Kā Cēsu rajona jauniešiem veicas
galvaspilsētā, izvaicāju
augstāko izglītības iestāžu 1. kursa studentus.
Andris Stalbovs informāciju tehnoloģijas studē RTU, bakalaura grādu iegūs pēc trīs gadiem, lai strādātu par IT speciālistu, kā arī vadītu IT projektus. Nora Cābe Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas fakultātē studēs sešus gadus. Pēc rezidentūras beigšanas viņa varēs strādāt par ārsti. Nora zina, ka paliks Latvijā, lai kādus grašus te arī nemaksātu, jo nespēj sevi iedomāties ārzemēs. Jānis Gorbunovs LU sociālo zinātņu fakultātē politikas zinātnes apgūs trīs gadus, bet ar to vēl būs par maz, lai varētu īstenot ieceri kļūt par diplomātu.
– Kāda ir dzīve galvaspilsētā?
Andris: – Man Rīga ne visai patīk, ir lieli attālumi, cilvēku daudz, ielās nav pazīstamu seju.
Nora: – Mani Rīgā fascinē dinamiskā kustība, aktīvā rosība, kņada. Novēroju cilvēkus sastrēgumos, tas ir apbrīnojami interesanti. Lielākoties sejās var lasīt neapmierinātību, kaitinoša ir masu vienaldzība un vēsums. Gribētos, lai cilvēki ir laimīgāki.
Jānis: – Dzīve te ir skaļa, trokšņaina, tramvajos un trolejbusos drūzmēšanās, bet sarunvaloda – krievu. Dažreiz kaitina lielās cilvēku masas, īpaši uz gājēju pārejām.
– Kāds ir studiju process?
Andris: – Salīdzinot ar vidusskolu, nav nekāda medusmaize – grūtāk izbraukt. Lekciju saraksts diezgan labs. Jāmācās 11 priekšmeti, nedrīkst iedzīvoties parādos, jo var izkrist no budžeta. Sākums ir diezgan cerīgs – matemātikā divi desmitnieki.
Nora: – Šoka terapija sākās 1.septembrī, kad intensīvi jau bija jāsāk mācīties. Gribētu atgriezties vidusskolā, jo tagad mana dienas kārtība sastāv no ēšanas un mācīšanās vien. Mēnesī esmu iemācījusies vielu, kas vidusskolā izstiepta divu gadu garumā. Dažu dienu lekcijas ir no astoņiem līdz astoņiem, pēc tam vēl jāspēj koncentrēties vismaz trīs stundu darbam. Pat sestdienās ceļos ar modinātāja palīdzību. Ļoti gribēju dejot, bet nav iespējams. Tā kā skolā man bija labas atzīmes, vissāpīgākais, ka, darbā ieguldot pat miegam paredzētās stundas, atlīdzība ir kārtējais mācību parāds. Ja būtu zinājusi, ka mani gaidīs grāmatu kalni vien, diez vai būtu izdarījusi šo izvēli, tā vairs nav dzīve. No mums jau prasa augstākās matemātikas zināšanas, kas vidusskolā pat mācību programmā nav iekļautas.
Jānis: – Slodze ir diezgan liela. Lai gan desmit lekcijas nedēļā neizklausās daudz, jāteic, ka vidusskolā bija krietni vieglāk. Politologiem ir ļoti daudz jālasa, gandrīz viss – angļu valodā. Vidusskolā pietrūka stingrības, kas stimulētu referātus tiešām uzrakstīt, nevis vieglprātīgi pārkopēt no kāda interneta portāla. Pēc skolas beigšanas jaunietis nav sagatavots studenta dzīvei.
– Vai priekšstats par studentu trūcīgo dzīvi un maizes garozu graušanu ir patiess?
Andris: – Man nauda parasti paliek pāri, jo cenšos iztikt ar to, kas ir, bet neierobežoju sevi, ja kaut ko gribu. Saņemu arī 70 latu stipendiju. Par dzīvi nesūdzos.
Nora: – Nav tā, ka ēstu tik rupjmaizi vien, bet iespējams, ka man vienkārši paveicies. Saņemu arī Vītolu fonda stipendiju – 100 latu mēnesī. Esmu apmierināta. Vienu gan varu teikt – Rīgā nauda pazūd, pat neko ievērojamu nenopērkot, maciņš jau tukšs, mistika.
Jānis: – To teiksmaino studentu nabadzību kaut kā neizjūtu, tagad jau esmu iemācījies sabalansēt līdzekļus. Pirmās nedēļas beigās gan bija no drauga jāaizņemas nauda, lai varētu mājās aizbraukt.
– Kā ar maltītes gatavošanu un veselīgu uzturu?
Andris: – Beidzot esmu atklājis, kā darbojas ledusskapis, bet mana pavāra prasme diemžēl aprobežojas ar maizītēm un sausās zupas vārīšanu. Es pat nezinu, kur kojās ir virtuve, bet manos plānos ir tuvākajā laikā to atrast.
Nora: – Reti sanāk pagatavot kārtīgas vakariņas, jo tas aizņem laiku. Visbiežāk izmantoju savu īpašo recepti – divas ceptas olas plus divas maizītes. Vēl dzeru ļoti daudz kafijas. Domāju, ka lielai daļai studentu ir veselīga uztura problēmas, jo tam vajag vairāk līdzekļu, laika.
Jānis: – Cepu un vāru kartupeļus, gatavoju pelmeņus. Arī mammas līdzi dotās karbonādes vienmēr noder, par badu vai nepilnvērtīgu uzturu nesūdzos.
– Ko ieteiktu tiem, kas vēl kļūs par studentiem?
Andris: – Kārtīgi pārdomāt izvēli un neizniekot savu laiku. Lai izsvērtu, ko mācīties, labi noder ēnu dienas.
Nora: – Izdariet izvēli laikus! Ideāli būtu izlemt jau 9. klasē, lai vidusskolas gados varētu pilnveidoties konkrētajā nozarē.
Jānis: – Ir derīgi precīzi noskaidrot uzņemšanas kārtību, lai negadās, kā man, kad divas reizes aizbraucu uz Rīgu ar nepareiziem dokumentiem. Tiem, kas nolēmuši stāties sociālo zinātņu fakultātē, iesaku nopietni izvērtēt angļu valodas spējas, vēlams pat papildus pamācīties.
Komentāri