajos mū­zikas un mākslas svētkos “Universum” mūzikas un mākslas vidusskolā Valmierā piedalījās arī skolēni no Alfrēda Kalniņa Cēsu Mū­zikas vidusskolas un Cēsu 1.pamatskolas. Pasākumā piedalījās arī Limbažu Mū­zikas un mākslas skolas, Cēsu 1. pamatskolas, A.Kal­niņa Cēsu Mūzikas vidusskolas un Dzērbenes Mūzikas un mākslas skolas apvienotais ansamblis Ilzes Petrovskas vadībā. Pirmo reizi uzstājās arī Cēsu 1. […]

Nostāties kora priekšā, pacelt rokas. Un skan dziesma

00:00
11.04.2025
130

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas 4.kursa diriģēšanas programmas audzēknis Ulvis Krieviņš kļuvis par Imanta Kokara 5.Starptautiskā jauno kordiriģentu konkursa laureātu un  3.starptautiskajā Jono Aleksona jauno kordiriģentu konkursā Viļņā novērtēts kā trešais labākais.  Viņš arī ieguva speciālo balvu par vislabāk interpretēto lietuviešu dziesmu korim. Jaunajam diriģentam un pedagoģei Ivetai Lapiņai ceļš uz konkursu bijis nopietna darba rezultāts. […]

Folkloras kopa cildina Piebalgas ozolus

06:27
08.04.2025
50

Jaunpiebalgas kultūras centra folkloras kopa “Piebaldzēni” Vidzemes augstienes bērnu un jauniešu folkloras kopu reģionālajā skatē ieguvusi I pakāpi. Gatavojoties Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Ran­kas Kultūras namā    nemateriālā kultūras mantojuma apgūšanas un pārmantošanas programmas “Pul­kā eimu, pulkā teku” reģionālajā skatē piedalījās astoņas folkloras kopas. No Cēsu novada savu varēšanu rādīja “Piebal­dzēni”. Dalībniekiem bija […]

Tautas balss

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
4
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
14
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Kaimiņu suns izkašņā puķes

15:07
23.04.2025
20
Lasītāja raksta:

“Ko darīt, ja kaimiņa suns izposta puķu dobi? Vai tiešām jāiet žēloties policijai? Lielais suns ieskrēja manā dārzā, izrakņāja pavasara puķes. Dzīvnieks jau nav vainīgs, bet bāru gan to un dzinu prom. Bet ko darīt ar suņa saimniekiem? Laikam muļķīgi bārt, viņi taču paši saprot, ka nedrīkst laist sunim skriet bez pavadas,” bēdās dalījās lasītāja.

Šodien nevajag, bet rīt

06:07
23.04.2025
22
11
Cēsniece Māra raksta:

“Lasu, ka Cēsu novadā šomēnes paredzētas sešas nekustamo īpašumu izsoles – viena Liepas pagastā, viena Jaun­piebalgas pagastā, trīs Mārsnēnu pagastā un viena Līgatnē. Saprotu, ka paš­valdībai šie īpašumi ikdienas pakalpojumu sniegšanai nav vajadzīgi. Taču nedrīkst aizmirst, kā ne reizi vien bijis, ka vispirms pārdod, pēc tam no īpašnieka atpērk, jo izrādījies, ka tomēr vajadzīgs. Gribas […]

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
20
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Sludinājumi